Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Janvāris 2014 /Nr.2 (804)

Igaunijas Īpašuma likuma un Civillikuma atjaunošanas 20 gadi
6 komentāri
Dr.iur.
Jānis Rozenfelds
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts

Nesen igauņi nosvinēja ievērojamu jubileju – 20 gadus kopš Igaunijas Īpašuma likuma (turpmāk – IĪL) spēkā stāšanās. Par godu šim notikumam Tartu Universitātē 2013. gada 28. un 29. novembrī tika rīkota zinātniska konference.

Situācija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad tika pieņemts šis likums, gan Igaunijā, gan Latvijā bija līdzīga. Ne viņiem, ne mums toreiz nebija īpaši dziļas izpratnes par to, kā darbojas privātā īpašuma tiesiskais regulējums. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā vispirms bija jāpieņem likumi, kas nodrošināja privātā īpašuma reālu ienākšanu ekonomiskajā apritē, – par privatizāciju un denacionalizāciju, un tikai pēc tam tika pieņemts likums par to, kā šis privātais īpašums tiek regulēts. Igauņiem tas bija IĪL, mums – Civillikums (turpmāk – CL). Taču ar to kopīgās attīstības pazīmes arī beidzas.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
8
0
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
15. Janvāris 2014 / 14:45
0
ATBILDĒT
Jau sen vajadzētu izstrādāt jaunu Civillikumu. Čehijā stājās spēkā pilnīgi jauns Civilkodekss šogad , bet Ungārijā stāsies - 15.03.2014. Un mēs turpinām dzīvot pēc vecā pretrunīgā ar vairākiem robiem likuma, lai katrs varētu šo likumu iztulkot tā, kā vajag un kad vajag, jo līdz galam 1937. g. Civillikumu neviens saprast nevar...skumji...
Armands > Vetinari
16. Janvāris 2014 / 11:58
2
ATBILDĒT
Čehijas un Ungārijas jaunajos civillikumos nav pretrunu un robu?!
Lai arī Latvijas Civillikums tāpat kā jebkurš likums jebkurā valstī nav ideāls, tomēr, tēlaini runājot, Civillikums ir organiski ieaudzis Latvijas tiesību sistēmā, pat vairāk - tas ir viena no sistēmas pamatdaļām, un faktiski visi normatīvie akti privāttiesību jomā tiek izstrādāti, ņemot vērā Civillikuma noteikumus.
Vetinari > Armands
16. Janvāris 2014 / 22:08
0
ATBILDĒT
Es neatbalstu principu „nekas, ka ir slikts, jo galvenais, ka ir kā mūsu”. Turklāt 1937.g.Civillikums ir mūsu un nav mūsu, bet vācu-romiešu, par ko prof. S. Osipovai ir interesants raksts Jurista Vārdā. Bunge rakstījis Civillikuma priekšteci vācu valodā, tikai pēc kāda laika 1864. Vietējo likumu kopojumu iztulkoja latviešu valodā. Vai Jūs kādreiz salīdzinājāt Vietējo likumu kopojumu kaut gan krievu valodā un spēkā esošā Civillikuma redakcijas? Piemēram, Civillikuma 1487.p. nosaka, ka „Ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos NEVAR BŪT SPĒKĀ bez ierakstīšanas zemes grāmatās, tad darījums SAISTA pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām.” Bet Civillikuma 1484.p. paredz, ka „Ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas NAV SPĒKĀ.” Sanāk, ka darījums, kas nav spēkā, bet saista, bet nu, nav spēkā. Vietējo likumu kopojuma krievu redakcijā bija norādīts: „сделка до совершения подлежащаго акта, НЕ СЧИТАЕТСЯ ЗАКЛЮЧЕННОЙ И ПОЭТОМУ НЕ ИМЕЕТ НИКАКОГО ДЕЙСТВИЯ.” un atbilstoši „Когда изложение сделки на письме нужно потому, что она не можетъ имеет в известных случаях ДЕЙСТВИЯ БЕЗ ВНЕСЕНИЯ В ЗЕМЕЛЬНЫЕ КНИГИ, то сделка обязательна сама по себе и без облечения ее в письменную форму”. Vietējo likumu kopojuma vācu redakcijā bija norādīts: “das Geschaeft nicht als vollgezogen, mithin nicht als wirksam anzusehen” „Ist die schriftliche Form erforderlich, um gewisse WIRKUNGEN HERVORZUBRINGEN, ist das Rechtsgeschaeft an sich ALS RECHTSVERBINDLICH ANZUSEHEN“. Salīdzinot visas trīs versijas, vācu versija ir visprecīzākā, jo runa ir par to, ka darījumam bez rakstiskas formas nav to tiesisku seku, resp., rezultāta, kas izpaužas kā tiesību nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana, ko puses vēlas sasniegt (Wirkung), līdz ar ko darījums ir uzskatāms par nenoslēgtu (prezumpcija, ka darījums ir nenoslēgts, bet šī prezumpcija ir atspēkojama), jo, ja ir vienošanās par būtiskām sastāvdaļām, tad darījums tiesiski saista.

Es Jums nosaucu konkrēto piemēru un varu nosaukt vēl vairākus šādus piemērus. Vai tāda 1937. Civillikuma pantu redakcija, kad nevar saprast, ko šis pants nozīmē, nepaskatoties Vietējo likumu kopojumu, kurš nav spēkā, kā arī uz jautājumu par kontinuitāti starp Vietējo likumu kopojuma un 1937. Civillikumu nevar īsti atbildēt, ir tas, par ko jālepojas? Ja Jūs interesē jautājums par kontinuitāti, varētu ieteikt Tieslietu Ministrijas Vēstnesi ((1920 - 1940).
Vetinari > Vetinari
16. Janvāris 2014 / 22:12
0
ATBILDĒT
Ja jau runājām par tiesiska darījuma formu vai arī noilgumu, Jūs nekad neuzdevāt sev jautājumu, kāpēc šie noteikumi atrodas tikai Saistību tiesību daļā? Vai tie attiecas tikai uz saistībām? Tā noilguma regulējums atrodas Saistību tiesību daļas 10. nodaļas „Saistību tiesību izbeigšanās” 8. apakšnodaļā. Saskaņā ar mūsdienu jur. metodēm normatīvā akta struktūra un tiesību normas atrašanās kādas daļas nodaļas apakšnodaļā palīdz parasti atklāt noteikuma raksturu, bet, vai noilgums ir tikai saistību izbeigšanās veids? Noilgumam pakļautas arī citas tiesības, piemēram, ģimenes vai mantojuma. Faktiski sanāk, ka, ja Civillikuma noteikums ir neskaidrs, tad nekādā gadījumā nevar aprobežoties ar sistēmisko iztulkošanu, jo Civillikuma sistēma ir bieži vien tajā, ka šādas sistēmas nav. Protams, sistēmas nav ne visos gadījumos, bet var sameklēt pavisam negaidīti kādu tiesību normu tādā nodaļas apakšnodaļā, kur, loģiski domājot, cilvēks diez vai to meklēs.

Jāpasaka arī par Civillikuma pretrunām. Pavisam vienkāršs piemērs. Civillikuma 996.pants, par kuru ir rakstīts prof. Rozenfelda rakstā. Ja Jūs palasīsiet pirmās neatkarības grāmatas un jur. Literatūru, tad secināsiet, ka uz jautājumu, vai 1937.Civillikumā ir nostiprināts abstrakcijas vai kauzalitātes princips, atbilde „ir kauzalitāte, jo ir kauzalitāte”. Kāds pirmās neatkarības laikā to uzrakstījis, ka ir kauzalitāte, citi norakstīja, pat apskatot ar ko kauzalitāte atšķiras no abstrakcijas, bet pamatot un izskaidrot, ko darīt ar Civillikuma 996.pantu neviens tajā laikā nevarēja. No tā arī izriet likumsakarīgs secinājums, daudzi tajā laikā vienkārši nesaprata, kāpēc ir kauzalitāte. Diskusijas par šo priekšmetu joprojām notiek.

