Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

14. Janvāris 2014 /Nr.2 (804)

Vienotam valsts juridiskajam eksāmenam – būt
9 komentāri

Ņemot vērā būtisko un daudzos gadījumos pat izšķirošo lomu, kāda tiesībniekiem ir jāpilda demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas nodrošināšanā, kā arī plaši zināmos faktus par juridiskās izglītības ļoti neviendabīgo kvalitāti Latvijā, "Jurista Vārds" jau vairāku gadu garumā ir pētījis nepieciešamību rīkoties juridiskās izglītības uzlabošanā. Kā vienu no vienkāršākajiem un vienlaikus efektīvākajiem instrumentiem eksperti parasti norāda iespēju ieviest vienotu valsts juridisko eksāmenu.

Šī tēma kārtējo reizi tika aktualizēta pagājušā gada nogalē – šoreiz politiskā līmenī. 5. novembrī notika īpaša Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde, kurā deputāti, uzklausot gan Tieslietu, gan Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu, gan vairāku augstskolu pārstāvju viedokļus, analizēja juridiskās izglītības problēmas Latvijā un meklēja iespējamos risinājumus.

Ņemot vērā brīdinājumus nepārkāpt augstskolu akadēmiskās autonomijas principus, kas liedz "iejaukties" augstākās izglītības iestāžu darbā, deputāti nonāca pie slēdziena, ka gandrīz vienīgais iespējamais veids, kā panākt būtiskus uzlabojumus juridiskajā izglītībā un ierobežot juristu "ražošanu" kā ar zināšanu ieguvi visai attāli saistītu biznesu, būtu valsts izveidota "barjera" jeb centralizēts pārbaudījums jau pēc augstskolas beigšanas un maģistra diploma saņemšanas.

Šāda vienota eksāmena nokārtošana būtu obligāts nosacījums piekļuvei darbam tiesību sistēmā un valsts pārvaldē. Vienlaikus (ilgtermiņā) šāds eksāmens kalpotu par indikatoru augstskolu studiju procesa kvalitātei un dabisku dzinuli to uzlabot. "Reitingi", ko varētu veidot, balstoties uz vienota pārbaudījuma rezultātiem, iespējams, arī noregulētu juridiskās izglītības nozari, kas pašlaik diemžēl darbojas pēc tirgus (tai skaitā lētākā, bet nebūt ne kvalitatīvākā) piedāvājuma principiem. Varētu cerēt, ka no šī "tirgus" tiktu izstumtas acīmredzami vājākās mācību iestādes, jo tajās vienkārši trūktu studēt gribētāju, reflektantiem rēķinoties ar potenciālu nespēju nokārtot valsts centralizēto pārbaudījumu.

Tiesu politikas apakškomisijas deputāti vienojās par nepieciešamību sakārtot tieslietu izglītības nozari un aicināja Tieslietu ministriju veidot darba grupu priekšlikumu izstrādei vienota valsts jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai, kā arī pauda apņēmību virzīt vienota eksāmena ideju politiskā līmenī.

Decembrī tieslietu ministrs šādu darba grupu izveidoja, iekļaujot tajā Tieslietu un Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Augstskolas, Biznesa augstskolas "Turība", Augstākās izglītības padomes un žurnāla "Jurista Vārds" pārstāvjus.

Pagājušajā nedēļā, 9. janvārī, notika pirmā darba grupas sēde, un sākums izskatījās cerīgs. Neraugoties uz viedokļu atšķirībām par iecerēto pasākumu formu, apjomu un konsekvencēm, darba grupa panāca konceptuāli vienotu redzējumu par iespējām ieviest vienotu valsts jurista kvalifikācijas pārbaudījumu kā nosacījumu tiesībnieku piekļuvei darbam tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē.

Protams, pāragri spriest un priecāties par aizsāktā procesa rezultēšanos normatīvā regulējuma formā, un vēl jo mazāk iespējams prognozēt jebkādus termiņus vienota jurista eksāmena ieviešanai.

Tomēr sastingums ir pārvarēts un vezums izkustējies!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Vienotam valsts juridiskajam eksāmenam – būt. Jurista Vārds, 14.01.2014., Nr. 2 (804), 2.lpp.
10
0
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kitija Bite
27. Janvāris 2014 / 12:20
0
ATBILDĒT
Atbalstu vienoto jurista eksāmenu. Tas uzliks atbildību augstskolai par studiju kvalitāti. Iespējams, ka šī eksāmena rezultāti ļaus sarindot augstskolas TOP reitingā godīgi, nevis pēc baumām, tradīcijām, augstskolas lieluma, vecuma utt. Lai izdodas!
Zaķis
19. Janvāris 2014 / 15:09
0
ATBILDĒT
Šī tēma arī fascinē, jo papildus eksāmens droši, ka būs par naudu, un Latvijā vispār nevienu tiešām nopietnu eksāmenu vēl neesmu sastapis. Un visi iedomājas, ka paši ir JURISTI, bet tie dumjie, tie ir citi. Hahhaa
govs > Zaķis
20. Janvāris 2014 / 10:16
1
ATBILDĒT
Latvijā neesi redzējis neveinu nopietnu eksāmenu?
Kur tad esi redzējis? Baltkrievijā? Lietuvā? Spānijā?
Kārtējais muldētājs.
Labāk aizej nokārto advokāta vai administratora eksāmenu, ja neesi vēl nevienu nopietnu eksāmenu redzējis.
sm.
15. Janvāris 2014 / 17:47
1
ATBILDĒT
Vēl interesanti, ka pat LU atmeta iestājeksāmenu un uzņem jebkuru, kurš gatavs maksāt. Pēc absolvēšanas, kad zināms, ka nekādus maksājumus studējošais vairs nedos, tad gan atbalsta augstākos pārbaudījumus. Dubulmorāle.
sm.
15. Janvāris 2014 / 17:36
0
ATBILDĒT
Idejas mērķa nesasniegšana ietverta frāzē ".. centralizēts pārbaudījums jau pēc augstskolas beigšanas un maģistra diploma saņemšanas." Ja šāds eksāmens nav priekšnoteikums maģistra grāda saņemšanai, ne jau iespējams darbs valsts pārvaldē iekārdinās maģistrantus nokārtot pārbaudījumu vai izvēlēties dārgākas un grūtākas skolas bailēs nenokārtot pārbaudījumu. Bet tomēr atbalstu šādu ideju, jo tas liks valsts iestādēs paaugstināt juristu algas, jo būs mazāks piedāvājums, kas tajās strādā.
mazgudrais > sm.
16. Janvāris 2014 / 08:28
0
ATBILDĒT
nepaaugstinās, ņems vienalga kādus, kam tik būs papīrītis attiecīgs, policijā arī ņem ar pamatskolu, nevis algas paaugstina, lai piesaistītu izglītotus
Dina Gailīte
14. Janvāris 2014 / 11:26
2
ATBILDĒT
Drīzāk, es ceru, tam vajadzētu izskatīties pēc Vācijas vienotā valsts juristu eksāmena.
. > Dina Gailīte
14. Janvāris 2014 / 16:24
0
ATBILDĒT
Kāda ir šī izdaudzinātā Vācijas sistēma? Es, protams, nezinu, kā izpaužas ASV ''bar exam'', bet, cik redzēts filmās (zinu, ka spēcīgs arguments :)), studenti pēc koledžas mācās juridiskajās skolās, un tikai pēc to absolvēšanas kārto ''bar exam''. Savukārt viens no juridisko skolu prestiža kritērijiem ir tieši šis jurista (advokāta?) eksāmenu ''pass rate''. Izklausās pēc tā, kas minēts redakcijas slejā.
.
14. Janvāris 2014 / 11:05
1
ATBILDĒT
Palabojoties, ja kļūdos, bet izklausās pēc ASV 'bar exam'.
visi numura raksti
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Igaunijas Īpašuma likuma un Civillikuma atjaunošanas 20 gadi
Nesen igauņi nosvinēja ievērojamu jubileju – 20 gadus kopš Igaunijas Īpašuma likuma (turpmāk – IĪL) spēkā stāšanās. Par godu šim notikumam Tartu Universitātē 2013. gada 28. un 29. novembrī tika rīkota zinātniska ...
6 komentāri
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Atlaišanas pabalsta izmaksas noteikumi valsts un pašvaldību institūcijās
2014. gada 1. janvārī spēkā stājās vairāk nekā 1000 tiesību aktu, to skaitā arī grozījumi tiesību aktos. Šā raksta un arī izdevuma formāts neļauj aplūkot pat daļu no šajos tiesību aktos regulētajiem jautājumiem, tādēļ ...
2 komentāri
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Meklējot interešu līdzsvaru digitālajā vidē: ES autortiesību noteikumu pārskatīšana
Pagājušā gada noslēgumā Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par autortiesību regulējuma pārskatīšanu Eiropas Savienībā.1 Šī iniciatīva ir mēģinājums rast risinājumu vairākiem autortiesību jautājumiem, kas ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Valsts dienesta likumprojekts iezīmē būtiskas pārmaiņas
Ceturtdien, 9. janvārī, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un apspriešanai nodots Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts, kas tapis uz Valsts civildienesta likuma bāzes. Jaunais dokuments paredz īstenot izmaiņas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Konferencē analizē K. Dišlera personību un ietekmi Latvijas tiesībās
Šī gada pirmajā nedēļas nogalē, 4. janvārī, pārpildītajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dišlera auditorijā aizritēja konference, kas tika veltīta profesora Kārļa Dišlera personībai un ieguldījumam Latvijas ...
AUTORU KATALOGS