ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Augusts 2014 /Nr.31 (833)

Odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmas kriminālprocesā
3 komentāri
Egons Rusanovs
zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes doktorants  

Šis raksts ir pirmais triju rakstu sērijā par odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmām Latvijas kriminālprocesā.

I. Ievads

Šī raksta tapšanai ir sava priekšvēsture. Realizējot aizstāvību kāda kriminālprocesa ietvaros, šo rindu autora sākotnēji vienīgi neskaidrās un nekonkrētās aizdomas par odoroloģiskās izpētes rezultātu apšaubāmību konkrētajā lietā vēlāk pārtapa visnotaļ spēcīgā (un ceru, ka pamatotā) pārliecībā, ka Latvijā ar noziedzīgā nodarījuma vietā izņemto smaržu pēdu izpētes jautājumiem (vismaz pašreiz eksistējošajā versijā vai formātā) saistās ļoti nopietnas problēmas, kas izraisa virkni kriminālprocesuāla un kriminālistiska rakstura iebildumu, ja minētās ekspertīzes rezultāti nopietni sāk pretendēt uz pierādījumu nozīmi.

Tātad viss sākās ar to, ka konkrētajā kriminālprocesā Latvijas odorologi paveica pat teorētiski gandrīz nepaveicamo – izpētes gaitā visi trīs suņi biodetektori skaidri un nepārprotami reaģēja uz pārbaudāmās personas (aizdomās turētā) M.B. smaržas paraugu, kas bija izvietots uz poligona izvēles rindā kopā ar piecu statistu smaržu paraugiem pēc tam, kad meklēšanas startā "dzīvajām mērierīcēm" ieostīšanai tika dota pirms gandrīz pieciem gadiem notikuma vietā uz flaneļa adsorbenta izņemta smaržas pēda.1 Pašam par sevi šim apstāklim, protams, nebija izšķirošas nozīmes, lai sāktu nopietni interesēties par šīs visnotaļ eksotiskās ekspertīzes būtību. Padziļinātu interesi izraisīja vairāki citi apstākļi, un pat ne tas, ka pēc šiem apmēram pieciem gadiem (acīmredzot nepienācīgas glabāšanas rezultātā) uz pieminētā flaneļa adsorbenta jau bija pat izveidojies pelējums.

Jautājumus vispirms izraisīja tas, ka pati smaržas pēda notikuma vietā – daudzstāvu namu pagalmā – siltā vasaras dienā uz asfalta virsmas tika izņemta vairāk nekā divas stundas pēc paša nozieguma (dubultslepkavības) izdarīšanas brīža un no vietas, ar kuru, iespējams, ne vairāk kā dažas sekundes (drīzāk, ka pat vēl mazāk) tikai tīri hipotētiski varēja saskarties slepkavas apavi.

Aizdomas par vēlāk ekspertīzes gaitā izdarīto secinājumu (ne)zinātniskumu vēl pastiprināja tiesas izmeklēšanā konstatētais, ka pie viena no līķa kājām, tas ir tieši tajā vietā, kur no asfalta virsmas arī tika izņemta smaržas pēda, pirms pašas notikuma vietas apskates bez apsardzes uzņēmuma darbinieka, kurš sākotnēji mēģināja konstatēt dzīvības pazīmes abiem cietušajiem, un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ekipāžas vairāku cilvēku sastāvā, kas konstatēja cietušā nāvi un līdz ar to arī ne mazāk kā vienu minūti uzturējās smaržu pēdas izņemšanas zonā, turpat kā allaž mīdījās arī neidentificēts personu skaits ar visdažādākā ranga priekšniecības pārstāvjiem un citiem vienkāršiem interesentiem.

Turklāt uz notikuma vietu izsauktais kinologs vienīgi ar nožēlu varēja konstatēt, ka "notikuma vietā bija daudz policijas automašīnu un policijas darbinieku.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
tiesneša palīs
18. Augusts 2014 / 17:49
1
ATBILDĒT
Cik atceros advokāts Rusanovs šajā lietā panāca apsūdzētā M.B. pilnīgu attaisnošanu. Līdz ar to nedomāju, ka viņa izteikto kritiku būtu pamats dēvēt par "primitīvu gānīšanos".
Ar interesi gaidu nākamo rakstu.
advokātu garīgās mokas ir..., jeb kā tur likumā ir teikts?
13. Augusts 2014 / 17:19
10
ATBILDĒT
ar primitīvu gānīšanos vērsties pret zinātni. tas nedara godu
Armands
13. Augusts 2014 / 14:16
0
ATBILDĒT
Lai arī krimināltiesības nav mans lauciņš, tomēr šo rakstu izlasīju ar lielu interesi. Labi uzrakstīts un pamatots. Būtu lietderīgi, ja autors un citi krimināltiesību praktiķi līdzīgā veidā (ar Latvijas prakses piemēriem, atsauci uz teoriju un citu valstu pieredzi) izanalizētu arī citus ekspertīžu veidus un pierādīšanas līdzekļus, piemēram, to pašu mītisko poligrāfisko ekspertīzi.
visi numura raksti
Miks Čevers
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā
Tā kā Latvijā vidēji mēnesī fiziskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts vairāk nekā 100 personām,1 šo personu saistību struktūra ir plaša – tā aptver visus iespējamos gadījumus, sākot ar kredītu mājokļa ...
1 komentāri
Artūrs Kučs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu
Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas ...
7 komentāri
Eva Vīksna
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)
Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka ...
1 komentāri
Viktors Avotiņš
Viedoklis
Atkal uz grābekļa
Trīs dienas (23., 24., 25. jūlijs) izturējis lielāko daļu no 11. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra programmas, es joprojām uzskatu, ka šī diskusiju telpa ir perfektākā no tām, kur vien esmu redzējis pulcējamies ...
23 komentāri
Sanita Osipova
Juridiskā literatūra
Dažos vārdos par tiesību ikonogrāfiju

Ieskats Andžeja Guļčinska zinātniskajā redakcijā izdotajā grāmatā "Garīgās un laicīgās varas tiesību ikonogrāfija"

1 komentāri
AUTORU KATALOGS