Ņemot vērā visu minēto, mani apbrīno Jūsu arguments, ka „faktiski visi normatīvie akti privāttiesību jomā tiek izstrādāti, ņemot vērā Civillikuma noteikumus.”, tā iemesla dēļ, ka praktiski nevar izstrādāt citus normatīvos aktus, balstoties uz kaut kā, ko līdz galam nevar saprast. Var, protams, uzskatīt, ka tu tos noteikumus saproti, piemēram, ļaujot iegūt un zemesgrāmatā atsevišķi ierakstīt īpašuma tiesības uz zemi, uz mājas garāžu, kas stāv uz šīs zemes, uz mājas pārējo daļu, kura atrodas virs garāžas, uz mājas jumtu. Pēc tam var izveidot „unikālo” piespiedu nomas institūtu, domājot, ka „tas ir izstrādāts saskaņā ar Civillikumu”. Darīt un domāt var viskautko. Ja mēs salīdzinātu Čehijas vai Ungārijas likumus ar 1937. Civillikumu, noteikti Čehijas vai Ungārijas likumos būs robi un kļūdas, bet to būs krietni mazāk, kā arī regulējums būs krietni skaidrāks.
Svins
14. Janvāris 2014 / 12:12
1
ATBILDĒT
Beidzot!
J. Kolomijceva
14. Janvāris 2014 / 10:23
0
ATBILDĒT
Bunge izstrādāja arī savu zemes un hipotēku grāmatu likumu, taču Notariāta nolikuma un vēlāk Krievijas Impērijas procesuālo likumu piemērošana attiecībā uz Baltijas guberņām, bija par iemeslu tam, ka Bunges zemesgrāmatu regulējums tika izstrādāts, bet netika pieņemts. Bunges 1864.g. zemes un hipotēku grāmatas likumā bija paredzēti arī dažādi jautājumi, kurus mūsdienās mēs pieskaitītu pie materiālo tiesību normām, piemēram, labticīga iegūšana. Vai arī 1864.g. likuma 2.pantā bija paredzēts, ka, kamēr nav izdarīts ieraksts zemes un hipotēku grāmata, pastāv tikai tiesisks pamats (Rechtstitel), lai iegūtu īpašumu, hipotēku vai citas lietu tiesības uz nekustamu lietu, pat ja ar tiesisku pamatu (Rechtstitel) tika iegūts nekustamā īpašuma valdījums (2.p.). Šo materiālu varētu izmantot kā papildus argumentācijas avotu, lai noteiktu, ko ir izvēlējies Bunge attiecībā uz nekustamiem īpašumiem, lai vēlāk varētu izšķirties, kuram no diviem principiem – kauzalitātei vai abstrakcijai mūsdienās būtu dodama priekšroka.
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Atlaišanas pabalsta izmaksas noteikumi valsts un pašvaldību institūcijās
2014. gada 1. janvārī spēkā stājās vairāk nekā 1000 tiesību aktu, to skaitā arī grozījumi tiesību aktos. Šā raksta un arī izdevuma formāts neļauj aplūkot pat daļu no šajos tiesību aktos regulētajiem jautājumiem, tādēļ ...
2 komentāri
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Meklējot interešu līdzsvaru digitālajā vidē: ES autortiesību noteikumu pārskatīšana
Pagājušā gada noslēgumā Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par autortiesību regulējuma pārskatīšanu Eiropas Savienībā.1 Šī iniciatīva ir mēģinājums rast risinājumu vairākiem autortiesību jautājumiem, kas ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Valsts dienesta likumprojekts iezīmē būtiskas pārmaiņas
Ceturtdien, 9. janvārī, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un apspriešanai nodots Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts, kas tapis uz Valsts civildienesta likuma bāzes. Jaunais dokuments paredz īstenot izmaiņas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Konferencē analizē K. Dišlera personību un ietekmi Latvijas tiesībās
Šī gada pirmajā nedēļas nogalē, 4. janvārī, pārpildītajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dišlera auditorijā aizritēja konference, kas tika veltīta profesora Kārļa Dišlera personībai un ieguldījumam Latvijas ...
Edvards Ratnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Satversmei jāsargā augstskolu autonomija
Šī raksta mērķis ir analizēt, vai augstskolu autonomija ir pietiekami nostiprināts institūts Latvijā, iepazīstoties ar augstskolu autonomijas jēdzienu, noskaidrojot autonomijas tiesisko regulējumu un sniedzot ieteikumus autonomijas ...
AUTORU KATALOGS