ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Decembris 2013 /Nr.50 (801)

Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu
Valsts prezidents kā Saeimas darba organizētājs
2 komentāri

Raksta autors turpina aplūkot Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas (skat. arī autora iepriekšējo publikāciju: Drēģeris M. Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu Valsts prezidenta pilnvaras Satversmes 49. panta tvērumā. Jurista Vārds Nr. 40 (791) 01.10.2013.).

Rakstā meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: (1) kā un kādos apstākļos ir piemērojams Satversmes 49. panta regulējums; (2) kādas tiesības un pienākumus Satversmes 49. pants uzliek Valsts prezidenta institūtam; (3) kādas un cik lielas ir Valsts prezidenta, Saeimas un citu konstitucionālo orgānu pilnvaru apjoma izmaiņas Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā.

Ir interesanti no teorētiskā un praktiskā viedokļa aplūkot Satversmes 84. panta tvērumu. Satversmes 49. panta gadījumā Saeimai lēmumtiesības attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu zināmā mērā ir ierobežotas, jo ir nepieciešama Valsts prezidenta pilnīga piekrišana šādu lēmumprojektu izskatīt Saeimas sēdē. Turklāt Saeimas kārtības ruļļa 31. panta pirmā daļa nosaka arī citas amatpersonas (piemēram, ģenerālprokuroru), ko Saeima ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata. Arī šo amatpersonu apstiprināšana Saeimā bez Valsts prezidenta piekrišanas Satversmes 49. panta apstākļos nav iespējama.

Atlaistās Saeimas laikā 2011. gada 4. oktobrī Valsts prezidents saņēma Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci. Minētajā jautājumā normatīvais regulējums nav viennozīmīgs, jo Satversmes tiesas likuma1 35. panta pirmā daļa paredz, ka attiecīgo piekrišanu dod Satversmes tiesa, bet Kriminālprocesa likuma2 120. panta otrā daļa noteic, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Latvijas Valsts prezidenta kancelejas atbildes vēstulē tika konstatēts, ka pastāv atšķirīgas šo normu interpretācijas, tostarp tāda, ka attiecīgo piekrišanu dod tikai Satversmes tiesa vai gan Satversmes tiesa, gan Saeima. Ja piekrišana nepieciešama no abām institūcijām, diskutabla var būt secība, kādā abas institūcija dod piekrišanu. Tādējādi Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pauda cerību, ka Saeima un Satversmes tiesa vienosies par vienotu pieeju un tādu risinājumu, kas mazinātu iespējas apšaubīt pieņemtos lēmumus.3

Jāņem vērā apstāklis, ka piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi sēdes darba kārtībā iekļauj kā lēmumprojektu. Saeimas kārtības ruļļa 179.2 pants noteic, ka Saeimas Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmumprojektu par atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi. Valsts prezidents bija paredzējis pēdējo 10. Saeimas sēdi sasaukt 2011. gada 13. oktobrī. Dokumentus par tās sasaukšanu tika plānots parakstīt 2011. gada 10. oktobrī. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. panta ceturto daļu ārkārtas sēdes darba kārtība nav papildināma. Tādēļ Latvijas Valsts prezidenta kanceleja arī norādīja, ka nepieciešamības gadījumā Valsts prezidents var sasaukt vēl vienu Saeimas ārkārtas sēdi 2011. gada 13. oktobrī ar piebildi, ka tas ir objektīvi iespējams vienīgi tad, ja Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka Saeima ir tiesīga lemt un līdz 2011. gada 12. oktobrim būs sagatavojusi lēmumprojektu par piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi V. Muižnieci. Ja tiek uzskatīts, ka attiecīgā piekrišana jādod gan Satversmes tiesai, gan Saeimai, visticamāk, Satversmes tiesas lēmumam būtu jābūt pirms Saeimas lēmuma.

Turklāt jau vēstules atbildes laikā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 55.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Silvija Kuškina
11. Decembris 2013 / 09:56
0
ATBILDĒT
Kolēģi, esiet, lūdzu, uzmanīgāks ar korektu atsauču noformēšanu, kad savā rakstā citējat citus autorus!
Magone
10. Decembris 2013 / 17:37
0
ATBILDĒT
Izlasīju autora priekšlikumus. Nesaku, ka tie ir nevērtīgi, bet šodienas numurā G.Litvins rakstīja par normatīvo aktu plūdiem un garajiem likumiem, kas ir problēma ne tikai Latvijā. Izskatās, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, proti, kārtējā vēlme visu sīki reglamentēt, noteikt, izteikt vēl niansētāk, jeb citiem vārdiem uzrakstīt instrukciju likuma vietā, lai viss būtu saprotams, neviens nekad neiedomātos savādāk. Bet likumi jau tiek rakstīti saprātīgam, izglītotam, labticīgam piemērotājam. Tāpēc jau arī pastāv ties.normu interpretācijas metodes, tiesību principi, analoģija.
visi numura raksti
Aldis Saulietis, Guntars Kokorevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Obligāciju ekonomiskā un juridiskā daba
Attīstoties tirgus ekonomikai, aizvien biežāk uzņēmumi, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus, izvēlas tādu līdzekļu iegūšanas veidu kā obligāciju emisija. Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota informācija par ...
1 komentāri
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojums kā akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā
2011. gada 27. aprīļa Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC – 86/20111 (turpmāk tekstā – Spriedums) tika norādīts uz iespējamiem izņēmumiem no galvojuma akcesoritātes ...
36 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
"Jurista Vārda" 800. numura atvēršanas svētki  
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Maldīgs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā
Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskā mērogā, tiesībsargs Juris Jansons novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs ...
1 komentāri
Inese Lūkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūzikas atskaņošana publiskās vietās

2013. gada 18. aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, un diskusijas, kas ilga apmēram pusotru gadu par mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, pieklusa.

5 komentāri
AUTORU KATALOGS