ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Aprīlis 2014 /Nr.13 (815)

Zirneklis, skudra, bite un citi: skats uz dažādiem juristu tipiem
16 komentāri

2013. gada 3. decembrī iznāca žurnāla "Jurista Vārds" astoņsimtais numurs. Uz globālo norišu un problēmu fona šī ziņa varbūt var likties nenozīmīga, taču īstenībā tā ir ļoti svarīga: tas nozīmē, ka atjaunotā Latvijas valsts pastāv pietiekami ilgi un tās tiesību sistēma darbojas pietiekami stabili, lai tās juridiskais nedēļraksts varētu nosvinēt savu astoņsimto laidienu. Tagad autors ar nepacietību gaida dienu, kad klajā nāks "Jurista Vārda" tūkstošais numurs.

1935. gada 18. novembrī, jaunuzcelto Brīvības pieminekli atklājot, Valsts prezidents Alberts Kviesis iesaucās: "Novēlu tam tik ilgu mūžu, cik ilgi vien saule pār zemi spīdēs!" Protams, Brīvības piemineklis ir svarīgākais, lielākais un redzamākais latviešu tautas valstiskuma simbols, taču ir arī daudzi citi – mazāki, ne tik labi saredzami, bet tik un tā svarīgi. Un "Jurista Vārds", līdz astoņsimtajam numuram nobriedis, neapšaubāmi ir viens no šādiem simboliem. Tādēļ autors ar lielu prieku attiecina prezidenta Kvieša skaistos vēlējuma vārdus arī uz mūsu juridisko nedēļrakstu.

Lai tagad konsekventi izlasītu visus rakstus, kas ir publicēti šajos astoņsimt numuros, būtu nepieciešams pārāk ilgs laiks. Šā raksta autors – acīmredzot tāpat kā lasītāju absolūtais vairākums – mēdz lasīt tikai tās publikācijas, kuru temats viņu īpaši interesē. Un, tā kā cilvēka prāts pēc savas dabas tiecas visu kategorizēt, arī autoram reiz ienāca prātā doma kaut kā vispārēji klasificēt visus izlasītos rakstus – nē, ne jau pēc temata vai garuma (tas būtu pārāk banāli), bet, piemēram, pēc autora domāšanas un spriešanas veida jeb, teiksim tā, pēc intelektuālajām manierēm. Pastāv taču dažādi stili slēpošanā, paukošanā, kaklasaites mezgla siešanā u.tml., un tāpat ir dažādi stili juridiskajā domāšanā un juridisko publikāciju rakstīšanā. Otrais iespējamais klasifikācijas kritērijs varētu būt formālais autoru izteiksmes stils un saprotamība lasītājiem. Šeit īpaša uzmanība pievēršama samēram starp autora izteikto (t.i., dažādiem vārdiem, vārdkopām un teikumiem) un viņa reāli pateikto (t.i., konkrētajām atziņām, kas galu galā nonāk pie lasītāja).

Ja nu mēs gribam pamēģināt spert pirmos soļus šādas klasifikācijas virzienā, tad nav jēgas aprobežoties ar "Jurista Vārda" publikācijām. Nav taču tādas atsevišķas, stingri nodalītas profesijas – "tieslietu rakstnieks" vai "tieslietu publicists". Dažādu juridisko publikāciju autori ikdienā nodarbojas ar konkrētām, praktiskām lietām: iztiesā lietas; uztur publisko apsūdzību; aizstāv un pārstāv tiesā lietas dalībniekus; lasa studentiem lekcijas; sastāda starptautisko līgumu, privāto komerclīgumu un pašvaldību dokumentu projektus; konsultē iedzīvotājus tieslietu jautājumos; izvērtē preču zīmes; cīnās ar ceļu policijas patvaļu… bet daži pat sēž Saeimā un valdībā un pieņem likumus un noteikumus! Līdz ar to viss, ko autors tūlīt uzrakstīs, attiecas uz juristiem vispār un uz viņu profesionālo darbību kopumā. Turklāt šeit runa nav tikai par latviešu juristiem: pēc autora novērojumiem, viss turpmāk sacītais ir vienlīdz labi attiecināms uz jebkuru citu pasaules valsti.

Un vēl viena, pēdējā piebilde: cik šis apcerējums ir ņemams nopietni, to autors atstāj katra lasītāja personīgai izvērtēšanai.

 

I. Brūnaļa, Raibaļa un Aristotelis

Sāksim šo apcerējumu no tālienes. Vai jūs, mīļo lasītāj, esat redzējis slavenā renesanses dižgara Rafaēla fresku "Atēnu skola"? Ja nē, tad noteikti to aplūkojiet! Lai to izdarītu, jums nav jābrauc uz Romu un jāmēģina iekļūt Vatikāna Apustuliskajā pilī, kur šī freska atrodas; jūs varat tikpat labi sameklēt tās attēlu kādā ilustrētā mākslas grāmatā vai – vēl ātrāk un vieglāk – interneta plašumos.

komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tarantuls
4. Aprīlis 2014 / 21:57
1
ATBILDĒT
Atzīstu, ka esmu "zirneklis" un lepojos ar to! Darba man ir tik daudz, ka nav laika vērpt teorētiskus spriedelējumus un brīvdienās urbt vecus tiesību zinātnieku foliantus. Kādu rakstu savā jomā izlasu, ja attiecas uz līdzīgu kategoriju lietām, un ar to man pilnīgi pietiek. Bet ja praksē sastopos ar "skudrām" vai "bitēm", kurām gadījies būt pretējā pusē, tad no viņām pāri paliek tikai kājiņas un antenas.
Seskis
3. Aprīlis 2014 / 13:47
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz juristu veidiem, ir bijis tas gods sastapties ar juristu - ķirmi, tas ir jurists, kurš ir sevišķi centīgs, iedzīvojas kāda teorētiķa izveidotajā hipotēzē un čakli urbjas, līdz izpētes objekts sabirst smalkos putekļos, nu gluži kā arheologs, kas iznīcina arheoloģijas pieminekli izzinot to.
Kādu laiku biju domājis, ka izzudis ir "jurista - gliemenes" pasugas tips, tomēr pirms pāris dienām satiku spilgtu šīs pasugas īpatni. Juristu - gliemeni var definēt - persona, kas pazīst personu A, kas ir pietuvināta personai B. Tūlīt paskaidrošu - persona B ir tiesiskuma alfa un omega, kā stāv rakstīts: "kura kājas mazgā un ar saviem matiem žāvē skaistākās advokātes, kuru ieraugot, notāri krīt zemē uz vaiga, bet tiesneši ieraugot dreb bailēs kā apšu lapas".
Jurista - gliemenes ideju auditorija parasti ir jaunāko kursu studenti, kas peld nezināmajā zināšanu jūrā, ierauga skaistu gliemežnīcu, meklē tajā pērli, bet gliemežnīca saspiež vākus kopā un students pārnestā nozīmē nespēj atbrīvoties un noslīkst.
Jurista - gliemenes teorētisko bāzi veido atziņa, ka visu tiesību sistēmu vada, organizē un personificē persona B, kuras ikviens vārds ir zelta vērtē, un jaunajiem juristiem ir iespējas izvirzīties ārpus konkurences, ja viņi uzzinās personas B atziņas. Lai piekļūtu personas B atziņu spožumam, jāizdara sīki pakalpojumi, piemēram, jānoskuj mati, jānoziež galva ar zābaksmēru un jāiet citas personas vietā uz Valsts valodas eksāmenu, jākļūst par fiktīva uzņēmuma valdes locekli vai ar lauznīti daudzdzīvokļu mājā uzlauztu vairāku dzīvokļu durvis, lai pārbaudītu, vai atbilstoši namu pārvaldes datiem dzīvokļi ir tukši un tos varētu izīrēt naiviem īrniekiem.
Katrā gadījumā tiek solīts, ka persona B "piesegs", tomēr visbiežāk jaunā jurista karjera beidzas Aspazijas bulvāra siltajos pagrabos vai prokurora kabinetā, vai arī tā tiek turpināta "kaktu jurista" ampluā.
Protams, arī "kaktu juristi" var sasniegt juridiskās domas virsotnes, tomēr būtībā viņi neaizsargāti, jo darbojas ēnās, tāpēc kļūst par jurista - skolopendras upuriem, kurš apvieno skorpiona un vaboles - kaprača labākās īpašības. Jurists - skolopendra labi jūtas tiesās, jo tur ik dienas tiek iesniegti vērā ņemami juridiskās domas paraugi. Minētā īpatņa taktika ir idejas autora iznīcināšana, lai nesodīti piesavinātos vērtīgu teorētisko bāzi. Pavisam nesen kāds likteņa vajāts "kaktu jurists" vērsās tiesā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts ieslodzījuma vietā. Tiesas sastāvā esošais jurists - skolopendra, lai piesavinātos klienta vērtīgo izstrādāto teorijas bāzi, apzinoties klienta slikto veselības stāvokli, taisīja kabvēlīgu spriedumu. Ieraugot morālā kaitējuma atlīdzinājuma ciparu, klientu ķēra infarkts. Slimnīcā viņš atģidājās, bet saņēma labvēlīgu papildspriedumu, kas nabaga "kaktu juristu" piebeidza.
Tāda, lūk, ir skarbā izdzīvošanas cīņa juridisko ideju lauciņā!
Ilona
3. Aprīlis 2014 / 00:29
0
ATBILDĒT
Bet neviens tā arī nav pacenties atbildēt uz J.R. uzdoto jautājumu: "kāda veida juristus veido jeb ražo pašreizējās juridiskās augstskolas Latvijā? Kas tad galu galā ir katra konkrētā augstskola: bišu strops, skudru pūznis vai zirnekļa tīkls?"
Kas ir LU JF?
sm. > Ilona
3. Aprīlis 2014 / 16:46
5
ATBILDĒT
Kā jau minēju savā iepriekšējā komentārā – kategorijas nepastāv, nav viens juristu tips, ko ražo augstskolas, lai kā to kāds gribētu dzirdēt. JF ir liela dažādība pasniedzēju pieejās kursu pasniegšanā, bet kopumā ir ok, paspēj tik visu izlasīt. Drīzāk problēma ir ne-fleksibilitāte kursu izvēlē (obligātās latviešu un latīņu valodas, komerctiesības tikai maģistros u.tml.), kas ir pieskaņota vājākajiem un vēl kaut kādiem formāliem standartiem „kas juristam ir jāzina”. Attiecīgi mans secinājums būtu: ne augstskolas, bet mācību sistēma kopumā ir orientēta uz zirnekļa tīkla struktūru, kur centrā pēc 3+2 gadiem ir iegūtais grāds; sistēma neveicina bites tipa izaugsmi. Bet vienmēr pastāv ārpusskolas aktivitātes, kas ir arī iemesls, kāpēc neticu kategorizēšanai kā brīvā laika pavadīšanas veidam – no augstskolas iziet ļoti dažādi cilvēki.
sm. > sm.
3. Aprīlis 2014 / 19:06
0
ATBILDĒT
Beigās tāpat paliks tikai juridiskā doma, nevis tas, ko kāds par kādu domājis un kurai grupai piederējis. Bites, siseņi vai seska aprakstītās radībiņas – tā visa būtībā ir abstrakta aprunāšana.
posmotri > sm.
3. Aprīlis 2014 / 17:11
0
ATBILDĒT
Cienījamā Smatrii, kad jūs vienreiz iemācisieties izteikt savas domas skaidri, nesaraustīti un bez pretrunām – gan šeit, gan livejournal.com? Jūs rakstāt: "ir orientēta uz zirnekļa tīkla struktūru… bites tipa izaugsmi" bet tad uzreiz: "kategorijas nepastāv". Tad pastāv vai nepastāv?
(Starp citu, krievu valodā vārds "skaties" ir "smotri", nevis "smAtri". Tas nu gan būtu jāzina.)
Es > Ilona
3. Aprīlis 2014 / 16:46
1
ATBILDĒT
Es domāju, ka daudziem būtu ko teikt par šo jautājumu, bet viņi vienkārši baidās.
Kristaps Kretainis
2. Aprīlis 2014 / 10:30
0
ATBILDĒT
P.S. Iepriekšējais komentārs bij atbilde Proficius Aliri par šo rakstu - http://www.germanlawjournal.com/index.php?pageID=11&artID=1341
Kristaps Kretainis
2. Aprīlis 2014 / 10:27
0
ATBILDĒT
Varbūt ne tik "populārzinātniskā" stil\a, toties daudz izsmeļošāks un ne tik melnbalti tendēts.
Proficius Aliri
1. Aprīlis 2014 / 20:35
1
ATBILDĒT
Mistagogus savulaik precīzi raksturoja Roterdamas Erasms, ļaujot brīvi runāt Muļķībai: “Nepateicīga – Herkuls man liecinieks! – ir arī tā ļaužu šķira, kas jo cieši saistīta ar manu kārtu un tomēr atklātībā kaunas mana vārda tā, ka raida to citiem kā lielu apvainojumu. Vai gan tādēļ šie ļautiņi, kas patiesībā ir vismuļķīgākie, bet citu priekšā grib izlikties par filozofiem un par Talētiem, nepelna to, ka mēs tos dēvēsim par pārgudriem muļķiem?
Šajā ziņā tāpat rīkojas arī mūsu laiku retori, kas tiešām iedomājas sevi par dieviem, ja tie kā dēles izrādās ar divām mēlēm, un kas uzskata par apbrīnojami daiļu stilu to, ja savā latīņu runā laiku pa laikam iespraudīs dažus grieķu vārdiņus mozaīkas veidā, ja pat tie ir pavisam nevietā. Ja tiem trūkst svešu izteicienu, viņi izrok no satrunējušiem pergamentiem četrus vai piecus novecojušos vārdus – ar nolūku kaisīt lasītājam smiltis acīs, acīmredzot lai tie, kas šos vārdus saprot, jo vairāk un vairāk tīksminātos, bet tie, kas tos nesaprot, tādēļ vien jo vairāk apbrīnotu to lielo gudrību. Arī tas, protams, mūsējiem ir ļoti izmeklēts prieks – sevišķi apbrīnot visu to, kas visvairāk svešs. Tomēr iedomīgākie no viņiem smiedamies aplaudē un, sekojot ēzeļa paraugam, kustina ausis, lai rādītu citiem, ka tie skaudri sapratuši: “Tas ir tā, gluži tā!...”” (Roterdamas Erasms. Muļķības slavinājums. Rīga: Jumava, 2008, 38.lpp.)
Proficius Aliri
1. Aprīlis 2014 / 20:16
0
ATBILDĒT
Vēl viens "skats uz dažādiem juristu tipiem", lai arī ne tik piesaistošā stilā uzrakstīts: András Jakab, Seven Role Models of Legal Scholars, 12 German Law Journal 757-784 (2011), http://www.germanlawjournal.com/index.php?pageID=11&artID=1341
x
1. Aprīlis 2014 / 15:24
1
ATBILDĒT
Vai tikai autors, runājot par mistagogu, nevelk paralēles ar savu antagonistu MP?
mja > x
1. Aprīlis 2014 / 16:04
0
ATBILDĒT
Man arī tāda doma ieskrēja prātā. Tipisks mistagoga piemērs
sm.
1. Aprīlis 2014 / 13:13
15
ATBILDĒT
Cik ne-dogmatiski. April april. Esmu katrā tiesību nozarē cita „radībiņa”, un arī ideālisms un reālisms manī ir atkarīgs no jautājuma. Neticu šādai kategorizēšanai, kur netieši, bet jūtami ir veikts dalījums sliktajā/labajā (juristā) un, kā likums, sevis pieskaitīšana pie pēdējā. Piemēram, sliktais ir zirneklis, kas pilnīgi lec ārā no lietotās valodas: visizplatītākais.. atbilst absolūtajam vairākumam, no minimālā .. zināšanu .. klāsta .. tālāk vairs nekust no vietas .. redzesloka šaurība ... vispār neko negrib zināt ... tikai minimālā apjomā lasa ... par tiesību filozofiju neinteresējas. Labais ir, piemēram, demagogs: šā raksta autors savu spēju robežās vienmēr cenšas runāt un rakstīt kā "demagogs" ... raksta literāri pareizā un izkoptā latviešu valodā .. cenšas uzreiz ilustrēt ar konkrētiem piemēriem .. abstraktās domāšanas dziļums .. labi pārzina kādu jautājumu savā jomā.. Kaut kā neliekas sabalansēta tā pieeja starp tipiem.
Skudra vai Bite > sm.
1. Aprīlis 2014 / 14:14
3
ATBILDĒT
Hehe, nu protams, ka runāt skaidri ir labāk, nekā runāt neskaidri, mainīties uz augšu ir labāk, nekā nemainīties uz augšu un plašs redzesloks ir labāks, nekā šaurs redzesloks. Un skolas domrakstā atzīme "10" ir labāka, nekā atzīme "2". Un būt teicamniekam ir labāk, nekā būt divnieku karalim un otrgadniekam. :)
lasītājs
1. Aprīlis 2014 / 12:12
4
ATBILDĒT
Bravo!!
visi numura raksti
1. aprīlis
Informācija
No zivs mēs cilvēki esam nākuši

Administratīvā procesa pērles – Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu palīgu savāktie izvilkumi no lietu materiāliem un dažādu instanču tiesu nolēmumiem.

2 komentāri
Zanda Dāvida
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamo īpašumu apsaimniekotāju netaisnīgā tiesību normu iztulkošanas prakse
Raksta mērķis ir piedāvāt tiesību piemērotājiem (īpaši apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem un izsolēs iegādāto nekustamo īpašumu īpašniekiem) un citiem interesentiem taisnīgu un godprātīgai darījumu praksei atbilstošu ...
9 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Gada notārs 2013 – Gunta Daugaviete  
Par būtisku ieguldījumu notariāta stiprināšanā, vērtību popularizēšanā un lojalitāti organizācijai apbalvojums "Gada notārs 2013" ir piešķirts Līvānu notārei Guntai Daugavietei. Apbalvojums "Gada notārs 2013" G. Daugavietei tika ...
Sannija Matule
Informācija
Valsts kontrole pastiprina darbu sabiedrības interešu vārdā
Trešdien, 26. martā, klātesot valsts pārvaldes iestāžu un Saeimas pārstāvjiem, arī citiem interesentiem, Valsts kontrole sniedza pārskatu par darba rezultātiem 2013. gadā un iezīmēja turpmākās prioritātes. Šajā sanāksmē ar ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar preambulu
Saeima ceturtdien, 27. martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 67, bet pret balsoja 27 deputāti. Pirms ...
AUTORU KATALOGS