ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Janvāris 2014 /Nr.3 (805)

Vēlreiz par "mērķa" un "seku" problemātiku konkurenci ierobežojošo vienošanos sakarā
Andis Ozoliņš
zvērināta advokāta palīgs 

Žurnālā "Jurista Vārds" publicēti divi raksti, kuros polemizēts par konkurenci ierobežojošo aizliegto vienošanos iedalījumu mērķa un seku kategorijās.1 Diskusijas aktualitāti nosaka Konkurences likuma normu tekstā tieši uzskaitīto vienošanās aizliegumu piemēru interpretācija 2009. gada 29. jūnija Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā SKA–234 (lieta Nr. A42426505) un tajā ietverto atziņu lietojums vairākos sekojošos Konkurences padomes lēmumos aizliegto vienošanos lietās. Aizliegto vienošanos klasificēšana par konkurenci ierobežojošām atbilstoši to mērķim vai sekām var būt sarežģīta. Taču pareizam iedalījumam ir svarīga nozīme tirgus dalībnieku vienošanos atbilstības konkurences tiesību normām izvērtējumā. Reizēm no tā ir atkarīgs konstatējums, vai konkurences normu pārkāpums vispār ir noticis. Tādēļ vēlos turpināt iesākto diskusiju un paust arī savu viedokli šajā svarīgajā konkurences tiesību jautājumā.

Konkurences likuma 11. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā ietverto piemēru nozīme

1.1. Konkurences likuma (turpmāk – KL) 11. panta pirmā daļa un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta pirmā daļa aizliedz un pasludina par nelikumīgām kopš noslēgšanas brīža tirgus dalībnieku vienošanās,2 kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Tālāk abu tiesību normu pirmās daļas apakšpunktos seko aizliegto vienošanos piemēru uzskaitījums, kuru neizsmeļošais raksturs tieši izriet no normu teksta un ir apstiprināts Latvijas tiesu3 un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) praksē. Pamatots ir jautājums, vai konkrētu aizliegtu vienošanos veidu uzskaitījumam tiesību normu tekstā ir nozīme aizliegto vienošanos iedalījumā konkurences ierobežojumos atbilstoši mērķim vai sekām.

1.2. Šajā ziņā pastāv viedokļu dažādība, un tā atspoguļota iepriekš minētajos žurnālā "Jurista Vārds" publicētajos rakstos, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā SKA-234 (lieta Nr. A42426505) un minētā sprieduma atziņu turpmākā lietojumā Konkurences padomes lēmumos. Atzīstot visos minētajos avotos pausto viedokļu niansēto raksturu un nevēloties sagrozīt to saturu vai izraut no attiecīgā konteksta, vienkāršojot un pārfrāzējot, diskusijas nolūkiem tos varētu formulēt šādi:

  1. KL 11. panta pirmās daļas 1.–7. punktā norādītās vienošanās, kas lielā mērā atbilst LESD 101. panta pirmās daļas (a)–(e) punktam (tātad visas likuma normu tekstā tieši uzskaitītās darbības), objektīvā nozīmē vienmēr vērstas pret konkurenci un to sekas parasti ir konkurences ierobežošana. Šāda viedokļa loģiskas sekas ir prezumpcija, saskaņā ar kuru visi konkurences ierobežojumi, kas tieši minēti likuma normu tekstā, uzskatāmi par mērķa ierobežojumiem;

  2. EST prakse liecina, ka par mērķa ierobežojumiem ir atzīti vienošanās piemēri, kas minēti LESD 101. panta pirmās daļas (a)–(c) punktā, savukārt (d)–(e) punktā minētie vienošanās piemēri nav tikuši atzīti par mērķa ierobežojumiem (KL analoģiskie noteikumi mērķa ierobežojumiem būtu 11. panta pirmās daļas 1.–3. punkts, bet seku ierobežojumiem 4.–7. punkts). Līdz ar to atbilstoši pašreizējai EST judikatūrai daļa no tiesību normu tekstā tieši uzskaitītajiem vienošanos aizlieguma piemēriem atbilst mērķa ierobežojumu kategorijai, bet daļa – konkurences ierobežojumiem atbilstoši sekām;

  3. LESD un KL uzskaitīto aizliegto vienošanos piemēru dalījumam mērķa un seku ierobežojumos nav īpaši lielas nozīmes, jo konkurences ierobežošanas mērķis, ja tāds tiek konstatēts, neizzūd neatkarīgi no tā, vai vienošanās mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lelde Krastiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts uzdevumi un privātpersonu līdzdarbība to īstenošanā
Indivīdu apvienošanās un kopdzīve tiesiski organizētā struktūrā – valstī – notiek, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām, kuras apmierināt ir valsts uzdevums. Ja valsts neveiktu uzdevumus tās iedzīvotāju interesēs, tā zaudētu ...
7 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Krāpšana vai tomēr kukuļņemšana
Rakstā analizēta tiesu praksē skatīta krimināllieta, kurā aktuāls ir bijis jautājums par kukuļņemšanas un krāpšanas norobežošanu. Ņemot vērā, ka situācijas, kad valsts amatpersona ne tikai pieprasa kukuli, bet arī maldina ...
2 komentāri
Jānis Bordāns
Tiesību politika
Atjaunojot sabiedrības ticību tiesiskumam
Pieņemot izaicinājumu kļūt par tieslietu ministru, es izvirzīju sev mērķi – mainīt tieslietu sistēmā attieksmi pret veicamo darbu ar domu, ka izmaiņu rezultātā sabiedrībā atgriezīsies ticība tiesiskumam. Šobrīd – pusotru gadu ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Pasniegta balva “Jaunrade tiesiskai Latvijai”
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Tiesībsargs sniedz pārskatu ANO Cilvēktiesību komitejai
Aizvadītā gada nogalē Tiesībsarga birojs no Ārlietu ministrijas saņēma vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju ANO Cilvēktiesību komitejai. Šīs ziņas nepieciešamas, lai papildinātu datus jau ANO rīcībā esošajam ziņojumam par ANO ...
AUTORU KATALOGS