ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Marts 2014 /Nr.12 (814)

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi kā attaisnojums pamattiesību ierobežojumam
Mg.iur.
Mārtiņš Pētersons
zvērināta advokāta palīgs birojā “Borenius”  

Iepriekš "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos1 autors vispirms teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā un secināja, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski apsvērumi, kas var tikt izmantoti tikai juridisku argumentu ietvaros. Turklāt tiesa nevar pati šādus apsvērumus izdarīt likumdevēja vietā. Minētos secinājumus attiecinot uz Satversmes tiesas praksi, autors argumentēja, ka Satversmē garantēto pamattiesību tvērums nav atkarīgs no valsts ekonomiskajām iespējām un ka sociālās tiesības ir ierobežojamas, tāpat kā pārējās Satversmē garantētās pamattiesības.

Turpinot sākto diskusiju, šajā rakstā tiks analizēta Satversmes tiesas prakse ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanā, vērtējot pamattiesību ierobežojumu tiesiskumu. Raksta mērķis ir noskaidrot, vai un kā ekonomiskās efektivitātes apsvērumi var kalpot par attaisnojumu pamattiesību ierobežojumam.

1. Pamattiesību ordinārā ierobežošana

Pamattiesību ierobežošanas klauzula ir ietverta Satversmes 116. pantā. Šā panta komentārā ir norādīts uz apsvērumiem, kāpēc pamattiesību ierobežošana ir nepieciešama. Pirmkārt, persona savā būtībā ir individuāla būtne, tāpēc absolūtas pamattiesības, t.i., tādas, kuras nevar ierobežot, nenodrošinātu nepieciešamo līdzsvaru starp atsevišķas personas individuālajām interesēm, citu personu tiesībām un sabiedrības interesēm.

Otrkārt, demokrātiskas tiesiskas valstis tiek veidotas ar mērķi nodrošināt turpmāku sabiedrības pastāvēšanu, līdz ar to pamattiesības ir ierobežojamas arī tāpēc, lai atsevišķas personas pamattiesību aizsegā nevērstos pret demokrātisko tiesisko valsti un citu personu pamattiesībām.2

Tādējādi pamattiesību ierobežojumu mērķis ir samērot indivīda un sabiedrības intereses, nodrošinot tiesiskās sistēmas stabilitāti.

Pamattiesību ierobežošana var tikt aplūkota arī no tiesību teorijai tuvākas – dalījuma tiesību avotos – koncepcijas. Pamattiesības kā tiesību normas, kas atspoguļo cilvēka kā augstākās vērtības nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, ir atzīstamas par vispārējiem tiesību principiem.3 Tas pamattiesībām piešķir pārpozitīvu raksturu, proti, tās ir saistošas valstij neatkarīgi no to ietveršanas valstu konstitūcijās vai starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos.4 Uzlūkojot pamattiesības kā vispārējos tiesību principus, pamattiesību ierobežošana var tikt analizēta kā kolīziju risināšana starp diviem vai vairākiem vispārējiem tiesību principiem. Metodika, kaut arī formulēta atšķirīgi, pēc būtības ir līdzīga. Vispārējo tiesību principu kolīzija nevar tikt atrisināta in abstracto, bet gan tikai konkrētā gadījuma apstākļu ietvaros, izsverot, kuram no principiem konkrētajā gadījumā dodama priekšroka.5 Tāpat arī pamattiesībām nepiemīt iepriekš noteikta prioritātes kārtība, un to ierobežojumi var tikt izvērtēti, tikai konkrēta gadījuma ietvaros nosakot, vai sabiedrības interesēm piešķirama priekšroka pār indivīda tiesību aizskārumu. Tāpēc arī pamattiesību ierobežošanas klauzulas un metodoloģiju noteic vispārējie tiesību principi, proti, arī šajā jomā konstitucionālais likumdevējs nevar brīvi noteikt atsevišķu pamattiesību ierobežošanas kārtību un pieļaujamību.6

Kā izņēmums no iepriekš teiktā ir minamas t.s. absolūtās pamattiesības jeb pamattiesību normas, kuras valsts nedrīkst ierobežot. Par tādām esot atzīstamas: tiesības uz tiesībsubjektību; spīdzināšanas, cietsirdīgas izturēšanās vai cieņu pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums; verdzības, vergu tirdzniecības, dzimtbūšanas un tamlīdzīgu institūtu aizliegums; tiesības uz nevainīguma prezumpciju; parādcietumu aizliegums; pases turētāja tiesības iebraukt valsts teritorijā un netikt izraidītam no tās; aizliegums kolektīvi izraidīt no valsts ārzemniekus; domas, apziņas un reliģijas brīvība, ciktāl tā attiecas uz personas iekšējo lauku.7 Tā kā absolūtās pamattiesības nav ierobežojamas, tad arī pašsaprotami, ka to ierobežojumi pat teorētiski nevar tikt attaisnoti ar ekonomiskās efektivitātes apsvērumiem. Līdz ar to turpmāk rakstā uzmanība tiks pievērsta tikai relatīvajām pamattiesībām, t.i., tām, kuras var tikt ierobežotas.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Jaunā juristu portāla pirmās 100 dienas
Pagājušajā nedēļā, publiskojot "Jurista Vārda" portāla jauno – mobilo – versiju m.juristavards.lv, gandrīz ir noslēdzies lielo pārmaiņu cikls, kas žurnāla un elektroniskās vietnes satura lietošanu padarījis daudz ērtāku, ...
Edgars Džeriņš, Mārtiņš Egle
Skaidrojumi. Viedokļi
Par apdrošinātāju nepamatotu atteikumu izmaksāt atlīdzību
Raksta ietvaros autori caur sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas prizmu apskatīs, cik godīgi pret saviem klientiem ir apdrošinātāji, tēmas ietvaros plašāk pievēršoties jautājumam par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas ...
3 komentāri
Viktorija Voitešonoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana un ar to saistītā problemātika: Latvijas tiesu prakse
Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 19. nodaļa1 ietver nosacījumus prasības nodrošināšanai, tomēr viedokļi minētajā jautājumā ir ne tikai dažādi, bet arī savstarpēji pretrunīgi. Piemēram, ne no judikatūras, ne tiesu prakses ...
3 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Eiropas Komisija izpētījusi Latvijas tiesu darbu
Neraugoties uz to, ka Latvijā aizvien ir ļoti aktuāls jautājums, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus un efektivizēt tiesvedības procesu, lai mazinātu lietu uzkrājumu tiesās, Eiropas Komisija (EK) ir izpētījusi: Latvijā jau tiek ...
Ilze Dubava
Informācija
Viendzimuma attiecību aizsardzības tendences
Tieslietu ministre Baiba Broka ir vērsusi uzmanību uz laulību starp sievieti un vīrieti kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, kuru aizsargā kristīgās vērtības un Satversme. Satversmes grozījumi pēc 2005. gada Rīgas praida ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS