Lietā Nr. SKK – 110
2014. gada 20. martā
Ja apelācijas instances tiesa aprobežojas tikai ar apsūdzētā atbildi, ka aizstāvja palīdzība viņam nav nepieciešama, nenoskaidrojot, kāda iemesla dēļ nav ieradies aizstāvis, tad tas nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20. panta ceturtās daļas izpratnē.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Nusberga, tiesnese I. Radzeviča, tiesnese V. Cīrule, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora P. Sondora kasācijas protestu, apsūdzētā A.C. aizstāvja E. Rusanova kasācijas sūdzību un tās papildinājumiem un apsūdzētā D.H. kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2013. gada 9. septembra spriedumu un
konstatēja
Ar Jelgavas tiesas 2012. gada 14. februāra spriedumu D.H., personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2009. gada 23. decembrim) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, konfiscējot mantu.
A.C., personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2009. gada 23. decembrim) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, konfiscējot mantu.
Lietā vēl R.P., personas kods [..], atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 2009. gada 23. decembrim), bet P.H., personas kods [..], atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 320. panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 2009. gada 23. decembrim) un pēc Krimināllikuma 313. panta otrās daļas, par kuriem kasācijas sūdzība vai kasācijas protests nav iesniegts.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu D.H. un A.C. atzīti par vainīgiem un sodīti par to, ka viņi personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, būdami valsts amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieprasīja un paši prettiesiski pieņēma materiālu vērtību (kukuli) par darbības izdarīšanu un neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
Kā arī atzīti par vainīgiem un sodīti – D.H. par to, ka viņš atkārtoti un R.P. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izmantojot savu dienesta stāvokli, būdami valsts amatpersonas, paši prettiesiski pieņēma materiālu vērtību (kukuli) par darbības neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
D.H., A.C., R.P. darbības pirmās instances tiesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 2009. gada 23. decembrim).
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors P. Sondors, bet apelācijas sūdzības iesniedza apsūdzētais A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes