Pienācīgai Latvijas tiesiskās sistēmas izpratnei būtiska ir Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīna. Pamatojoties uz to, tika atjaunots ne vien Latvijas valstiskums, bet arī pilnā apjomā 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme.
Kontinuitāte bija un joprojām ir nepieciešama arī Satversmes piemērošanā. Starpkaru perioda tiesību zinātnes atziņas, parlamentārā prakse un Latvijas Senāta sniegtā interpretācija vēl joprojām ir nozīmīgi Satversmes izpratnes avoti, kas nodrošināja sekmīgu Satversmes atdzimšanu tiesiskajā realitātē.1
Teju pirmajās Saeimas sēdēs pēc Satversmes atjaunošanas pilnā apjomā par ierastu kļuva atsauces uz profesora Kārļa Dišlera rakstiem, lai skaidrotu lakoniskās Satversmes normas un to piemērošanas iespējas. Tā, piemēram, 5. Saeimas deputāts Egils Levits ieteica atbildes uz neskaidrajiem tiesību jautājumiem meklēt "mūsu valsts galvenā tiesībnieka Dišlera" darbos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes