ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

I. Augstākā izglītības sistēma

Runājot par augstāko izglītību Francijā un jo īpaši no juridiskās izglītības un juridisko profesiju viedokļa, vispirms ir jāmin vairāki motivējoši fakti, kāpēc studijas Francijā būtu saistošas ārvalstu studentiem, tai skaitā juridiskās profesijas topošajiem pārstāvjiem (A). Turpinājumā tiks izklāstīts par Francijas augstākās izglītības specifiku (B) un vadošajām universitātēm (C). Vispārīgam priekšstatam papildus tiks apskatītas Francijas juridiskās profesijas, sasaistot ar juridisko izglītību (D).

A. Vispārīgi fakti

Franču valoda, kurā runā vairāk nekā 220 miljoni visā pasaulē, ir oficiālā valoda 32 valstīs piecos kontinentos. Tā ir Eiropas Savienības darba valoda paralēli angļu un vācu valodai. Turklāt Eiropas Savienības trīs galvaspilsētas – Brisele, Luksemburga un Strasbūra – ir frankofonas pilsētas. Franču valoda ir viena no sešām oficiālajām un darba valoda (kopā ar angļu valodu) Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī darba valoda Āfrikas Savienībā un Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā.

Pārejot pie faktiem, kas saistīti ar ārzemju studentiem, ir jāmin, ka ik gadu Francijā studē vairāk nekā 260 tūkstoši ārzemju studentu, kas ir ap 12% no kopējā Francijā studējošo skaita. Tādējādi Francija ir trešā iecienītākā valsts studijām pēc ASV un Lielbritānijas.³ Savukārt Parīze ir visiecienītākā studiju pilsēta pasaulē, apsteidzot Londonu, Bostonu, Melburnu un Vīni. Ja aplūko ārzemju studentu īpatsvaru, tad proporcionāli to ir vairāk maģistrantūras un doktorantūras studijās, kur pēdējā ir ap 40% ārzemju studentu (medicīnā 9%, tiesību un politikas zinātnē 11%, ekonomikā un vadībā 23%, inženierzinātnē 26%, humanitārajās un valodu studijās 31%).⁴

Domājot par augstākās izglītības kvalitāti, tai skaitā pētniecību un inovācijām, 2010. gadā tai tika atvēlēti 27,6 miljardi eiro, kas ir 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi augstākajās publiskajās mācību iestādēs valsts uzņemas segt lielāko daļu no reālajām izmaksām par izglītību katram studentam (vidējie izdevumi uz vienu studentu ir ap 12 000 eiro).⁵ Ņemot vērā Francijas atbalstu un izglītības tradīcijas, Francijas studentiem tiek piedāvāta viena no daudzveidīgākajām izglītības sistēmām pasaulē ar vairāk nekā 3500 augstāko, publisko un privāto mācību iestāžu un starptautiski atpazīstamu pētniecisko centru: 83 universitātes, ap 205 inženieru skolām, 200 komercskolas, 120 mākslas akadēmijas, 20 arhitektu skolas. Papildus uzskaitītajam vēl ir 3000 citu izglītības iestāžu, institūtu ar specializēšanos specifiskās jomās.⁶

B. Bakalaura, maģistra, doktora sistēma

Kopš 2002. gada Francijas augstākās izglītības sistēma ir strukturēta pēc Eiropas kopējā modeļa⁷ – bakalaurs, maģistrantūra un doktorantūra [Licence, Master, Doctorat (LMD)].⁸ Būtiski ir atzīmēt Francijas izglītības sistēmas specifiku, kas ir vērsta uz pārvietošanās brīvības principa veicināšanu – reģistrēšanās studijām notiek katru gadu, un katra gada beigās tiek izsniegts sekmju izraksts.