ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Maijs 2014 /Nr.21 (823)

Labticīga ieguvēja tiesības uz Šengenas informācijas sistēmā izsludināto transportlīdzekli
6 komentāri
Mg.iur.
Pāvels Lukojanovs
VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja inspektors  

Šengenas informācijas sistēma ir robežu kontroles atcelšanas kompensējošs mehānisms. Sistēmas lietotājiem – dalībvalstu institūcijām – pieejama identiska informācija par meklēšanā izsludinātām personām un objektiem, tostarp transportlīdzekļiem.

Bieži vien starptautiskajā meklēšanā izsludināto automašīnu konstatē personai, kura nemaz nav zinājusi par transportlīdzekļa atsavināšanas prettiesisko raksturu. Kāds ļaundaris, piemērām, Vācijā, iznomāja transportlīdzekli, iepriekš apzinoties, ka automašīnu mēģinās realizēt. Par šo priekšvēsturi automašīnas pircējs Latvijā uzzina, tikai ierodoties Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD).

Rezultātā uz transportlīdzekli pretendē gan primārais, gan jaunais īpašnieks. Tiesu varas iestādēm šajā gadījumā jāvērtē labticīga ieguvēja (bona fide) interešu aizsardzības mehānisma piemērošanas pieļaujamība.

 

Vēsturiskais aspekts

Bona fide interešu aizsardzības mehānisma rašanās vēsture aizsākās Romas impērijas krišanas laikā, kad uz impērijas drupām parādījās ģermāņu valstis. Romiešu tiesībās ieguvējs a non domino nekādā gadījumā nevarēja dabūt mantu īpašumā. Agrīno viduslaiku ģermāņu tiesībās ieguvējs a non domino bija aizsargāts, ja vien manta nebija nozagta.1 Princips hand wahre hand (meklē pie tā, kam esi uzticējis) guva priekšroku pār principu nemo dat quod non habet (nevar atdot to, kas tev nepieder).

Principa nemo dat quod non habet renesansi ap 1500. gadu izskaidro Itālijas universitātēs 12. gadsimtā uzsāktais tiesību zinātnes veidošanas process uz romiešu tiesību pamata. Atgriešanās pie bona fide iegūšanas aizsardzības 17. un 18. gadsimtā dažādās Eiropas pilsētās (it īpaši dienvidu valstīs un Francijā) noteica ekonomiskie cēloņi: biznesa intereses augošajos tirdzniecības centros ietekmēja strīdu risināšanas veidu un rezultātus, protežējot labticīgo ieguvēju intereses uz primāro īpašnieku interešu rēķina, vēlāk šo kārtību inkorporējot likumos.2

Bona fide interešu aizsardzības mehānisma piemērošanu pamato ideja, ka zināmos nosacījumos tirdzniecības raitāka apgrozījuma labad vienkāršāk ir atzīt īpašumtiesības jaunajam īpašniekam, nekā katru reizi iedarbināt īpašuma atgūšanas procedūru.

 

Vai pietiek ar to, ka automašīna atrodas pārdevējā valdījumā

Kustamas mantas tirdzniecības apritē svarīgu nozīmi iegūst publicitātes princips. Publicitāte vai priekšmeta esamība faktiskā varā rada priekšstatu par eksistējošām īpašumtiesībām. Svarīgais koncepts, kas pamatoja publicitātes principa virsvadību, ir apdraudētas trešo personu tiesības, t.i., divām pusēm vienojoties par īpašumtiesību pāriešanu, bet nenododot priekšmetu, trešajām personām var rasties kļūdains iespaids par priekšmeta piederību.

Dematerializāciju 18. gadsimtā, kas noteikusi nodošanas fakta nozīmes pazemināšanos, nomainīja 21. gadsimta materializācija, kur praksē arvien ir nozīme nodošanas faktam. Trešo personu tiesību aizsardzība kļuvusi par svarīgu interesi kopējā tirgus funkcionalitātes nodrošināšanā.

Pamatideja ir tāda, ka īpašumtiesību sfērā publicitātes principam jābūt pārākam par līdzēju autonomijas principu. Trešajām personām jādara zināma mantas piederības statusa maiņa, jo īpašumtiesību nodošana var ietekmēt viņu pašu tiesības. Tādā veidā mantas piegāde jeb nodošana ir nepieciešams elements, nododot īpašumtiesības. Tā kā īpašumtiesības ir saistītas ar visiem, īpašumtiesību pāriešana jādara zināma visiem.3

 

Kas ir labticīgs ieguvējs

Ieguvējs ir labticīgs, ja viņš nezināja un objektīvie apstākļi neradīja ieguvējam pietiekamu pamatu šaubīties par līdzēja tiesībām atsavināt automašīnu.

Pamats šaubīties par līdzēja tiesībām atsavināt automašīnu var būt, piemēram, neadekvāti zema cena salīdzinājumā ar tirgus cenām tās pašas markas un ražojuma gada transportlīdzekļiem, reģistrācijas dokumentos norādītās informācijas neatbilstība transportlīdzekļa agregātu specifikācijai un automašīnā iekaltiem numuriem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
28. Maijs 2014 / 11:02
0
ATBILDĒT
Temats ir aktuāls un interesants. Taču pirms kompetentas iestādes vērtē labticīgumu, jānoskaidro kuras valsts materiālo tiesību normas ir piemērojamas attiecībā uz transportlīdzekļa iegūšanu, citiem vārdiem runājot, jāpiemēro kolīziju normas. Latvijā būtu piemērojams CL 18.pants, lai noteiktu trešo personu lietu tiesības, tostarp arī īpašuma tiesības, kas iegūtas citā valstī.
To būtu ieteicams izdarīt, jo ne visos pārrobežu gadījumos ir piemērojamas Latvijas materiālo tiesību normas – Civillikums (CL) 1065.pants vai Komerclikuma (KCL) – 401.pants (Kustamu lietu labticīga iegūšana īpašumā). Turklāt labticīgas iegūšanas priekšnoteikumi dažādās valstīs atšķiras, arī Arthur F. Salomons, uz kuru šī raksta autors atsaucas, norāda, ka Portugālē nepastāv labticīga ieguvēja aizsardzība.
Starp citu, Arthur F. Salomons rakstā ir minēts vēl viens aspekts, kas tiesa gan nav saistīts ar transportlīdzekļiem, bet ar e-komerciju. Ja persona iegādājas lietu Internetveikalā, iespējas pārbaudīt dažādus apstākļus var būt ierobežotas un labticīguma prasībām jābūt citām.
Ar interesi izlasīju argumentus par izīrētām lietām un sevišķo uzticību. Es teiktu, ka šī konkrētā pazīme ir vēsturiskais arhaisms, bet atsevišķu pilsētu tiesības līdzīgi nošķīra izīrētas un iznomātas lietas, piemēram, tā bijis Deventerē (Holandē) vai Lībekā (Vācija), ka īrniekam nevar izticēties, tāpēc vindikācija ir neierobežota, bet nomniekam var, tāpēc arī vindicēt no labticīga ieguvēja nevar. Cits vēsturiskais noteikums, kas ļoti bieži ierobežoja „Hand wahre Hand” principu, bija tāds, ja lietu nodeva apstrādei un nesamaksātas atlīdzības par darbu dēļ lietu ieķīlāja vai pat pārdeva, to varēja izpirkt, samaksājot šo darba atlīdzību (sal. CL 1066.p.). Beidzot Hanzas pilsētās lietu, kuras tika pārvadātas pa jūru, vidikācija bija izslēgta arī tad, ja tās tika nozagtas.
Runājot par labticīguma standartiem ne-komersantu un komersantu gadījumos, CL skaidri nenosaka to standartu, respektīvi, varētu secināt, ka ieguvējs ir labticīgs, ja viņš nav zinājis vai nav pielaidis rupju neuzmanību. Savukārt KCL noteic labvēlīgāko režīmu komersantiem: „Ieguvējs nav labticīgs, ja viņam ir zināms, ka lieta nepieder atsavinātājam vai atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo lietu, vai arī ieguvējam tas nav zināms rupjas neuzmanības dēļ. ” (KCL 401.p., līdzīgi arī KCL 188.1 p.).
Seskis
27. Maijs 2014 / 11:53
0
ATBILDĒT
Lai pretotos apzināti vardarbīgai Šengenas sistēmai, kas liedz lādzīgajam Latvijas labticīgajam transportlīdzekļa augļu baudītājam reģistrēt transportlīdzekli, ierosinu labticīgajam stūresvīram iedot diplomātisko numuru - tad varēs stūrēt bez reģistrācijas, jo policija neapturēs un nepārbaudīs.
Zvērinātu advokātu birojs Klauberg SIA
27. Maijs 2014 / 09:32
0
ATBILDĒT
Respect autoram, šī ir patiesi aktuāla problēma. Piemērojot Civillikumu nepareizi, t.i. pieņemot, ka tas neaizsargā labticīgo ieguvēju (Latvijas iedzīvotāju, kurš nopircis auto no starpnieka, piemēram, Vācijā, un tikai šeit, nevarot to piereģistrēt, uzzina gan par auto patiesās izcelsmes valsti, gan ierakstu Šengenas sistēmā), faktiski šis pircējs tiek diskriminēts. Problēma gan joprojām pastāv ar pašu Šengenas sistēmu - pilnībā var piekrist autoram, ka tā no informatīvas sistēmas ir pārvērsta par represīvu, jo kamēr ierakstu izdarījusī valsts to nedzēš, tas pats Latvijas iedzīvotājs savu pirkumu joprojām pastāvīgi piereģistrēt Latvijā nevar. Te, savukārt, būtu darbiņš politikas veidotājiem - Šengenas sistēmas darbības nosacījumi prasīt prasās pēc izmaiņām.
Artūrs > Zvērinātu advokātu birojs Klauberg SIA
29. Maijs 2014 / 14:06
0
ATBILDĒT
Man ir jautājums! Kā Jums šķiet Jūsu labticīgais pircējs (nav svarīgi Latvietis vai ārzemnieks) kad pirka auto pa pusi tā vērtības, tad ar kuru vietu viņš domāja? Šiem visiem labticīgajiem ieguvējiem ir pašiem jāizmanto savas smadzenes un jādomā pirms pērk, ko viņi pērk un no kā! Nevis pēctam jācer ka likums aizsargās viņus!

Zināt cik daudz gadījumu ir kad Jūsu dēvētais labticīgais pircējs nopērk mašīnu pa pus cenu, uz pirkšanas-pārdošanas līguma pamata, kurš izskatās pēc toletes papīra uz kura pāris teikumi uzrakstīti? Un tad brīnās, ka auto ir zagts! Tas ko Jūs iesakāt ir legalizēt zagtos auto!
Pāvels Lukojanovs > Artūrs
31. Maijs 2014 / 15:11
0
ATBILDĒT
Rakstā es pieminēju, ka neadekvāti zema cena salīdzinājumā ar tirgus cenām tās pašas markas un ražojuma gada transportlīdzeklim ir objektīvs pamats šaubīties par līdzēja tiesībām atsavināt automašīnu. Ja objektīvie apstākļi rada ieguvējam pietiekamu pamatu šaubīties par līdzēja tiesībām atsavināt automašīnu, bet viņš minētus apstākļus apzināti ignorē, ieguvēja labticība ir apšaubāma.
Jūlija Kolomijceva > Artūrs
29. Maijs 2014 / 19:38
0
ATBILDĒT
Ja labticīga ieguvēja aizsardzība ir legalizācija un nekādos apstākļos nav atbalstāma, bieži vien to pamato, ka šādi tiek aizsargāta publiskā kārtība un atjaunots stāvoklis, kas pastāvēja pirms noziedzīga nodarījuma. Tas savukārt nozīmētu, ka kriminālprocess nedrīkst atbalstīt vai veicināt prettiesiska stāvokļa uzturēšanu vai saglabāšanu, līdz ar to rīcībai ar transportlīdzekli jāatbilst likumam. Likums var būt procesuāls vai materiāls. Procesuālās normas parasti nerada vai neizbeidz īpašuma tiesības, bet faktu, vai personai ir tiesības uz mantu, nosaka saskaņā ar materiālo tiesību normām.
Persona, kura pieteicas kā īpašnieks, var juridiski nebūt īpašnieks, ko mēs varētu uzzināt, pārbaudot šo faktu, tostarp kādā veidā transportlīdzeklis ir iegūts. pēdējais apstāklis ietekmēs pārbaudes apjomu. Ja ir notikusi atvasinātā iegūšana, un proti, atsavināšana, jāpārbauda rūpīgi visa atsavinātāju ķēde līdz pašam pirmajam īpašniekam (sal. CL 1060.p.), jo tikai tad var būt pārliecinātam, ka mantu atdod personai, kura ir īpašnieks. Ja nav labticīgas iegūšanas, nedrīkst aprobežoties ar tās konkrētās personas, kura kriminālprocesā pieteikusi mantas zudumu, tiesību pārbaudi, jo tāda pieeja ļoti vienkārši var novest pie legalizācijas, jo kriminālprocesā atjaunos stāvokli, kas nebija tiesisks.
Ja mēs uz šo jautājumu paskatīsimies st.tiesību griezumā, tad var rasties arī interesantas situācijas. Piemēram, persona piesavinājās (Unterschlagung) mašīnu Vācijā, turpat pārdeva to labticīgai personai, kura savukārt pārdeva šo transportlīdzekli kādam Latvijas pilsonim. Saskaņā ar Vācijas likumiem, šajā gadījumā var iegūt labticīgi īpašuma tiesības. Atbilstoši CL kolīziju normām Vācijā iegūtas lietu tiesības – īpašuma tiesības jāievēro. Šī iemesla dēļ Latvijas pilsonis varēja iegūt īpašuma tiesības, ja izpildās citi piemērojamā likuma priekšnoteikumi. Abstrahējoties no tā, vai Latvijā ir labticīgi ieguvēji, šajā gadījumā nav nemaz runa par labticīgu iegūšanu, jo Latvijas pilsonis nopirka no īpašnieka mašīnu. Tādējādi mēs likumsakarīgi nonākam pie jautājuma, kāpēc Latvijas pilsonis nevar reģistrēties.
visi numura raksti
Kristīna Krasta
Skaidrojumi. Viedokļi
Pušu autonomijas princips starptautiskajās privāttiesībās
Raksts ir veltīts pušu autonomijas principa – viena no starptautisko privāttiesību pamatprincipiem, ar ko apzīmē tiesisku darījumu dalībnieku tiesības izvēlēties darījumam piemērojamās tiesības, – izzināšanai. Raksta mērķis ir ...
6 komentāri
Sannija Matule, Gatis Litvins
Notikums
“Jurista Vārda” autoru un lasītāju tikšanos cikls ir atklāts!  
Ceturtdienas, 22. maija, pievakarē Rīgā, Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes bibliotēkas seno grāmatu lasītavas gaisotnē aizritēja pirmā "Jurista Vārda" ārštata autoru un lasītāju tikšanās, ko organizēja žurnāla ...
Dina Gailīte
Notikums
Diskusija par 15. maija apvērsumu
Apritot 80. gadadienai, kopš 1934. gada 15. maijā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā tika izdarīts valsts apvērsums, un apzinoties, ka šis Latvijas vēsturē būtiskais notikums līdz šim juridiski ticis ļoti maz vērtēts, Prof. ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Noteikts mediācijas procesa tiesiskais regulējums
Aizvadītajā ceturtdienā, 22. maijā, Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Mediācijas likums", kas noteic mediācijas tiesisko regulējumu. Vienlaikus ar minēto likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā tika ...
Tieslietu ministrija
Informācija
Jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā
Ceturtdien, 22. maijā, Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz, pirmkārt, jauninājumus attiecībā uz pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrāciju un darbību, otrkārt, ...
AUTORU KATALOGS