ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Decembris 2013 /Nr.50 (801)

Mūzikas atskaņošana publiskās vietās
5 komentāri
Inese Lūkina
zvērināta advokāte, biedrības "Latvijas izpildītāju un producentu apvienība" juriste 

2013. gada 18. aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, un diskusijas, kas ilga apmēram pusotru gadu par mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, pieklusa.

Kopš likuma grozījumiem medijos nav bijušas ziņas par kādiem pārkāpumiem, līdz ar to rodas jautājums – vai izpratne par mūzikas atskaņošanu ir kļuvusi vienota?

Prakse liecina, ka tomēr nē – joprojām ir jautājumi un diskusijas mūzikas izmantotāju un tiesību īpašnieku vai viņu pārstāvošo mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpā par publisko izpildījumu.

Šī raksta mērķis ir vēlreiz akcentēt, kas ir publiskais izpildījums, kādi ir biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (turpmāk tekstā – LaIPA) uzdevumi, minot piemērus no tiesu prakses.

Autortiesību likumā mantiskās tiesības piešķirtas ne tikai autoriem, bet arī izpildītājiem un fonogrammu producentiem, un viena no šīm tiesībām ir tiesība saņemt atlīdzību par fiksēto izpildījumu un fonogrammu izmantošanu publiskā izpildījumā.

Šādas tiesības noteiktas arī divos starptautiskos līgumos – 1961. gada Romas konvencijā par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību un 2000. gada WIPO Izpildījumu un fonogrammu līgumā, kuriem pievienojusies arī Latvija, un tas savukārt piešķir citu valstu tiesību īpašniekiem tādas pašas tiesības kā Latvijas tiesību subjektiem Latvijas teritorijā.

 

Publiskais izpildījums

Pašlaik Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Armands
10. Decembris 2013 / 11:11
0
ATBILDĒT
Kā parasti, labs humors! Šoreiz īpaši labs par \"cūku bērēm\" un kāvējiem kā producentiem! :-D
Seskis
10. Decembris 2013 / 10:34
0
ATBILDĒT
Labs raksts par sarežģītu tēmu!

Autortiesību jomā tomēr joprojām daudz neatbildētu jautājumu un kompleksu problēmu, kas paģēr steidzamu risinājumu.

Piemēram, kad tiks ieviests obligātais publiskais Saeimas sēžu atskaņojums, nosakot obligāto nodevu Ls 1 apmērā par atskaņošanas minūti no visām personām, kas atskaņošanas brīdī atrodas Latvijas Republikas teritorijā?

Tāpat nav skaidrs, ja kapličā bērēs atskaņo mūziku, kurš par to maksā - nelaiķis vai bēru organizatori, ciktāl tie ir savstarpēji nesaistīti sabiedrības locekļi?

Autortiesību speciālisti teica, ka nav jāmaksā tikai tajā gadījumā, ja visi klātesošie tiek apbedīti kopā ar nelaiķi, jo tad tie kļūst par savstarpēji saistītām personām, savdabīgu ģimeni ar noslēgtu korporatīvo loku.

Un \"cūku bēres\" - vai aizkauts suķis uzskatāms par izpildītāju, kad sākas un beidzas izpildītāja tiesības, kā ar mantinieku loku, vai kāvēji uzskatāmi par producentiem, vai tomēr par klausītājiem?

Vēl mūžīgais jautājums par \"siltā radio\" nodevu - vai atbildīgā amatpersona, uzliekot roku uz datora, radioaparāta vai citas technikas, ko var izmantot mūzikas atskaņošanai, un konstatējot, ka aparāts ir silts, drīkst aparāta īpašnieku vai nesaistīto sabiedrības locekli saukt pie administratīvās atbildības, prezumējot, ka tika atskaņota mūzika?

Vai iebiedēšanas nolūkā paredzētais papildsods - izkausēta svina ieliešana likumu necienītāja ausīs - ir samērīgs un atbilstošs Eiropas tiesu praksei?
dr.iur.
10. Decembris 2013 / 09:59
0
ATBILDĒT
Pareizāk un godīgāk bija rakstīt, ka šis raksts ir LaIPA viedoklis. No visa es sapratu vienu- LaIPA nauda pienākas tāpēc, ka: a) kāds kaut kur atskaņo jebkādu mūziku, b) tāpēc, ka viņi ir LaIPA, kurai par to ir tiesības ieksēt maksu. Tam, kas tā ir par mūziku un vai LaIPA ir jebkāds sakars ar mūzikas autoru un izpildītāju, tam pēc LaIPA viedokļa nav nekādas nozīmes.
jurists
10. Decembris 2013 / 09:27
0
ATBILDĒT
jautājums autorei - ja es noslēdzu līgumu ar autoru par jauna mūzikas darba radīšanu, kurā arī ir paredzēts, ka autors nodod beztermiņa izņemuma tiesības (mantiskās), kāpēc man vēl par šo būtu jāmaksā AKALAA? kāpēc man būtu jāsūta AKALAA šis līgums, lai viņi varētu izskatīt un saprast, ka tomēr neatkarīgi no noslēgtā līguma vēlas iekasēt kaut kādu maksu par nezin kaut kādu mistisku atlīdzību, ko paši nekad nevar pamatot?
Atskaņotājs
10. Decembris 2013 / 09:10
0
ATBILDĒT
Protams, LaIPA uzskata, ka jāiekasē no visiem un par visu, bet tiesu prakse nav viennozīmīga (sk. 2013.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A420406311)Krimināllietu kolēģija ir secinājusi, ka gadījumā, ja netiek identificēts nedz frogrammas producents, nedz izpildītājs, nav iespējams noskaidrot, vai atskaņotās mūzikas producenta un izpildītāja mantiskās tiesības administrē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, un, vai atlīdzības samaksu vispār bija nepieciešams veikt.

Līdz ar to nav arī saprotams, kāpēc cilvēkam, kas atskaņo mūziku, kuras producentus nepārstāv LaIPA, būtu jāmaksā par autortiesību administrēšanu.
visi numura raksti
Aldis Saulietis, Guntars Kokorevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Obligāciju ekonomiskā un juridiskā daba
Attīstoties tirgus ekonomikai, aizvien biežāk uzņēmumi, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus, izvēlas tādu līdzekļu iegūšanas veidu kā obligāciju emisija. Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota informācija par ...
1 komentāri
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojums kā akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā
2011. gada 27. aprīļa Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC – 86/20111 (turpmāk tekstā – Spriedums) tika norādīts uz iespējamiem izņēmumiem no galvojuma akcesoritātes ...
36 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
"Jurista Vārda" 800. numura atvēršanas svētki  
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu
Raksta autors turpina aplūkot Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas (skat. arī autora iepriekšējo publikāciju: Drēģeris M. Dažas praktiskas piezīmes par ...
2 komentāri
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Maldīgs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā
Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskā mērogā, tiesībsargs Juris Jansons novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS