ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Augusts 2014 /Nr.31 (833)

Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)
1 komentāri
Eva Vīksna
LU Juridiskās fakultātes studente, tiesneša palīdze Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā  

Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka "konstitūcija ir augstākais likums, kas nosaka valsts iekārtas pamatus un kuram nedrīkst runāt pretim citi likumi".3 Vienlaikus bija arī skaidrs, ka, trūkstot kompetentai iestādei, kas kontrolētu likumu atbilstību Satversmei, var gadīties, ka tie "ienes pārmaiņu konstitūcijā".4 Tāpēc šajā rakstā tiks apskatīti daži mehānismi, kas nodrošināja kontroli pār normatīvo aktu satversmību minētajā laika periodā.

Tiesas loma normatīvo aktu satversmības pārbaudē

Pasaulē normatīvo aktu satversmības pārbaudi sāka tieši vispārējās jurisdikcijas tiesas. ASV var uzskatīt par pirmo valsti, kurā tiesa slavenajā Marbury v. Madison lietā 1803. gadā uzņēmās kontroli pār likumu satura atbilstību konstitūcijai. Tiesa norādīja uz konstitūcijas pārākumu pār parastiem likumiem; tiesai ir pienākums nepiemērot likumu, ja tas ir pretējs konstitūcijai.5

Idejas par tiesu pilnvarām pārbaudīt likumu atbilstību konstitūcijai izpaudās jau agrāk, norādot, ka tiesnešu tiesības pārbaudīt likumu atbilstību konstitūcijai nebūt nenozīmē tiesu varas pārākumu pār likumdevēja varu, bet nodrošina tautas varas stiprināšanu.6

Pilnvaras speciālām tiesu institūcijām konstitūcijā parādījās un praksē nostiprinājās daudz vēlāk – 1920. gadā Austrijas konstitūcijā (137.-148. pantā) tika noteikts Konstitucionālās tiesas (Verfassungsgerichtshof) pamats un kompetence pārbaudīt likumu konstitucionalitāti.7 Tai pašā gadā arī Čehoslovākijā tika izveidota konstitucionālā tiesa.8

Taču kopumā Eiropā valdīja ideja, ka tiesa nevar pārbaudīt likumu atbilstību konstitūcijai.9 Tā, piemēram, Lielbritānijā valdīja ļoti izteikts parlamentārās suverenitātes princips: neviena tiesa nav tiesīga atzīt parlamenta izdotus likumus par spēkā neesošiem.10 Savukārt kontinentālajā Eiropā, lai arī konstitūcijās parasti netika ierakstīts, ka tiesas nedrīkst veikt konstitucionālo kontroli, vairumā valstu tiesas neesot mēģinājušas "piespriest" sev tādu tiesību.11

Arī Latvijas tiesībzinātnē valdīja uzskats, ka tiesneši nevar iejaukties likumdošanas sfērā, kaut arī jau Satversmes sapulces deputāti atzina, ka pats parlaments var izrādīties tas, kurš pārkāpj Satversmi. Kad parādījās jautājums par tiesu varas kontroli pār parlamentu, attieksme kopumā bija noraidoša, piemēram, atbildot uz A. Berga priekšlikumu izveidot vēlēšanu tiesu, deputāts F. Cielēns norādīja: "Mums nevajadzētu radīt tādu iestādi, kura it kā tiktu nostādīta pāri par likumdošanas varu."12

Ievērojamais zinātnieks K. Dišlers, vērtējot tiesu lomu konstitucionālajā kontrolē, arī aizrādījis, ka "pati ideja liekas cēla: garantēt likumību, bet ja tiesu iestādes ļaujas iespaidoties no ārienes, tad viņas var pielaist konstitūcijas iztulkošanā zināmu subjektīvismu".13 Tāpat arī citi autori aizrādīja, ka tas dotu pārāk lielu politisko varu tiesām, turklāt pats parlaments maz ticami izdotu acīmredzami konstitūcijai neatbilstošu aktu, līdz ar to atbilstība konstitūcijai tik tiešām paliktu vien politiska izšķiršanās.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dita Amoliņa
18. Augusts 2014 / 13:11
0
ATBILDĒT
Viens no kvalitatīvākajiem pētījumiem par konstitucionālās kontroles ģenēzi. Izmantoti līdz šim tiesību zinātnē neapzināti avoti un ieskicēta juridiskā prakse. Rakstā piedāvāts daudzpusīgs skatījums uz konstitucionalitātes problemātiku starpkaru peridā.

Prieks, ka studiju procesā top pienācīgi pētījumi. Mūsu tiesību zinātnei ir cerība, ja katrs students tādā kvalitātē spēj veikt pētījumu.

Paldies autorei!
visi numura raksti
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmas kriminālprocesā

Šis raksts ir pirmais triju rakstu sērijā par odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmām Latvijas kriminālprocesā.

3 komentāri
Miks Čevers
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā
Tā kā Latvijā vidēji mēnesī fiziskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts vairāk nekā 100 personām,1 šo personu saistību struktūra ir plaša – tā aptver visus iespējamos gadījumus, sākot ar kredītu mājokļa ...
1 komentāri
Artūrs Kučs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu
Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas ...
7 komentāri
Viktors Avotiņš
Viedoklis
Atkal uz grābekļa
Trīs dienas (23., 24., 25. jūlijs) izturējis lielāko daļu no 11. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra programmas, es joprojām uzskatu, ka šī diskusiju telpa ir perfektākā no tām, kur vien esmu redzējis pulcējamies ...
23 komentāri
Sanita Osipova
Juridiskā literatūra
Dažos vārdos par tiesību ikonogrāfiju

Ieskats Andžeja Guļčinska zinātniskajā redakcijā izdotajā grāmatā "Garīgās un laicīgās varas tiesību ikonogrāfija"

1 komentāri
AUTORU KATALOGS