ŽURNĀLS Intervija

28. Janvāris 2014 /Nr.4 (806)

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."
Gunārs Kūtris intervijā JURISTA VĀRDAM
12 komentāri
Boriss Koļesņikovs

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem).

Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā.

Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem.

Turpinātība Satversmes tiesas darbā

Latvijas juristi bieži piemin valstisko kontinuitāti. Vai turpinātība, jūsuprāt, pastāv arī Satversmes tiesā? Vai tiesa jūsu vadībā ir turpinājusi tradīcijas un nostāju, ko aizsāka tiesneši, kas veidoja Satversmes tiesu, tai skaitā jūsu priekštecis – profesors Endziņš? Un kādas tradīcijas jūs atstāsit savam pēctecim amatā?

Nezinu, vai to īsti var saukt par tradīciju, bet atšķirībā no lielo valstu konstitucionālajām tiesām, kur ir daudz tiesnešu, pie mums Satversmes tiesā par katru tiesas spriedumu domā un uztraucas viss kolektīvs – gan tiesneši, gan viss palīgu korpuss – nevis tikai tas sastāvs, kas gatavo konkrēto spriedumu, kā tas parasti notiek lielajās tiesās. Sevišķi tas attiecas uz sarežģītām lietām, kur nepieciešama plaša argumentācija, daudz materiālu. Šo kolektīvo atbildības sajūtu es sauktu par mūsu labo tradīciju.

Tiesas procesa organizēšanā šajā laikā mēs būtiskus jaunumus neesam ieviesuši, izņemot pārmaiņas, kas bija nepieciešamas, lai noturētu iepriekš iedibināto lietu izskatīšanas ātrumu. Mums ir bijis ļoti būtiski izskatīt visas lietas saprātīgos termiņos, šo jautājumu vienmēr esmu pārrunājis ar saviem kolēģiem tiesnešiem.

Saturiskā ziņā uz būtiskiem, klasiskiem konstitucionālās tiesas jautājumiem mums pašiem nevajadzēja meklēt atbildes – to faktiski pilnībā jau bija paveikuši pirmie Satversmes tiesas tiesneši.

Toties mēs sastapāmies ar jauniem izaicinājumiem. Piemēram, Satversmes tiesa bija viena no pirmajām konstitucionālajām tiesām Eiropā, kas skatīja ekonomiskās krīzes lietas – konkrēti, par valdības un parlamenta pieļaujamo rīcību valsts budžeta krīzes apstākļos.

Otrs jautājumu loks, kas nebija skatīts laikā, kad tiesu vadīja A. Endziņš, bija starptautiskie līgumi.

Pie nesenāka laika pienesumiem noteikti var pieskaitīt arī mūsu ļoti plašo sadarbību ar citu valstu konstitucionālajām tiesām.

 

Laikā, kopš jūs strādājat Satversmes tiesā, pakāpeniski nomainījās arī viss pārējais tiesas sastāvs. Tāpat lielas izmaiņas gaidāmas šogad – jauni tiesneši nomainīs jūs un Aiju Brantu. Pastāv vēl viena tiesneša nomaiņas iespēja. Mainoties jebkuras iestādes darbiniekiem, rodas jautājums par "institucionālo atmiņu". Vai jūs cenšaties nodrošināt, lai tiesa turpinātu lietot un attīstīt tās atziņas, pie kurām tā jau nonākusi iepriekš – citu tiesnešu sastāvā?

Vispirms gribu teikt, ka diemžēl Satversmes tiesai ir raksturīgi strādāt faktiski nepilnā sastāvā. Jau tiesu dibinot, tā ilgāku laiku strādāja tikai sešu tiesnešu sastāvā, jo parlaments nespēja vienoties par tiesneša amata kandidātu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pako_Sun
4. Februāris 2014 / 10:01
0
ATBILDĒT
Intervijas sakarā radās dažas pārdomas.
Pirmkārt, izbrīnu rada intervētāju uzdotie jautājumi. Kāds filozofs ir teicis, ka labākā smalkjūtības izpausme, ja cilvēkam kāda vieta sāp, ir šai vietai nemaz nepieskarties. Kādēļ bija nepieciešami trīs (patiesībā četri) jautājumi par Muižnieces k-es „sāgu” un tikai viens jautājums par Satversmes kodolu. Mani neizbrīnītu, ja šādus jautājumus uzdotu dzeltenās preses pārstāvji, bet no vienīgā puslīdz nopietnā Latvijas juridiskā žurnālā – Jurista vārds – es gaidīju ko citu. Šādu jautājumu izvēle liecina par prioritātēm.
Otrkārt, ļoti uzbrūkošs jautājums bija par to, cik patlaban Satversmes tiesā ir konstitucionālo tiesību speciālistu. Būtu jājautā pretim – kurš tad izvēlas un ievēl Satversmes tiesas tiesnešus, vai patiešām tā ir Satversmes tiesa? Kādēļ šādus jautājumus neuzdod Saeimas Juridiskajai komisijai vai TM? Un cik konstitucionālo tiesību speciālistu bija Satversmes tiesas „pirmajā sastāvā”? Šķiet, ka tikai Endziņa k-gs. Tikai viņam šādus jautājumus neviens neuzdeva.
Treškārt, vai patiešām atsaucēs bija nepieciešams saukt vārdā tiesnesi un palīgu, kas strādāja ar Abrenes lietu. Tad būtu jautā, kādēļ, balstoties uz vienlīdzības principu, netiek saukti vārdā tiesneši/palīgi, kuri strādāja ar rakstā trīs reizes minētajām tiesnešu algu lietām, pensiju lietu vai lietu par tautas nobalsošanu valsts valodas sakarā?
Ceturtkārt, pēc kādiem principiem tika liktas atsauces intervijā. Piemēram, Kūtra k-gs minēja pensiju lietas un SVF aizdevumu. Tomēr atsauce ir uz lietu par pensiju indeksāciju ( Nr.2009-08-01 ) un priekšlaicīgo pensiju apmēru ( 2010-29-01 ), kam ar SVF aizdevumu nebija nekāda sakara. Ir pilnīgi acīmredzams, ka Kūtra k-gs domāja lietu 2009-43-01 un tās „svēto grālu” SVF un ES aizdevuma sakarā 30.1.punktu.
Vienlaikus Kūtra k-ga atbildes bija ārkārtīgi labas. Varbūt tās nebija pārmērīgi juridiskas, bet tās noteikti bija ļoti atklātas un cilvēciskas. Par to man ir liels un patiess prieks.
Jānis Pleps
30. Janvāris 2014 / 21:21
0
ATBILDĒT
Paldies par paldies!
mazgudrais
28. Janvāris 2014 / 13:05
0
ATBILDĒT
Par Abreni ļoti nepārliecinoši.
X > mazgudrais
29. Janvāris 2014 / 11:24
0
ATBILDĒT
Piekrītu. Nevajadzēja tik plaši slavēt Abrenes spriedumu. Par to lietu pieklājīgi būtu noklusēt.
Ilze
28. Janvāris 2014 / 12:36
1
ATBILDĒT
Visu cieņu Gunāram Kūtrim. Cilvēks ar Lielo burtu, izcils Profesionālis un taisnīgs Vadītājs.
Ex officio Koala
28. Janvāris 2014 / 08:08
0
ATBILDĒT
Tomēr žēl, ka vienu Gunāru nomainīs otrs, jo šis man patiešām simpatizē. Vienmēr ļoti savaldīgs un ieturēts, džentelmenis.
3.gunārs > Ex officio Koala
29. Janvāris 2014 / 10:26
2
ATBILDĒT
interesanti, kā par Satversmes tiesnesi var būt cilvēks, kurš Saeimā ir taisījis likumus. Tas nozīmē, ka 1) viņam būs jāsaka, ka visi likumi ir kārtībā vai 2) atzīstot, ka likumi nav kārtībā, pierādīsies Saeimas juridiskā biroja neprofesionalitāte
Mala > 3.gunārs
29. Janvāris 2014 / 11:22
0
ATBILDĒT
Un kā par Satversmes tiesas tiesnesi varēja būt Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs? Kā par Satversmes tiesas tiesnesi varēja būt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs (pirms tam - valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos)? Vai pasaule tādēļ gāja bojā un radās šaubas par Satversmes tiesas spriedumiem?
mazgudrais > Mala
30. Janvāris 2014 / 09:51
0
ATBILDĒT
šaubas radās gan
Švarcs > Mala
29. Janvāris 2014 / 12:13
0
ATBILDĒT
Šis jautājums ir gana sens un man šķiet jau sen izlemts. Pirmajā Satversmes tiesas sēdē Satversmes tiesa vērtēja šāda satura iebildumus. Toreiz noraidījums tika pieteikts tiesnešiem, kuri iepriekš bija bijuši deputāti.
Un redz ko lēma Satversmes tiesa: "Satversmes tiesa likums nosaka, ka vairāku kategoriju lietas, proti, likuma atbilstība Satversmei, kā arī kabineta noteikumu atbilstību likumiem un Satversmei, Satversmes tiesa izskata pilnā sastāvā un Satversmes tiesa ir pilntiesīga to darīt, ja tās sastāvā ir ne mazāk kā pieci Satversmes tiesas tiesneši. Atsevišķos gadījumos trīs tiesnešu sastāvā. Tātad uz šo brīdi nav neviena likumdošanas akta, kas paredzētu šādas iespējas izteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnešiem. Bez tam Satversmes 85.pants, kas nosaka Satversmes tiesas kompetenci, nosaka arī paaugstinātas prasības attiecībā pret Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu un pielīdzina Satversmes tiesas ievēlēšanu Valsts prezidenta ievēlēšanai, proti, paredzot, ka, lai tiktu ievēlēts par Satversmes tiesas tiesnesi, ir jābūt ne mazāk kā 51 balsij “par”. Tātad jau tiek izteikta paaugstināta uzticība. Bez tam Saeimā nepieņem likumus ne tā laika deputāts Apsītis vai tā laika deputāts Endziņš, bet Saeimā pieņem likumus koleģiāli ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Un arī līdz ar to tas fakts, ka, ja šie Satversmes tiesas tiesneši ir piedalījušies viena vai otra likuma pieņemšanā vai noraidīšanā, nevarētu tikt uzskatīts, ka līdz ar to, izskatot lietu, viņi varētu būt neobjektīvi. Jūs jau pats minējāt savā iesniegumā par noraidījuma izteikšanu dažiem Satversmes tiesas tiesnešiem, ka gan likums “Par tiesu varu”, gan Satversmes pasaka, ka tiesneši ir pakļauti tikai un vienīgi likumam un līdz ar to arī Satversmes tiesa uzskata, ka mēs esam pakļauti tikai likumam un arī atbilstoši likumam mums ir jāstrādā."
Lietas 04-01(97) stenogramma.
4.Gunārs > Švarcs
31. Janvāris 2014 / 09:28
0
ATBILDĒT
par deputātiem vēl varētu piekrist. Tomēr, juridiskais birojs dod atzinumu par likuprojektiem. Ja reiz biroja vadītājs dod atzinumu, ka viss ir ok, tad, kā viņš varēs skatīt kā tiesnesis šo pašu likumu
selfijs > Ex officio Koala
28. Janvāris 2014 / 18:42
0
ATBILDĒT
Un kurš teica, ka otrs tāds nav?!
visi numura raksti
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Paveiktais un sagaidāmais tiesu sistēmā
Kā jau tas ir ierasts, gada nogalē vai jaunā gada sākumā tiek izdarīts apkopojums par padarīto un arī nosprausti jauni mērķi. Tāpēc arī Tieslietu ministrija vēlas sabiedrībai sniegt informāciju par paveikto tiesu sistēmā 2013. ...
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Baiba Broka: izšķirīgu lēmumu pieņemšanā atbalstu demokrātiju
Tā kā Saeima trešdien, 22. janvārī, ārkārtas sēdē izteica uzticību Laimdotas Straujumas izveidotajam Ministru kabinetam, arī tieslietu nozare tikusi pie jauna pārrauga un vadītāja – ministres Baibas Brokas. Iepriekš viņa jau ir ...
Evija Novicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļa atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu
Raksta mērķis ir iztirzāt jautājumu par valdes locekļa civiltiesisko atbildību gadījumā, ja kapitālsabiedrība nav savlaicīgi iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, īpašu uzmanību pievēršot šādas atbildības tiesiskajam ...
2 komentāri
Jānis Bordāns
Tiesību politika
Priekšteča ieteikumi jaunajai tieslietu ministrei
"Lai vairotu un nostiprinātu sabiedrības ticību tiesiskumam," tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 2014. gada 22. janvārī – beidzoties Valda Dombrovska valdības un savām tieslietu ministra pilnvarām, aicināja jaunās valdības tieslietu ...
Jurista Vārds
Tiesību prakse
Secinājumi par tiesu praksi lietās bez pierādījumu pārbaudes
Augstākā tiesa nesen publiskojusi jaunāko pētījumu "Tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes", ko veikusi Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori profesori ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS