ŽURNĀLS Redaktora sleja

29. Aprīlis 2014 /Nr.17 (819)

Linča tiesas bīstamais valdzinājums
2 komentāri

Kopš pagājušā gada nogales Latvijā darbojas pret spaisa tirdzniecību vērstā sociālā kustība "Stop drugs". Medijos lasām, ka tajā apvienojušies ap 1000 biedru – sportisti, bijušie karavīri, narkotiku upuru tuvinieki un pat citkārt visai brīvdomīgie baikeri. Līdz Saeimā nepiedodami ilgi tapušajiem likuma grozījumiem, ar kuriem spaisa tirdzniecība beidzot tika kriminalizēta, šīs kustības dalībnieki rīkoja reidus, kuru laikā bloķēja narkotiku tirdzniecības vietas un traucēja nāvējošā rūpala norisi.

Grūti apšaubīt kustības vadmotīvu – cīnīties pret veselībai un dzīvībai bīstamas vielas izplatību. Tomēr rodas daži jautājumi.

Pirmkārt, protams, par likumdevēja neizlēmību un nespēju vairāku gadu garumā pieņemt efektīvus lēmumus par dzīvībai bīstamā spaisa aizliegšanu, lai pret to ar visu iespējamo bardzību varētu vērsties tiesību aizsardzības iestādes. Tieši šī neizprotamā vilcināšanās bija radījusi situāciju, kad vienā noteiktā – spaisa izplatības – jomā valsts faktiski nepildīja noziedzības apkarošanas un sabiedriskā miera un drošības garantēšanas funkciju, kas taču principā ir svarīgākais jebkuras valsts pastāvēšanas iemesls un mērķis.

Otrkārt, zināmas pārdomas raisa arī kustības "Stop drugs" darbība. Dabiski, nav šaubu par kādreizējo spaisa lietotāju vai narkotiku upuru tuvinieku iesaistīšanos šādās aktivitātēs – šādus cilvēkus vada spēcīga personiska pārliecība. Vienlaikus gribētos cerēt, ka arī visu citu kustības dalībnieku motivācija ir patiesas dusmas uz spaisa nekaunīgo izplatīšanu. Tomēr publiskajā telpā izskanējušas arī dažas visai skeptiskas versijas: no samērā nevainīgiem minējumiem par atsevišķu politisko spēku atbalstīšanu un popularitātes vairošanu līdz daudz nepatīkamākām hipotēzēm par iesaistīšanos tirgoņu savstarpējo attiecību kārtošanā, apreibinošo vielu tirgus pārdalē u.tml.

Savukārt psihologi šo procesu varētu skaidrot kā vienu no sabiedrībā valdošās agresijas (kas, cita starpā, ik dienas uzskatāmi izpaužas interneta komentāru vidē) izpausmēm – iespēju iziet ielās, apvienoties un pret kaut ko (šajā gadījumā – spaisa tirgoņiem) cīnīties. Šādā gadījumā arī līdz linča tiesai atliek vairs tikai pussolis. Par to, ka atsevišķi pretnarkotiku aktīvisti bīstamo robežu jau tika pārkāpuši, liecināja, piemēram, kāds presē atspoguļots gadījums, kad spaisa tirgotava tika piepūsta ar kodīgu gāzi, bet pārdevējs netika laists no tās ārā.

Tomēr, lai kādi būtu kustības iedvesmotāju un atbalstītāju rīcības motīvi, tā acīmredzot vispār nebūtu radusies, ja valsts būtu ātri un efektīvi rīkojusies spaisa sērgas apkarošanā. Tātad – no otrā jautājuma atkal jāatgriežas pie pirmā.

Tādējādi ir skaidrs, ka likumdevējam un tiesību aizsardzības iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības drošības jautājumiem. Jo, kā jau minēts, valsts savulaik tieši tādēļ tika "izgudrota", lai katram indivīdam nebūtu ar loku un bultām, sētas mietu, šaujamo vai beisbola nūju jārūpējas par savu un savas ģimenes dzīvību un mantu. Tas likumā noteiktā kārtībā jādara tiem, kam sabiedrība šos pienākumus uzticējusi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Linča tiesas bīstamais valdzinājums. Jurista Vārds, 29.04.2014., Nr. 17 (819), 2.lpp.
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
klensijs
30. Aprīlis 2014 / 15:22
0
ATBILDĒT
Simpsonos policijas priekšnieks Klensijs Vigams vienā no sērijām teica, ka cilvēki biežāk varētu ņemt likumu savās rokās un mazāk traucēt iestāžu darbu.
Ja TV paskatās sižetus par, piemēram, Jaunjelgavas skolniekiem, tad tā vien liekas, ka Klensijam ir taisnība.
mazgudrais
29. Aprīlis 2014 / 08:25
0
ATBILDĒT
kad tēvzemei grūti, tad katram kroplim jābūt ierindā
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Tiesu administrācija: esam tiesu palīgs, nevis priekšnieks
Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan ...
2 komentāri
Numura tēma
Kā strādā tiesu varas atbalsta dienests
"5. janvārī pirmā darba diena bija Tieslietu ministrijas pārziņā esošajai Tiesu administrācijai. Par Tiesu administrācijas direktori tieslietu ministrs Aivars Aksenoks iecēlis bijušo Tiesu namu aģentūras Finanšu un administratīvo ...
Māris Leja, Mediācijas padome
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 300. pants – gandrīz mirusi norma
Raksta nosaukums var šķist pārspīlēts, tomēr tas zināmā mērā atspoguļo tendences praksē. Liecība ir viens no būtiskākiem, vienlaikus arī nedrošākiem pierādījumiem, jo dažādu iemeslu dēļ var neatbilst realitātei. Viens no ...
5 komentāri
LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Kad Juridiskās fakultātes studenti min uz papēžiem
No 1. līdz 4. aprīlim Lielbritānijas pilsētā Oksfordā septīto reizi risinājās starptautiskās tiesas procesa izspēļu sacensības mediju tiesībās "Monroe E. Price Media Law Moot Court Competition", kurās Latvijas Universitātes ...
1 komentāri
Valsts kanceleja
Tiesību politika
Valdības atskaite par darbu pirmajās 100 dienās
Laikā no šā gada 22. janvāra, kad darbu sāka jaunā valdība, ir aizvadīta 21 Ministru kabineta sēde, no tām 14 – ārkārtas sēdes, kopā izskatīti 562 jautājumi, pieņemti 162 noteikumi un 142 rīkojumi, kā arī atbalstīti 48 ...
AUTORU KATALOGS