ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Februāris 2014 /Nr.6 (808)

Par sodu taisnīgumu un samērīgumu
3 komentāri
Prof. Dr.iur.
Valentija Liholaja
 

2013. gada 15. oktobrī "Jurista Vārdā" publicēts Andreja Judina raksts,1 kas veltīts sodu piemērošanas prakses par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas analīzei par laika posmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas uzdevumā veikts pētījums par tiesu praksi, izskatot lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas publiskots Augstākās tiesas mājaslapā,2 uzskatu par nepieciešamu iesaistīties diskusijā par A. Judina analizēto jautājumu par piespriežamo sodu taisnīgumu un samērīgumu, izmantojot gan šā pētījuma materiālus, gan arī manā rīcībā esošos 2011.–2013. gada tiesu nolēmumus par citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tātad vispirms par šiem diviem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietverti Krimināllikuma3 (turpmāk arī – KL) Sevišķās daļas XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā".

Īss pētījuma materiālu un tiesiskā regulējuma raksturojums

[1] Pētījuma gaitā analizētajās krimināllietās apsūdzētās personas KL 218. pantā paredzēto izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas izdarījušas gan kā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem nesaistītu noziegumu, gan arī kā predikatīvo noziegumu, kam sekojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Visas personas sauktas pie atbildības saskaņā ar KL 218. panta redakciju, kas bija spēkā līdz 2013. gada 1. aprīlim, kad nodarījuma pamatsastāvu veidoja izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšana vai samazināšana, kas izdarīta atkārtoti gada laikā. Savukārt kvalificētu sastāvu panta otrajā daļā veidoja zaudējumu nodarīšana valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, bet sevišķi kvalificētu sastāvu – šā panta otrajā daļā paredzētās darbības, ja tās izdarījusi organizēta grupa (panta trešā daļa).

Visām personām, kuras apsūdzētas saskaņā ar KL 218. pantu, inkriminēta tā otrā daļa, norādot uz zaudējumu valstij lielā apmērā, kas tika klasificēts kā mazāk smags noziegums un par ko bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām ar alternatīvi piemērojamajiem papildsodiem – mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

[2] Saskaņā ar KL 195. pantu apsūdzētajām personām lielākoties inkriminēts šis pants tā 2005. gada 28. aprīļa likuma redakcijā,4 panta pirmajā daļā nosakot atbildību par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. Vienlaikus panta otrajā daļā tika noteikta pastiprināta atbildība par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti5 vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt šā nodarījuma sevišķi kvalificētu sastāvu veidoja panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās darbības, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Panta pirmajā daļā ietvertais nodarījums tika klasificēts kā mazāk smags noziegums, panta otrajā daļā kā smags un panta trešajā daļā – kā sevišķi smags noziegums.

Gandrīz visām apsūdzētajām personām inkriminēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā, par ko KL 195. panta trešajā daļā bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

 

Sodu piemērošanas prakse pētījuma gaitā analizētajos materiālos

[3] Analizējot sodu piemērošanas praksi personām, kuras atzītas par vainīgām par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, viennozīmīgi jāpievienojas A. Judina secinātajam, ka "sodu piemērošanas politika attiecībā uz šiem noziegumiem ir mīksta un pārkāpējus saudzējoša" un ka šāda politika ir bijusi nemainīga jau daudzus gadus. Līdzīgs secinājums izdarāms arī par sodu piemērošanas politiku attiecībā uz personām, kuras apsūdzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā.

[4] No sodu piemērošanas prakses analīzes redzams, ka panta sankcijā paredzētā brīvības atņemšana, kas būtu izciešama reāli, faktiski netiek piemērota, izņemot gadījumus, kad jauns noziegums tiek izdarīts neizciestā soda laikā par iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas tas ir viens gadījums no visiem izpētītajiem nolēmumiem, kas bija stājušies likumīgā spēkā. Sods par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ar dažiem izņēmumiem, kad tika piespriests naudas sods vai piespiedu darbi, ir brīvības atņemšana uz pieciem gadiem nosacīti un mantas konfiskācija, kas panta sankcijā bija noteikta kā obligāta. Matemātika ir gaužām vienkārša – saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu personu var notiesāt nosacīti, nosakot sodu – brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, un pieci gadi ir minimālais brīvības atņemšanas sods par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

[5] Lai mēģinātu rast pamatojumu tieši šādai sodu politikai attiecībā uz KL 195. un 218. pantā paredzētajiem noziegumiem, jāpievēršas KL 46. panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem, kuri ņemami vērā soda noteikšanā, un kā tas izpaužas praksē.6 Te gan uzreiz jāpiebilst, ka gan šā raksta autores, gan A. Judina veiktais pētījums apstiprina, ka laika gaitā nekas nav mainījies, un jāatkārto jau ne reizi vien konstatētais iepriekš veiktajos tiesu prakses pētījumos.

[6] Likuma redakcijā līdz 2013. gada 1. aprīlim, nosakot sodu, tiesai, pirmkārt, bija pienākums ņemt vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Atļaušos apgalvot, ka šis likumdevēja priekšraksts faktiski netiek ievērots, jo attiecībā uz izdarītā nozieguma raksturu vien tiek norādīts uz tā klasifikāciju saskaņā ar KL 7. panta attiecīgo daļu. Kādi citi apstākļi, kas norādītu uz izdarītā nozieguma raksturu, piemēram, kaut vai tas, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas bija ilgstoša, vainīgais veidoja vairākus fiktīvus uzņēmumus, iesaistīja vairākas trešās personas, kuras par atlīdzību piekrita būt par šo uzņēmumu amatpersonām, utt., minēti netiek. Savukārt norāde uz radīto kaitējumu aprobežojas ar apsūdzībā norādīto nesamaksāto nodokļu vai legalizēto līdzekļu summu un konstatāciju par lielu apmēru. Uz to, ka nodarītais zaudējums nereti daudzas jo daudzas reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu kopsummu, norādīts vien dažos tiesu nolēmumos, nav atrodamas arī kādas citas norādes, kas liecinātu par radītā kaitējuma izvērtējumu.

Noslēdzot vienošanos vai piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, var vai nu izbēgt no reālas brīvības atņemšanas soda izciešanas, vai arī saņemt kādu no alternatīvajiem soda veidiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
14. Februāris 2014 / 09:33
0
ATBILDĒT
...Krimināltiesību normu sankcijās tika izdarītas radikālas un plašas izmaiņas, būtiski samazinot brīvības atņemšanas minimālo un maksimālo robežu. Izdarot šos grozījumus, pienācīgi netika izvērtēta šajās normās ietverto noziedzīgo nodarījumu kaitīguma pakāpe un apdraudēto interešu nozīmīgums, šādu nodarījumu izplatība, recidīvs un citi apstākļi, kas nodrošinātu taisnīgu sodu par izdarīto. ...
skats no malas
13. Februāris 2014 / 20:38
0
ATBILDĒT
Jautājums attiecībā uz sodu politiku vienmēr ir bijis ļoti sarežģīts un universālas "zāles" vēl joprojām nav atrastas.
Pāris piemēri un praktiski novērojumi, kas liek uz sodu politiku paraudzīties no citas puses:
1.Sodu bardzība nekad pilnībā nav atturējusi no noziegumu izdarīšanas - neskatoties uz iespēju tikt cietumā uz visu mūžu -slepkavības tik un tā ik pa laikam tiek izdarītas;
2.Ko darīt ar recidīvistiem? Nav nekāds noslēpums, ka ir daļa noziedznieku, kam regulāru noziegumu izdarīšana ir vienīgais peļņas avots un uz nozieguma vietu viņi iet kā uz darbu - regulāri un precīzi laikā. Un jaunu noziegumu pēc atbrīvošanās no ieslodzījumu vietas viņi izdara ne vēlāk kā nedēļas laikā. Jautājums kļūst vēl aktuālās, ja vienmēr tiek izdarīti mazāk smagi noziegumi - regulāras zādzības no tirdzniecības vietām, kur vienas zādzības priekšmeti nepārsniedz 15 euro.
3. Ko darīt ar personām, kuras ir pastrādājušas smagus un sevišķi smagus noziegumus, piemēram, slepkavību greizsirdības dēl, taču ņemot vērā nozieguma apstākļus un vainīgo personību, ir skaidrs, ka viņi visticamāk vairāk nekad neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus, taču viņu ilgstoša atrasānās ieslodzījumu vietās tos tiktāl degradēs, ka viņi vairāk nespēs normāli atgriezties sabiedrībā.
4. Ko darīt ar personām, kuras izdara dažāda veida dzimumnoziegumus, tai skaitā uzmācas internetā nepilngadīgām personām. No vienas puses, ir skaidrs, ka minētajām personām ir psihiskas novirzes (slimība?), kuru dēļ tās visticamāk turpinās izdarīt jaunus noziegumus vērstus pret nepilngadīgo tikumīgu un dzimuneaizskaramību, taču no otras puses uzmākšanās internetā pati par sevi nav pārāk kaitīga (ja salīdzina ar noziegumiem, kas ietver fizisku kontaktu).

Diemžēl jautājumu ir vairāk kā atbilžu.
Es pilnībā atbalstu pēdējās sodu politikas izmaiņas, kas paplašināja tiesas pilnvaras attiecība uz sodu piemērošanu (palielinot brīvības atņemšas soda amplitūdu, kā arī paredzot alternatīvos sodus), taču vienlaikus pievienojos autorei, ka tiesas bieži vien piemēro nepamatoti zemus sodus, jo, manuprāt, ir smieklīgi piemērot naudas sodu x apmērā, ja persona ir nozagusi (piesavinājusies, u.tml.) 10 reizes liekāku summu.
Jaukais
13. Februāris 2014 / 16:49
0
ATBILDĒT
Jā, nu tiešām, ja tā iedziļinās, tad ar to sodu piemērošanu īsti kārtībā nav. Manuprāt, tiesnešiem vienkārši ir cilvēcīgi žēl tā cilvēka, kas tiesas sēdē tēlo vai patiesi nožēlo izdarīto, iebāzt cietumā uz vairāķiem gadiem. Bet, ņemot vērā pētījumus, ka no cietumsoda jēga ir tikai tad, ja tas nepārsniedz sešus mēnešus (ja pareizi atceros), vai vispār nebūtu pareizi, ja tiešām tā arī būtu,iespundētu cilvēku uz tik ilgu laiku, lai PATIESI tam būtu rezultāts. Pēc sešu mēnešu "atsēdēšanas" un grēku nožēlošanas, tad sabiedrībai nodarīto kaitējumu atmaksātu ar piespiedu darbu un ļoti lieliem naudas sodiem. Mūsdienu materiālisma pasaulē, manuprāt, tieši naudas sodi varētu cilvēkus atturēt no NN pastrādāšanas, jo daļa jau uz cietumu dodas atpūsties labprātīgi. Jo, ko dod tas, ja cilvēku ieliek cietumā par slepkavību uz 10 gadiem, ja tas cietums viņa domāšanā neko neizmaina, tieši otrādi - pa šo laiku viņš ir tikai izperinājis vēl daudzus jaunus noziegumus.
visi numura raksti
Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes psiholoģija
Var jau ar vieglu garu izveidot labo nodomu sarakstu "Jaunā gada lēmumi, kas padarīs dzīvi labāku" un uzskatīt, ka viss mainīsies pats no sevis. Tomēr jauna kalendārā gada sākums vispirms aicina atskatīties uz aizvadītajā gadā ...
Dina Gailīte
Notikums
Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināts Gunārs Kusiņš
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja Gunāru Kusiņu. Par šo lēmuma projektu nobalsoja visi 93 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās. Jau 27. janvārī vienbalsīgu atbalstu G. Kusiņa ...
Dina Gailīte
Informācija
Jaunajā preambulas projektā valstsnācijas jēdzienu aizstāj tā satura izklāsts
Pagājušajā nedēļā, 3. februārī, Saeimas deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaja prof. Dr.iur. Ilma Čepāne valdību veidojošās koalīcijas padomes sēdē prezentēja jaunu Satversmes preambulas jeb ievaddaļas ...
9 komentāri
Ministru kabinets
Tiesību politika
Valdības viedoklis jautājumā par personas datu aizsardzību ārkārtas situācijās
Pagājušā gada izskaņā 17. decembra "Jurista Vārda" numurā rakstā "Personas datu aizsardzība ārkārtas situācijās" jau ziņots par problēmsituāciju, kas radās saistībā ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu datu izpaušanu ...
Tiesību prakse
Likumprojekts un valdības koncepcija nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības
Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar valdības virzīto likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums" (turpmāk tekstā – Likumprojekts), kas šobrīd ir nodots izskatīšanai Saeimā. Minētais likumprojekts galvenokārt nosaka ...
AUTORU KATALOGS