Šī raksta mērķis ir analizēt, vai augstskolu autonomija ir pietiekami nostiprināts institūts Latvijā, iepazīstoties ar augstskolu autonomijas jēdzienu, noskaidrojot autonomijas tiesisko regulējumu un sniedzot ieteikumus autonomijas stiprināšanā.
Mūsdienās ir svarīgi, lai augstskolās, kuras aktīvi piedalās aktuālu valsts un sabiedrības problēmu pētīšanā un risināšanā, pastāvētu atbilstoša rīcība un izpratne par tiesiskumu un tiesiska iekšējā pārvalde. Augstskolu autonomijas ietvaros augstskolas darbojas brīvi, tādēļ ir svarīgi, lai visa augstskolas pārvalde notiek demokrātiski un pārdomāti. Demokrātiskas pārvaldes sistēma augstskolās ir būtiska, jo tā aptver gan ievērojamus finansiālos resursus, gan lielus darbaspēka resursus, gan studējošo resursus, gan zinātniskos sasniegumus.
Sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka augstskola ir valsts valstī, tādēļ ir ļoti būtiski, vai studējošie attīsta savas akadēmiskās un profesionālās iemaņas demokrātiskā vidē, lai nākotnē tiem, esot arī valsts pārvaldes vai aktīvās sabiedrības daļas pārstāvjiem, būtu radusies pareiza izpratne par demokrātiju.
Augstskolu autonomija – augstskolu un valsts attīstības garants
Visā pasaulē ar vārdu "augstskola" saprotama izglītības iestāde, kurā studējošie apgūst augstāko izglītību kādā konkrētā studiju programmā, kas ietekmēs šo studējošo profesijas izvēli, karjeru un visu atlikušo dzīvi, darbojoties kādā nozarē. Latvijas enciklopēdiskajā vārdnīcā norādīts: "Augstskola – augstākā izglītības iestāde, kurā studenti apgūst akadēmisko un (vai) profesionālo studiju programmu. Augstskolā līdztekus studijām un mācībām tiek nodrošināta iespēja nodarboties ar pētniecību un (vai) tehnisko vai mākslas jaunradi."1
Tā kā augstskolas izvēle un studiju programmas apgūšanas izvēle nereti nozīmē cilvēka turpmāko profesiju un arī lielu pievienoto vērtību vēlāk radīt un ieviest tehnoloģijas produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, veicinot inovatīvu tautsaimniecības un valsts turpmāko attīstību,2 ir būtiski, ka studijas un zinātniskā darbība ir neatkarīgas un pastāv akadēmiskā brīvība, kuru nedrīkst ierobežot vai kā citādi ietekmēt. Demokrātisku valstu augstskolas veicina demokrātiskas valsts izpratni un gatavo pilsoņus demokrātiskai pilsoniski aktīvai sabiedrībai, attīstot inteliģenci, veidojot diskusiju kultūru, iesaistot arī augstskolas pārvaldē.
Augstskolu autonomija izpaužas dažādos aspektos, piemēram, institucionālajā, finansiālajā un personāla neatkarībā, akadēmiskajā brīvībā. Lai to realizētu, katra demokrātiska valsts nosaka savu augstskolu brīvības no valsts pārvaldes iestādēm un valdības pakāpi.3 Pārsvarā augstskolu autonomija Eiropas Savienības valstīs ir noteikta augstākās izglītības reglamentējošos normatīvos aktos likumu līmenī, taču, piemēram, Lietuvas Republika to paredzējusi Lietuvas Republikas Konstitūcijas 40. panta trešajā daļā, kas nosaka, ka augstskolas ir autonomas.4 Šāda norāde Lietuvas Konstitūcijā ir iekļauta apzināti, jo konstitūcijas grozījumi nav tik viegli izdarāmi kā jebkura cita likuma grozījumi. Tā kā valstis pārvalda politiķi, tad šāda norāde par augstskolu neatkarību valsts konstitūcijā nozīmē stiprinātu politiskās ietekmes nepieļaujamību uz augstskolu darbību, tajā skaitā studiju procesu un zinātni.
Augstskolu autonomijas mērķis visās tās iespējamajās izpausmēs galvenokārt nozīmē augstākās izglītības iegūšanu bez politiskās ietekmes, nodrošinot objektīvu un kvalitatīvu studiju procesu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes