Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Aprīlis 2014 /Nr.13 (815)

Nekustamo īpašumu apsaimniekotāju netaisnīgā tiesību normu iztulkošanas prakse
9 komentāri
Mg.iur.
Zanda Dāvida
Patērētāju tiesību aizsardzības centra juriste

Raksta mērķis ir piedāvāt tiesību piemērotājiem (īpaši apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem un izsolēs iegādāto nekustamo īpašumu īpašniekiem) un citiem interesentiem taisnīgu un godprātīgai darījumu praksei atbilstošu tiesību normu iztulkošanu un iniciēt nekustamo īpašumu apsaimniekotāju iedibinātās prakses maiņu. Tādējādi cerēts novērst gan izsolēs nopirkto nekustamo īpašumu jauno īpašnieku piespiešanu apmaksāt citas personas, proti, nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka, apsaimniekošanas pakalpojumu parādus, gan valsts iestāžu un tiesu noslogotību, skatot šādu pušu strīdus.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
1. Aprīlis 2014 / 12:57
0
ATBILDĒT
Ir apsveicami, ka autore vērš uzmanību uz attiecīgo problēmjautājumu, kas ir saistīts ar to, ka Latvijā nav skaidrības par lietu un saistību tiesību atšķirībām. Izlasot rakstu, tā arī netapa skaidrs, kas, kad un kāda pamata rodas, it īpaši, radās jautājums, kāpēc jāanalizē tik plaši ieviešana valdījumā, ja tik un tā, kad jaunais īpašnieks ļaunprātīgi nepārņem valdījumu, viņam par komunālajiem būtu jāmaksā. Secinājums, ka komunālie pakalpojumi ir, pārfrāzējot autori, ir reālnastas, ir šaubīgs. Ja kāds bez manas ziņas un piekrišanas nodrošināja iespēju manā īpašumā lietot kādu pakalpojumu, tas un apstāklis, ka esmu valdītājs, pēc autores domām, ir pietiekams pamats, lai es acīmredzot rēķinu apmaksātu. Autores viedoklis, ka valdījums esot pamats, lai iekasētu no valdītāja maksu par pakalpojumiem, īsti neatšķiras no Rīgas ūdens vai Latvenergo pieejas. Ja es kā dzīvokļa īpašnieks ielaidu savu brāli padzīvot dzīvoklī, kamēr esmu atvaļinājumā, vai šis apstāklis uzreiz atbrīvo mani no pienākuma maksāt par pakalpojumiem? Domāju, ka nē, jo līgums ir noslēgts starp mani un pakalpojumu sniedzēju, bet pakalpojuma sniedzējam ir dziļi vienalga, vai pakalpojumu izmantoju es, brālis vai kāds cits, kam es to atļāvu darīt, kamēr es maksāju pēc līguma. Starp citu, CL vispār nelieto jēdzienu „likumīgais valdītājs”, kā to dara autore, tā vietā CL runā par tiesīgu valdījumu.
Ja mēs turpinām ar saistībām, CL 2086.p. paredz, ka pārdevumam izsolē pēc savām sekām ir tāds pats spēks kā parastam pārdevumam; no piesituma brīža risks pāriet uz vairāksolītāju, bet no tā paša brīža viņš, arī pirms lietas nodošanas, dabū no tās visus augļus un labumus (sal. arī CL 1478., 1479.p.), „par to parādnieks risku nest nevar, un viņam no šī brīža arī trūkst pamats iegūt lietas augļus un labumus.”
Pirms īpašuma korroborācijas un pat pirms nekustama īpašuma nodošanas, bet pēc pirkuma līguma noslēgšanas jaunais „ieguvējs” vēl nav juridiskais (liettiesiskais) īpašnieks pret trešajām personām(sal. CL 994.p.pirmā daļa), bet jau nes (reāl-)nastas un apgrūtinājumus (CL 864.p.). CL vēst. redakcija noteica, ka „uz lietu gulošās nastas, vai nu tās pastāv sabiedriskos nodokļos, vai citādās reālnastās, kā arī servitūtos, ķīlās vai citos tamlīdzīgos apgrūtinājumos, jānes lietas īpašniekam.” CL 863.-864.p. attiecas uz tādiem pienākumiem, kuri ir pēc savas dabas publiski, piemēram, jaunais ieguvējs nevar teikt, ka nezināja, ka jāmaksā nodokli par īpašumu, šajā sakarā CL 1262.p. paredz, ka nekustama īpašuma pārdošana izsolē neizbeidz uz to gulošo reālnastu.
Pakalpojumu sniegšana, kaut gan ir saistīta ar nekustamo īpašumu, ir saistību tiesība starp īpašnieku vai personu, kurai ir tiesības lietot dzīvokli kādu ierobežotu laiku, un pakalpojumu sniedzēju. Pēc vispārējā principa pakalpojumu sniegšana balstās uz saistībtiesiska darījuma, tāpēc darījums arī saista inter partes.
lalalala123 > Vetinari
1. Aprīlis 2014 / 14:03
0
ATBILDĒT
No minētā raksta ir saprotams, ka autore vērš uzmanību uz tiesību normu interpretāciju no apsaimniekotāja puses un nepastāvošo tiesu praksi, kas var atrisināt šo kāzusu.
Komentāra autors "Vetinari" nav izpratis raksta problēmu. Problēma pēc manām domām pastāv apstāklī, ka pakalpojumu sniedzēji savu prasījumu vērš pret jauno lietas ieguvēju, kaut lieta atrodas citas personas valdījumā, ar kuru pakalpojumu sniedzējam ir noslēgts līgums par pakalpojumu saņemšanu. CL 863.pants nosaka, ka persona, kas bauda lietas labumus, tai arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, tai skaitā, komunālie maksājumi.
Pēc manām domām jaunajam ieguvējam guļošās nastas un izdevumi uz īpašumu ir jānes, kad ir iegūtas pilnīgas varas tiesības(CL 927.pants). Lai iegūtu pilnīgas tiesības pār lietu jāizpildās diviem apstākļiem. 1. Tiesiskais pamats uz kā iegūtas īpašumtiesības un 2. koroborācija vai ieiešana valdījumā. Problēma pastāv tajā apstāklī, ka pakalpojumu sniedzējs nevērš piedzinu pret pret iepriekšējo lietas īpašnieku, jo parādu piedziņa lielākajā skaitā gadījumu ir nesekmīga.
Vetinari > lalalala123
1. Aprīlis 2014 / 16:26
1
ATBILDĒT
mana viedokļa būtība ir tāda, ka komunālie nav nastas, apgrūtinājumi vai lietai taisītie izdevumi, valdījuma esamībai vai neesamībai nav nekādas saistības ar pakalpojumu sniegšanu, tāpēc nepiekrītu rakstā piedāvātajam risinājumam.
CL 863.pantā nekur nav rakstīts, ka jāmaksā komunālie: "Kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi." Kur Jūs redzat komunālos pakalpojumus? Ja bijušais īpašnieks aizmirsa paziņot, ka pārvācas, tāpēc dzīvoklī, piemēram, vienu mēnesi varēja izmantot telekomunikāciju pakalpojumus, vai par to jaunajam īpašniekam jāmaksā, pat ja viņš to nezināja? Pēc Jūsu domām, jāmaksā. Atšķirībā starp, piemēram, ūdeni un Internetu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tāda, ka tehniski to ir grūtāk vai vispār neiespējami atslēgt, ja kas, bet pēc būtības abi pakalpojumi ir sniegti uz līguma pamata, savukārt valdījums pats par savi neietekmē pienākumu maksāt. Interesanti, kāds, pēc Jūsu domām, būs risinājums, ja, piemēram, kāda cilvēka vasarnīcā pa ziemu dzīvo bomži, viņiem arī ir valdījums, ļaunticīgs un prettiesisks, bet tomēr tas ir valdījums.
Likums jātulko sistēmā, tas izriet gan no teorijas, gan no CL 4.p. (Likuma noteikumi iztulkojami arī pēc likuma sistēmas ). Ja Jums nepatīk CL 2086.p. tas ir viens, bet kaut kas cits, ka tā ir spēkā esoša norma, tāpēc CL 863.pants jātulko kopsakarā ar CL 2086.p. Tas pats attiecas uz to, kā pāriet īpašums: , CL 992.p. skaidri pasaka, ka nekustama īpašuma valdījuma nodošana nav nepieciešama.
Pakalpojumu sniegšana kā saistība CL izpratnē ir saistīta ar īpašnieku, nevis īpašumu.
juriste > Vetinari
1. Aprīlis 2014 / 13:57
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka autore apspriešanai ir ierosinājusi ļoti aktuālu jautājumu, jo nav pieļaujams, ka apsaimniekotāji uzspiež jaunajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem apmaksāt iepriekšējā pakalpojumu saņēmēja un apsaimniekošanas līguma dalībnieka saņemtos pakalpojumus, izmantojot tādas "kriminālas" metodes, kā, piemēram, atteikums noslēgt apsaimniekošanas līgumu un draudi atslēgt karsto ūdeni, atslēgu nedošana piekļūšanai koplietošanas telpām (piem., pagrabam). Faktiski pret tādu apsaimniekotāju varētu vērsties ar iesniegumu policijā par izspiešanu samaksāt neesošu parādu, draudu izteikšanu un psiholoģisku terorizēšanu. Diemžēl praksē tādi gadījumi ir sastopami, tai skaitā, arī ar "Hausmaster".
Nosolītājs > juriste
1. Aprīlis 2014 / 14:17
0
ATBILDĒT
Man ir līdzīga situācija... Hausmaster rēķina man līgumsodu (kaut arī mūsu starpā nav noslēgts apsaimniekošanas līgums), jo es nemaksāju bijušā īpašnieka komunālos parādus...
Vetinari > Nosolītājs
1. Aprīlis 2014 / 16:53
0
ATBILDĒT
Dzīvokļa īpašuma likums paredz, ka īpašniekam norēķinās par SAŅEMTAJIEM pakalpojumiem (10.p.3.pkt.), ja Jūs nesaņēmāt pakalpojumus, resp., nav nekāda tiesiska pamata maksāt iepriekšējā īpašnieka parādus, ja vien Jūs nesamaksāsiet un konkludenti nepiekritīsiet uzņemties citas personas parādus. Tā 23.05.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā nr.SKC-250/2012 ir norādīts, ka dzīvokļu īpašniekiem nav pienākums veikt samaksu par nesaņemtu pakalpojumu, ko pēc analoģijas var attiecināt uz Jūsu gadījumu.
RunCuks > Vetinari
1. Aprīlis 2014 / 17:58
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums apmaksāt saņemtos pakalpojumus, bet nepiekrītu tam, ka tiek aprēķināts līgumsods, jo nepastāv vienošanās starp pusēm par līgumsodu un tā apmēru. Kur paliek līgumu brīvības princips. Līgumsods pilda saistību pastiprināšanas funkciju, bet to noteikt var tikai līdzēji vienojoties savā starpā.
kandžas dzinējs > Nosolītājs
1. Aprīlis 2014 / 15:16
0
ATBILDĒT
Bet kā sanāk pēc būtibas - pakalpojuma sniegšana un apmaksa ir piesaistīta īpašumam vai īpašniekam? Ja īpašumam, tad nekādiem jautājumiem nevajadzētu būt un jaunajam īpašniekam ir jāsamaksā iepriekšējā īpašnieka parādi. Ja īpašniekam, tad apsaimniekotājs var vērsties ar civilprasību pret bijušo īpašnieku parādnieku, be ne pret jauno īpašnieku. Un viss!
Pārējais ir tikai tehniskais izpildījums. Ja kaut kas nepatīk, var pirkt lauku viensētu.
Nosolītājs > kandžas dzinējs
2. Aprīlis 2014 / 09:19
0
ATBILDĒT
Protams, ka pakalpojuma apmaksa ir piesaistītai tai personai, kura to reāli saņem. Izņemot gadījumus, kad persona ir noslēgusi konkrētu pakalpojuma līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, bet dod iespēju šo pakalpojumu lietot trešajai personai vai pati to nelieto savas vainas dēļ (piemēram, atrodas atvaļinājumā). Tad minētā persona var prasīt no trešās personas apmaksu, bet primāri tai tomēr ir jānorēķinās ar pakalpojuma sniedzēju pašai. Tas attiecas, piemēra, uz Vetinari aprakstīto brāļa piemēru. Bet autore raksta par pavisam citu situāciju - kad starp jauno īpašnieku un pakalpojuma sniedzēju nepastāv līgumattiecības, bet līgums ir starp veco īpašnieku un pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to skaidrs, kuram šai situācijā ir jāmaksā - vecajam īpašniekam.
visi numura raksti
1. aprīlis
Informācija
No zivs mēs cilvēki esam nākuši

Administratīvā procesa pērles – Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu palīgu savāktie izvilkumi no lietu materiāliem un dažādu instanču tiesu nolēmumiem.

2 komentāri
Juris Rudevskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Zirneklis, skudra, bite un citi: skats uz dažādiem juristu tipiem
2013. gada 3. decembrī iznāca žurnāla "Jurista Vārds" astoņsimtais numurs. Uz globālo norišu un problēmu fona šī ziņa varbūt var likties nenozīmīga, taču īstenībā tā ir ļoti svarīga: tas nozīmē, ka atjaunotā Latvijas valsts ...
16 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Gada notārs 2013 – Gunta Daugaviete  
Par būtisku ieguldījumu notariāta stiprināšanā, vērtību popularizēšanā un lojalitāti organizācijai apbalvojums "Gada notārs 2013" ir piešķirts Līvānu notārei Guntai Daugavietei. Apbalvojums "Gada notārs 2013" G. Daugavietei tika ...
Sannija Matule
Informācija
Valsts kontrole pastiprina darbu sabiedrības interešu vārdā
Trešdien, 26. martā, klātesot valsts pārvaldes iestāžu un Saeimas pārstāvjiem, arī citiem interesentiem, Valsts kontrole sniedza pārskatu par darba rezultātiem 2013. gadā un iezīmēja turpmākās prioritātes. Šajā sanāksmē ar ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar preambulu
Saeima ceturtdien, 27. martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 67, bet pret balsoja 27 deputāti. Pirms ...
AUTORU KATALOGS