ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Februāris 2014 /Nr.7 (809)

Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīga izmantošana
Eiropas Savienības Tiesas pausto atziņu ieviešana Latvijā
24 komentāri
Mg.iur.
Valts Stūrmanis
“Deloitte Latvia” vecākais konsultants  

Nodokļu tiesības nav saistījušas būtisku Latvijas juristu ievērību, un publiskajā telpā nenotiek diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu revīzijas (audita) praksi un tiesu nolēmumiem, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ šī raksta mērķis ir caur tiesību zinātnes prizmu rosināt diskusiju par Latvijas PVN sistēmas problemātiku.

Publiskajā telpā latviešu valodā nav pieejamas publikācijas par ļaunprātīgas PVN sistēmas izmantošanas shēmām un to radītām sekām godprātīgiem nodokļu maksātājiem. Ņemot vērā informācijas trūkumu, šī raksta pirmajā daļā aprakstīti būtiskākie PVN sistēmas pamatelementi un darbības sistēma, kā arī sniegts īss apraksts par mehānismiem, kurus lietojot atsevišķos gadījumos PVN sistēma tiek izmantota ļaunprātīgi.

Savukārt raksta otrajā daļā sniegts ieskats Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Latvijas tiesu atziņās no nodokļu strīdu lietām, kas skar PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

 

PVN sistēmas pamatelementi

Latvijas PVN sistēma ir daļa no kopējās Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmas. ES PVN sistēma ir harmonizēta, galvenokārt balstoties uz PVN Direktīvas tiesību normām.1 Tādējādi Latvijas PVN sistēma ir izveidota, ieviešot ES PVN jomu regulējošās tiesību normas nacionālajā tiesību sistēmā, un Pievienotās vērtības nodokļa likums2 ir izveidots uz PVN Direktīvas pamata.

Pēc savas būtības PVN ir nodoklis, kuru pilnā apmērā samaksā preces vai pakalpojuma pircējs – gala patērētājs. To iekasē un valsts budžetā iemaksā komersants. PVN ir neitrāls nodoklis ar PVN apliekamam saimnieciskās darbības veicējam. Budžetā maksājamais PVN veidojas no starpības starp iekasētā PVN no realizētās preces vai pakalpojuma vērtības un PVN priekšnodokļa (citiem PVN maksātājiem samaksātā PVN savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai). Tas nozīmē, ka praksē PVN neitralitāti nodrošina PVN priekšnodokļa atskaitīšanas mehānisms, jo faktiski nodokļa maksātājs valsts budžetā maksā tikai daļu no iekasētās PVN summas. Saimnieciskās darbības veicējs – nodokļu maksātājs ir pilnībā atbrīvots no samaksātā PVN sloga, ja iegādātās preces vai pakalpojumi ir izmantoti vai tiks izmantoti tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir apliekama ar PVN. PVN priekšnodokļa atskaitīšanas mehānisms nodrošina, ka PVN slogs cauri visai darījumu ķēdei tiek pārnests uz pakalpojumu vai preču gala patērētāju.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (24)
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Omļašs Seskis
19. Februāris 2014 / 19:30
2
ATBILDĒT
Turpinot A.Elksniņa rakstā iztirzāto tematiku par valsts iestādēm, kas juridiskos pakalpojumus pērk no privātpersonām, kaut arī šajās iestādēs ir juristi vai pat atsevišķi juridiskie departamenti, veicu sīkāku izpēti par Latvijas Republikas tiesām un to saistību ar PVN shēmām.
Izrādās, vairums tiesu ir noslēgušas līgumus ar Kiprā reģistrētu uzņēmumu Goldencourt Limited. Sazinoties ar Kipras kompetento iestādi, uzzināju, ka minētais uzņēmums sniedz ēdināšanas pakalpojumus un ir iesaistīts trijstūrveida darījumos, bet par juridisko pakalpojumu sniegšanu nav ziņu.
Turpinot meklējumus, nācu uz pēdām Polijas uzņēmumam Sudila Zakonnik Sp.Z.o.o., kurš bija saistīts ar Latvijas tiesu lietu izskatīšanu.
Šķetinot pavedienu, atklājās viltīga shēma - tiesas slēdz līgumu ar uzņēmumu Goldencourt Limited, bet lietas nonāk Polijā. Lietu pārvadāšana tiek noformēta ar CMR pavadzīmēm kā preču piegāde ES teritorijā. Pārvadāšanu veic Lietuvā reģistrēts uzņēmums UAB "Tiešnešitis".
Sudila Zakonnik Sp.Z.o.o., izrādās, ir fiziska persona, kuras nekustamajā īpašumā atrodas bēgļu nometnes. Tātad lietas no Latvijas nonāk bēgļu nometnēs, kur bēgļi no Bangladešas, Afganistānas un citām zemēm tās izskata. Pēc izskatīšanas tās tiek kā jauna prece nosūtītas atpakaļ uz Latviju, kur tiesneši tās paraksta un nosūta spriedumus procesa dalībniekiem.
Par lietu izskatīšanu Tiesu administrācija maksā Polijas pusei, Polijas puse slēdz līgumus ar tiesām it kā par lietu pirkšanu, pēc izskatīšnas tiesas it kā pērk no Polijas izskatītās lietas un papildus sniedz pakalpojumus, piemērojot 0% likmi - tiem bēgļiem, kuri izskatījuši pietiekamu skaitu lietu, par pazeminātu maksu tiek pārdotas uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Vārdu sakot, pats velns var kāju nolauzt!
Ja tiek iesniegta apelācijas sūdzība, pirmās instances tiesa lietu pārdod formāli Apgabaltiesai, izdevumi tiek iekļauti saimnieciskās darbības izmaksās, tālāk līdzīga shēma tiek piemērota arī attiecībā uz Augstāko tiesu.
Kad vaicāju Valsts ieņēmumu dienestam par shēmām, iestādes pārstāve skumjā balsī atbildēja, ka neko nevarot padarīt, jo Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi tiek pārsūdzēti Administratīvajā tiesā, kas atceļot iestādes lēmumus un liekot atmaksāt PVN summas. Vienīgā cerība esot uz Konkurences padomi, kura gatavojoties sniegt atzinumu, ka Latvijā ir tiesu kartelis PVN izkrāpšanas shēmā.
Nu, ko, gaidīsim un cerēsim!
mazgudrais > Omļašs Seskis
20. Februāris 2014 / 08:29
0
ATBILDĒT
godātais, lūdzu, izmantojiet citu niku, esiet godīgs un saprātīgs, Jūsu garadarbi, protams, ir vērtīgi, bet persona, kura komentus rakstīja ar niku \\\"seskis\\\", tomēr ir visādā ziņā pārāka par Jums, esiet tik labiņš,
Seksis > mazgudrais
21. Februāris 2014 / 09:47
0
ATBILDĒT
Godātais mazgudrais!

Omļašs seskis ir tas pats vecais, labais, gudrais, jaukais, skaistais seskis, tikai autorizētā veidā :)
Salmiņš
19. Februāris 2014 / 17:09
0
ATBILDĒT
Atkārtoti izlasot rakstu veidojas sapratne, kāpēc VID praksē piemēro agresīvo nostāju pret maksātspējīgiem nodokļu maksātājiem. Sanāk, ka Finanšu policijas amatpersomas, kuru kompetenē ietilpst izmeklēt PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu Kriminālprocesa noteiktā kārtībā, nepilda vai ļoti zemā līmeni veic savus pienākumus (pēc autora 1 notiesājošs spriedums). Līdz ar to, nav brīnums, ka rodas situācija, ka cilvēki ir pārliecināti, ka tiem par minētajām darbībām kriminālatbildība neieztāsies un ir mudināti veikt šādas darbības. VID izmanto savā rīcībā esošos administratīvos līdzekļus, lai ierobežotu valsts budžeta izsaimniekošanu un papildinātu tā robus.
Nepārprotiet mani, es nebūt nepiekrītu VID pielietotām metodēm, bet spēju izprast kāpēc šāda prakse tiek piekopta.

Manuprāt, tieši finanšu policijas darba prakse būtu apskatāma detalizētāka, proti, lēmumu pieņemšanas motīvi un process. Iespējams, ja LR tiesībaizsargājošās iestādes pievērstos šim jautājumam no kriminālprocesuālas puses nevis administratīvās, tad rezultāts būtu mazāk kā 41% neiekasēto PVN.
Armands > Salmiņš
19. Februāris 2014 / 17:22
0
ATBILDĒT
Protams, VID (valstij) vieglāk ir "paņemt priekšā" maksātspējīgu komersantu un pataisīt to maksātnespējīgu tikai tāpēc, ka tam ir gadījies iekļūt kādā no PVN un citu nodokļu shēmām. Bet varbūt daudz taisnīgāk un lietderīgāk būtu "paņemt priekšā" to shēmu organizētājus un fiktīvo SIA "Mia" patiesos dibinātājus, kuri par Rīgu braukā Porsche "kajennos". Pie reizes nevajadzētu arī aizmirst šo shēmu organizētāju atbalstītājus, starp kuriem ir ne tikai bomži no tiltu apakšas, bet arī vairāk vai mazāk normāli cilvēki (pensionāri, vienkāršu darbu darītāji), kuriem mistiska paziņa palūdzis kļūt par SIA "MIA" dibinātāju un valdes locekli, taču nekādas darbības turpmāk nav veicis (tajā pašā laikā SIA "MIA" slēdz darījumus, apgroza miljonus, par ko galu galā tiek "čakarēti" komersanti, kuri neapzināti ir tajā visā iesaistījušies). Taču tas laikam VID un Finanšu policijai ir par sarežģītu.
Livux
19. Februāris 2014 / 14:40
0
ATBILDĒT
Kā norāda autors, tad EST atzinusi, ka ir samērīgi uzlikt nodokļu maksātājam pienākumu izmeklēt savu darījumu partneri, ja šāds pienākums var saprātīgi no viņa tikt gaidīts. Tātad,ja jau komersants pērk preci ZEM!!!! tirgus cenas, tad jau tieši saprātīgi būtu no komersanta gaidīt, lai viņš izmeklē savu darījuma partneri (nav jau tie mūsu komersanti tik naivi,ka neko nav dzirdējuši par naudas atmazgātājiem). Mūsu kriminālās aprindas ir ļoti izveicīgas fiktīvu uzņēmumu radīšanā un shēmošanā par to, kā pretlikumīgi dabūt no valsts naudiņu, izmantojot PVN. Ja vēl ar tik vieglu roku valsts atmaksās PVN visos šajos gadījumos, tad Latvijā neiekasētais PVN būs ne tikai 41% EUR no iekasējamā :(
Armands > Livux
19. Februāris 2014 / 16:45
0
ATBILDĒT
Vai Jūs tiešām domājiet, ka situācijā, kad komersantam tiek piedāvāts iegādāties preci lētāk par citiem piedāvājumiem tā brīža tirgus situācijā, būtu pamatoti un saprātīgi prasīt, lai komersants/pircējs prasītu pārdevējam izskaidrot, kāpēc viņš savu preci piedāvā pirkt lētāk nekā līdzīgu preci piedāvā citi pārdevēji?! Vai Jūs, iepērkoties veikalā, arī veicat izmeklēšanu par tirgotāju un prasiet pārdevējai pamatot, kāpēc piena paka vai desas gabals maksā tieši tik, cik tas maksā, un, ja pārdevēja nevar paskaidrot, tad nepērciet to pienu vai desu?!
Manuprāt, komersanta galvenais mērķis ir gūt peļņu. Elementāra pamatskolas līmeņa ekonomikas pamattēze ir, ka, lai sekmīgi konkurētu un gūtu peļņu, komersantam ir jāspēj saražot preci lētāk nekā viņa konkurenti; viens no veidiem lētākas preces saražošanai ir par lētāku cenu nekā konkurenti iepirkt preču ražošanai nepieciešamās izejvielas. Turklāt komersantu/pircēju neinteresē, kādā veidā pārdevējs spēj nodrošināt lētāku cenu nekā pārējie. Un, pat ja komersantu/pircēju tas interesētu, neviens saprātīgs komersants/pārdevējs neatklātu savu komercnoslēpumu, kādā veidā viņš spēj pārdot preci par lētāku cenu nekā pārējie.
Visbeidzot, vai Jūs varētu sīkāk paskaidrot, ko Jūs saprotat ar tirgus cenu? Cik man zināms, tirgus cena ir cena, par kādu pārdevējs pārdod un pircējs pērk konkrēto preci.
Livux > Armands
20. Februāris 2014 / 15:40
0
ATBILDĒT
Nevajag salīdzināt parasto patērētāju ar komersantu, kurš zin, par kādām cenām var nopirkt viņam vajadzīgo. Ja pēkšņi parādās piedāvājums, kas ir stipri lētāks par citu komersantu piedāvātajām cenām, tad ir skaidrs, ka kāds ir ticis vai tiks (izmantojot šo PVN shēmiņu) apzagts. Līdz ar to, komersantam vajadzētu painteresēties, vai prece vienkārši ir ražota Dienvidaustrumāzijā īpaši necilvēcīgos apstākļos vai pirkta no bankrotējoša uzņēmuma, vai arī precei nav nekāda iemesla būt tik aizdomīgi lētai. Ja komersantam neinteresē, kā pārdevējs spēj nodrošināt tik aizdomīgu cenu, nu, tad lai maksā valstij šī noziedznieka vietā. Skopais maksā divreiz. Pārējiem nodokļu maksātājiem nav jāfinansē komersanta "peļņa pāri visam".
Armands > Livux
21. Februāris 2014 / 08:26
0
ATBILDĒT
Nevaru pārstāt brīnīties par Jūsu izteikumu, lai komersants maksā nodokļus noziedznieku - nodokļu shēmotāju - vietā. Visnotaļ interesanta pozīcija: vainīgā vietā sodīt kādu citu, kuram gadījies būt klāt. Attīstot šo revolucionāro taisnīguma un soda konceptu, nonāksim pie tā, ka laupīšanas gadījumā nevis sodīsim laupītāju, bet aplaupīto, kurš, maita buržujs tāds, dzīvē ir bijis pietiekami veiksmīgs, lai nopelnītu laupītāja iekāroto, piemēram, auto. Tā teikt, cēloņu un seku princips tiesībās - nebūtu nopelnījis auto, neviens tevi nebūtu aplaupījis. Jūs laikam ar lielāko prieku šo konceptu atbalstītu arī izvarošanas gadījumos un sodītu izvaroto sievieti nevis varmāku, jo sieviete jau pati vainīga, ka ir simpātiska. Būtu nekopts zirgaģīmis, izvarotāju neinteresētu.
Armands > Livux
20. Februāris 2014 / 16:14
0
ATBILDĒT
Tas jau ir konceptuāls, es pat teiktu filosofisks jautājums: kam jānodarbojas ar finanšu noziegumu novēršanu un izmeklēšanu - valstij (valsts institūcijām, kurām tauta, arī "peļņas kārie" komersanti, to ir uzdevuši darīt, piešķirot sevišķas pilnvaras un resursus) vai arī personai. ;-)
Livux > Armands
20. Februāris 2014 / 18:47
0
ATBILDĒT
Būtu jau ideāli, ja valsts amatpersonas vienas pašas varētu visu ņemt un apkarot, un novērst. Diemžēl bez visu mūsu līdzdarbošanās nekāds rezultāts nebūs. Ir pieņemts cilvēkus, kas ziņo par likumpārkāpumiem, saukt par štukačiem un nosodīt tādus. Bet, ja mēs - sabiedrība nepievērtu acis uz jebkādām nelikumībām, tad daudzas lietas būtu citādākas. Domāju, ka korupcija būtu ļoti minimāla, tāpat, ja sabiedrība (iesaistītie celtnieki) būtu modra, tādas Maximas un citi jaukumi būvniecībā arī nebūtu :( bet tā kā mēs visi domājam tikai par savu kabatu, ne valsti kopumā, tad tā ir kā ir.
Armands > Livux
20. Februāris 2014 / 19:14
0
ATBILDĒT
Es, pēc pārliecības būdams liberālis, uzskatu, ka katram jādara savs darbs - komersantiem jāpelna nauda, policijai jāķer blēži, VID jāiekasē nodokļi utt. Nu, nav celtniekam jādara arhitekta, projektētāja, būvuzrauga vai būvinspektora darbs; celtniekam ir jābūvē saskaņā ar akceptēto būvprojektu un likumā noteikto būvniecības kārtību, nevis vēlreiz būvvaldes vietā jāpārbauda, vai būvprojekts ir pareizs.
Tāpat arī komersantam - nu nav viņam VID un Finanšu policijas vietā jānodarbojas ar PVN shēmu atmaskošanu. Komersantam priekš tā pat nav nepieciešamo resursu un pilnvaru. Par to, ka no piedāvātās preces cenas (lētuma) komersantam/pircējam vajadzētu saprast PVN shēmas esamību: pirmkārt, lēta un dārga prece tomēr ir relatīvi rādītāji nevis objektīvi kritēriji, otrkārt, tas ir pretrunā Senāta praksē atzītajam labticības principam, treškārt, tas ir pretrunā Senāta praksē atzītajam, ka ar krāpniekiem ir jācīnās VID nevis labticīgiem komersantiem.
Būtībā Jūsu piedāvātais kritērijs - preces cena - lai izvērtētu, vai komersantam/pircējam bija jāzina, ka viņa darījuma partneris/pārdevējs ir iesaistīts PVN krāpšanā, protams, ir ļoti ērts VID, jo nevis atvieglo pienākumu izmeklēt un atrast īstos PVN shēmu organizētājus, bet vienkārši atbrīvo no šī pienākuma, uzliekot to komersantiem/pircējiem. Tikai baidos, ka vienā brīdī tas VID sāks atspēlēties, jo būs jāsāk pierādīt, ka prece ir nepamatoti lēta. Gribu redzēt, kā to izdarīs (vai atkal tāpat kā citās reizēs ar kārtējiem likuma grozījumiem, šajā reizē normatīvi nosakot konkrētu preču cenu zemākās robežas?! Kā dziedāja The Beatles - Welcome back to USSR!).
MP
19. Februāris 2014 / 09:35
0
ATBILDĒT
Interesants ir 12/06/2013 spriedums lietā SKA-21/2013 (A42687307).
mazgudrais
19. Februāris 2014 / 09:28
0
ATBILDĒT
šī raksta pirmie divi teikumi izskatās pēc komercpiedāvājuma, faktiski vajadzēja būt norādei, ka šī ir reklāma
Sannija Matule > mazgudrais
19. Februāris 2014 / 13:37
0
ATBILDĒT
Un ko tieši, Jūsuprāt, autors reklamē raksta pirmajos divos teikumos?
Uzlabot, lūdzu!! > Sannija Matule
20. Februāris 2014 / 18:49
0
ATBILDĒT
Nezinu, kā ar reklāmām, bet varbūt to drošības kodu sistēmu vajadzētu uzlabot? Citās vietās problēmas ir minimālas, bet te, kā minimums, piecas reizes paiet, kamēr pareizo kodu iebliež!
Sannija Matule > Uzlabot, lūdzu!!
20. Februāris 2014 / 20:59
0
ATBILDĒT
Goda vārds, šī problēma jau ir nofiksēta un IT prāto, ko iesākt lietas labā (esam spēruši soli jau tiktāl, ka autorizētajiem lietotājiem drošības koda lauks vispār vairs nerādās). Tas nejaucenis diemžēl ir saistīts ar tīmekļa mistiskajiem robotiem, kuri ļoti var maitāt dzīvi, bet, kā jau teicu, novērsīsim!! Lūdzu mazliet pacietības.
mazgudrais > Sannija Matule
19. Februāris 2014 / 15:52
0
ATBILDĒT
ja Jūs tas interesē, tad izlasiet divus pirmos teikumus
Sannija Matule > mazgudrais
20. Februāris 2014 / 21:17
0
ATBILDĒT
p.s. Ja nu vienīgi domājāt "reklāmu" pārnestā jeb tādā nozīmē kā pamācību.
arī jurists
19. Februāris 2014 / 08:15
1
ATBILDĒT
Nekādas pretrunas AT Senāta tēžu 2.punktā nav. Ja persona apzinās, ka viņa veic darījumu ar tādu Sabiedrības pilnvaroto pārstāvi, kurš tikko pamodās zem tilta un drebošu roku stiepj, lai saņemtu piecus EUR apmaiņā pret parakstiem, tad acīmredzama ir šāda nodokļu maksātāja (patiesībā - nemaksātāja) atbildība. Līdzīgi arī citos gadījumos. Nav īsti saprotams, ko Deloitte vēlas pasniegt sabiedrībai ar šo rakstu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
visi numura raksti
Sannija Matule
Diskusija
Ažiotāža ap dzīvojamo telpu īres likumprojektu
Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas pagaidām ir tikai izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, jau ieguvis tādu publicitāti kā reti kurš dokuments tik agrīnā likumdošanas procesa stadijā. Topošā likuma saturs plaši tiek ...
2 komentāri
Narine Abagjana
Diskusija
Izmaiņas nav lietderīgas un nekalpos izvirzītajam mērķim
Neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus ilgst diskusijas par spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk – Likums) neatbilstību mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai valstī un ir jāaktualizē tiesiskais ...
Jānis Lapsa
Diskusija
Dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības noteikti gaida pārmaiņas
Jaunais likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" paredz aizstāt pašreizējo likumu "Par dzīvojamo telpu īri", kas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas un regulē īres tiesiskās attiecības Latvijā. 1993. gadā, kad tika pieņemts ...
2 komentāri
Jānis Kārkliņš
Informācija
Konferenci atklāj ar civiltiesību un komerctiesību plenārsēdi
Pirms nepilnām divām nedēļām sākās un visu pagājušo nedēļu aktīvi turpinājās Latvijas Universitātes (LU) ikgadējās zinātniskās konferences darbs juridiskās zinātnes dažādās sekcijās. Konference, kas norit jau 72. reizi, ...
Rudīte Losāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Mirjamas modeļa institucionalizācija cietumā
Latvijā sieviešu cietumā kopš 2002. gada veiksmīgi darbojas resocializācijas programma jeb kristīgās izglītības un audzināšanas programma "Mirjama". Šī raksta mērķis ir, ņemot vērā cietuma problemātiku, teorētiski pamatot ...
AUTORU KATALOGS