ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Augusts 2014 /Nr.31 (833)

Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā
1 komentāri
Mg.iur.
Miks Čevers
Maksātnespējas administrācijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks  

Tā kā Latvijā vidēji mēnesī fiziskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts vairāk nekā 100 personām,1 šo personu saistību struktūra ir plaša – tā aptver visus iespējamos gadījumus, sākot ar kredītu mājokļa iegādei un beidzot ar galvojumu par tai piederošās juridiskās personas saistībām. Šo personu vidū ir arī tādi parādnieki, kuriem papildu citām saistībām ir spēkā esošas saistības par savu bērnu uzturlīdzekļu samaksu. Lai arī šīs saistības neveido parādnieka saistību lielāko daļu, ievērojot uzturlīdzekļu saņēmēja ar likumu aizsargāto interesi, to segšana, neapšaubāmi, ir būtiska, taču vienlaikus arī praksē rada jautājumus par kārtību, kādā fiziskās personas maksātnespējas procesā uzturlīdzekļu saņēmējs var īstenot savas tiesības.

Ievērojot, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir īpašs pasākumu kopums, kas reglamentē parādnieka līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai uzkrāto saistību galīgu noregulējumu, šīs parādnieka saistības ārpus maksātnespējas procesa segt nav iespējams. Tā kā parādnieka saistību segšanas kārtību un tās sekas ekskluzīvi regulē Maksātnespējas likums, personas, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no maksātnespējīgās fiziskās personas, savas tiesības var realizēt vienīgi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrēti uzturlīdzekļu saistības Maksātnespējas likumā ir reglamentētas tikai divās normās –147. panta otrajā daļā, kas paredz uzturlīdzekļu maksājumu prioritāru segšanu bankrota procedūras laikā, kā arī 164. panta ceturtās daļas 1. punktā, kurš nepieļauj prasījumu par uzturlīdzekļu samaksu dzēšanu saistību dzēšanas procedūras rezultātā.

Atbilstoši starptautiskajām fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma tendencēm2 Latvija ir izvēlējusies bērna uzturlīdzekļiem saglabāt īpašu statusu, nepieļaujot to dzēšanu, kas arī nostiprināts tikko minētajās normās, tomēr esošā speciālā regulējuma divu tiesību normu ietvars praksē rada pietiekami daudz neskaidrību.

Papildus jānorāda, ka būtiski ir nošķirt divus gadījumus, kad personai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus no maksātnespējīgās fiziskās personas, – uzturlīdzekļu maksājumu parādu, kas izveidojies līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai un sedzams, pamatojoties uz kreditora prasījumu, kā arī kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, kurus maksātnespējīgajai fiziskajai personai ik mēnesi ir pienākums maksāt arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
13. Augusts 2014 / 16:43
4
ATBILDĒT
Autora secinājumi par likuma piemērošanu ir pareizi. Vienīgi, neatradu neko jaunu šajā rakstā. Manuprāt, pretrunu Maksātnespējas likumā saistībā par uzturlīdzekļiem nav. Bet varbūt raksts ir domāts parādniekiem vienkārši kā raksts, kur paskaidrots kas un kā?
Protams, par uzturlīdzekļu parādu jāpiesaka kreditora prasījums termiņā, bankrota procedūras laikā uzturlīdzekļu prasījums dzēšams prioritāri attiecībā pret citiem kreditoru prasījumiem, saistību dzēšanas procedūrā visi kreditori ir vienādi, prioritāro kreditoru nav. Maksātnesp.procesos dzēšas prasījumi PIRMS maksātnesp.pasludināšanas, prasījumi, kas izveidojušies PĒC maksātnesp.pasludināšanas, t.i. kārtējie prasījumi, maksātnespējas procesa ietvaros netiek dzēsti. Šādu kārtējo parādu esamība ir pamats saistību dzēšanas procedūras nepiemērošanai vai pārtraukšanai. Saistību dzēšanas procedūras nepiemērošanu vai pārtraukšanu var piemērot ne tikai par kārtējiem uzturlīdzekļu parādiem, bet par jebkuriem kārtējiem parādiem, t.sk.par administratora atlīdzības nesegšanu utt.
Nepiekrītu, ka Maksātnespējas likums par kaut ko klusē. Ja likumā nav noteikts, ka saistību dzēšanas procedūrā uzturlīdzekļu prasījumiem ir prioritāte to segšanā, tas nozīmē, ka visi kreditori ir vienādi, nevis, ka likumā būtu robs. Piekrītu, ka saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi būtu tulkojami paplašināti. Arī tiesas šādu pieeju piemēro.
visi numura raksti
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmas kriminālprocesā

Šis raksts ir pirmais triju rakstu sērijā par odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmām Latvijas kriminālprocesā.

3 komentāri
Artūrs Kučs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu
Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas ...
7 komentāri
Eva Vīksna
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)
Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka ...
1 komentāri
Viktors Avotiņš
Viedoklis
Atkal uz grābekļa
Trīs dienas (23., 24., 25. jūlijs) izturējis lielāko daļu no 11. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra programmas, es joprojām uzskatu, ka šī diskusiju telpa ir perfektākā no tām, kur vien esmu redzējis pulcējamies ...
23 komentāri
Sanita Osipova
Juridiskā literatūra
Dažos vārdos par tiesību ikonogrāfiju

Ieskats Andžeja Guļčinska zinātniskajā redakcijā izdotajā grāmatā "Garīgās un laicīgās varas tiesību ikonogrāfija"

1 komentāri
AUTORU KATALOGS