ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Decembris 2013 /Nr.51 (802)

Noziedzīga nodarījuma radītā morālā kaitējuma raksturojums un īpatnības
Mg.iur.
Dana Pinne
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša palīdze 

Sniedzot ieskatu par morālā kaitējuma jēdziena un būtības formulējumiem, pievērsu uzmanību Latvijas, Vācijas un Kazahstānas tiesībās noteiktajiem kritērijiem, kas ņemami vērā, nosakot morālā kaitējuma kompensāciju. Rakstā tiek salīdzināta tiesu prakse attiecībā uz pieteiktajām morālā kaitējuma kompensācijām, kā arī apskatītas morālā kaitējuma summu novērtēšanas iespējas un noteikšanas pieejas.

Morālā kaitējuma formulējums

Latvijā morālā kaitējuma institūts sācis veidoties tikai pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā, taču patlaban tas aptver gan civiltiesiskās, gan administratīvi tiesiskās, gan krimināltiesiskās attiecības. Termins "morālais kaitējums" Latvijas normatīvajos tiesību aktos pirmoreiz tika definēts 2005. gada Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā.1 Morālā kaitējuma formulējumi ir dažādi, Civillikumā ietvertais ir senāks nekā Kriminālprocesa likumā minētais, taču no praktiskā viedokļa būtībā ir vienalga, kā to nodēvējam, ietverot definīcijā goda un cieņas aizskaršanu, fiziskas vai garīgas ciešanas vai tamlīdzīgi, taču visbūtiskākās ir summas, kas tiek pieprasītas par nodarīto morālo kaitējumu.

Tiek uzskatīts, ka visatbilstošākais morālā kaitējuma skaidrojums ir tāds, kurā ietilpst gan fiziskas ciešanas, gan morāls aizskārums. Morāls kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tas ir personas iekšējs pārdzīvojums, personas subjektīvas ciešanas konkrētos faktiskajos apstākļos. Fiziskās ciešanas ietver fiziskas sāpes, sakropļojumus u.tml., bet morālais aizskārums var būt gan bailes, emocionāls šoks, pazemojums, gan psihiskā, garīgā stāvokļa izmaiņas, nemiers. Morālais kaitējums ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

 

Morālā kaitējuma summu novērtēšana

Morālā kaitējuma summas apmēru nosaka cietušais.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Kokareviča
Juristu likteņi
Kārlis Dišlers. Tiesību zinātnieka dzīves gaita
...Ir 2013. gada 20. jūlijs, jau pagājuši 58 gadi un desmit mēneši kopš mana vectēva Kārļa Dišlera aiziešanas mūžībā 1954. gada 18. septembrī, un tikai tagad uz Sibīriju, uz Krasnojarskas apgabala Biriļusu rajona veco Poļevojes ...
Ingars Gusāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Latīņu valoda – nepieciešamība vai ekstravagance
"Latīņu valoda ir brīnišķīga, tik racionāla kā smalkmehānika. Sakot kādu teikumu latīņu valodā, gandrīz dzirdu klikšķus, vārdiem sakrītot pareizajās pozīcijās" (Federika de Česko "Tibetietes māja", 2013). Šim citātam ...
3 komentāri
Aleksandrs Fillers
Skaidrojumi. Viedokļi
Puses pārstāvja noraidīšana starptautiskās komercšķīrējtiesas procesā
Šķīrējtiesneša objektivitāte un neatkarība ir viens no svarīgākajiem starptautiskās šķīrējtiesas procesa principiem.1 Šķīrējtiesneša objektivitāti un neatkarību apdraud dažādu veidu interešu konflikti, tai skaitā interešu ...
Jānis Pleps
Juristu likteņi
Profesors Kārlis Dišlers Latvijas tiesiskajā iekārtā
8 komentāri
Kārlis Dišlers
Domu mantojums
Likuma cieņa un autoritāte
AUTORU KATALOGS