Ar datoru saistīta finanšu identitātes zādzība Latvijā kā atsevišķs datornoziegums nav paredzēta, jo no objektīvās puses izpaužas kā ar datoru saistīta krāpšana kopībā ar datu ieguvi, kas tālāk dod iespēju nelikumīgi rīkoties ar finanšu instrumentiem vai maksāšanas līdzekļiem. Prof. U. Ķinis norāda, ka identitātes zādzības definēšana Latvijas Krimināllikumā (KL) teorētiski nav aktuāla,1 taču Eiropas Komisijas Krāpšanas novēršanas ekspertu grupa norāda uz pilnīgi pretējo, ka tieši vienota identitātes zādzības definēšana ļautu efektīvāk ar to cīnīties ne tikai dalībvalstu, bet arī Eiropas mērogā.2 Turklāt nesenie notikumi saistībā ar "Imantas hakera" D. Čalovska izdošanu ASV3 un vairāk nekā 20 cilvēku apkrāpšanu internetā 2012. gada nogalē4 liecina, ka finanšu identitātes zādzība ir aktuāls jautājums arī praksē.
Identitātes zādzība vai krāpšana
Autors zinātniski praktiskajā seminārā "Noziedzīgie nodarījumi elektroniskajā vidē" Rīgas Stradiņa universitātē 2012. gada 19. janvārī jautājumā profesoram U. Ķinim par identitātes zādzību saistībā ar datoru saistītu krāpšanu saņēma atbildi, ka KL nav noziedzīga nodarījuma sastāva par identitātes zādzību tādā izpratnē, kāda tā ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču KL ir paredzēta atbildība par dokumentu viltošanu, par personu apliecinošu dokumentu viltošanu (tostarp personu apliecību jeb eID), internetbankas datu (piem., paroļu) iegūšanu, kā arī par maksāšanas līdzekļu viltošanu. Latvijā nav specifisku unikālu autentifikācijas rīku, kā tas, piemēram, ir ASV ar sociālās apdrošināšanas numuru (Social security number), ko izmanto dažādu līgumu slēgšanā un citu jautājumu risināšanā, tostarp arī elektroniskajā vidē. Līdz ar to identitātes zādzība Latvijā nav aktuāls jautājums.
Tomēr autors nepiekrīt šim viedoklim tieši saistībā ar doktrīnā pastāvošās diskusijas par identitātes zādzības nodarījuma izpratni,5 kā arī šī nodarījuma regulējumu jau minētajās ASV6 un Latvijā,7 kā arī citās valstīs Eiropā (skat. Kriminālkodeksu Francijā,8 Kriminālkodeksu Lietuvā,9 Krimināllikumu Igaunijā,10 Zviedrijas Krimināllikumu,11 Somijas Kriminālkodeksu,12), kur, kaut arī dažādos sastāvos, tomēr ir saskatāmi identitātes zādzības sastāva elementi.
Turklāt identitātes zādzība pēdējā laikā kļuvusi aktuāla saistībā ar vairākiem skaļiem notikumiem Latvijā – ASV apsūdzību Denisam Čalovskim jeb tā sauktajam "Imantas hakerim" vai "Miami"13 un tā saukto "ātro kredītu" jeb "sms kredītu" izkrāpšanu, izmantojot cietušo identificējošo informāciju.14
Galvenās problēmas identitātes zādzības izpratnē ir vienotas, vispāratzītas definīcijas trūkums un šī nodarījuma saistība ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, terorismu, nelegālo imigrāciju, cilvēku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, ar datoru saistītu krāpšanu, datorkrāpšanu un krāpšanu u.c.15 Tieši jēdzienu "krāpšana" eksperti piedāvā lietot jēdziena "zādzība" vietā, nosaucot nodarījumu par "ar identitāti saistītu krāpšanu" jeb "identitātes krāpšanu" (Identity Fraud), kam par iemeslu ir šaura izpratne par "zādzības" jēdzienu attiecībā pret personas identitāti, norādot, ka neviens jau nevar atsavināt personai tās identitāti sev par labu tā, ka cietušajai personai pašai tā nesaglabātos vai nebūtu pieejama.16 Taču šeit būtu jāparaugās uz identitātes zādzības nodarījuma izpausmi, proti, ar identitātes piesavināšanos tiek aizskarta cietušās personas identitātes integritāte – personas tiesības vienīgi pašai rīkoties ar savu identitāti, piemēram, attīstīt savu reputāciju.
Identitātes zādzības gadījumā, piemēram, noformējot uz cietušā vārda kredītu ar zagtu identitāti, cietušajam rodas ne tikai mantiski zaudējumi, bet arī var tikt sabojāta laba kredītvēsture (maksātspējas reputācija) vai arī citos identitātes zādzības gadījumos var tikt aizskarts personas gods un cieņa, ceļot tai neslavu ar tās nozagto identitāti. Pēdējo divu gadu laikā medijos nereti nācies dzirdēt, ka uzlauzts kāda aktiera, mūziķa vai politiķa interneta vietnes vai mikroemuāra (bloga) konts, visbiežāk twitter.com konts, no kura pausts viedoklis, ko pats cietušais nekad nedarītu, radot viņam nemantisku aizskārumu.
| Kad finanšu identitāte iegūta, nākamais solis finanšu identitātes zādzības pabeigšanai ir nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem vai maksāšanas līdzekļiem. |
Pēdējā laika skaļākie notikumi bijuši FIFA prezidenta twitter.com konta uzlaušana 2013. gada 22. aprīlī, kas par laimi aprobežojusies vien ar hakeru lielību par "panākumu".17 Savukārt krietni kaitīgāk izvērtās kādas juridiskas personas twitter.com konta uzlaušana, proti, 2013. gada 23. aprīlī tika uzlauzts vienas no lielākajām ASV ziņu aģentūras Associated Press (AP) twitter.com konts, kur AP vārdā, izmantojot tās twitter.com identitāti, bija publicēta ziņa, ka ASV Baltajā namā nogranduši divi sprādzieni un prezidents B. Obama ievainots. Lieki piebilst, ka AP kontam twitter.com seko 1,9 miljoni lietotāju visā pasaulē un šī ziņa piecu minūšu laikā izplatījās visos ASV plašsaziņas līdzekļos – situāciju glāba tas, ka AP pēc šīs ziņas nekavējoties dzēsa savu twitter.com kontu, savukārt Baltais nams nāca klajā ar paziņojumu, ka viss ir kārtībā. Tomēr notikušā rezultātā biržā uz laiku kritās AP akciju vērtība, jo šīs identitātes zādzības rezultātā tika aizskarta AP reputācija.18
No minētajiem piemēriem redzams, ka identitātes zādzība ne vienmēr ir saistīta tikai ar krāpšanu, aizskarot cietušā mantiskās intereses, bet var būt saistīta arī ar virkni citu noziedzīgu nodarījumu, reizē aizskarot cietušā identitātes integritāti, kas identitātes zādzības gadījumā ir tās tiešais objekts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes