Tā kā daudzi ārvalstnieki pievienojas dažādiem islāma fanātiķu bruņotajiem grupējumiem, iesaistoties Sīrijas un Irākas pilsoņu karos, arī mierīgajās Rietumvalstīs saasinājies iekšējās drošības jautājums. Šo valstu pilsoņi, galēji radikalizēti un ar Tuvajos Austrumos gūto praktisko kaujaslauka "rūdījumu", atgriežas savās mītnesvietās un, protams, sāk cīņu pret "neticīgajiem" arī tur. Ekstrēms ceļojošā terorisma piemērs bija pagājušajā nedēļā pasauli satricinājusī fotogrāfija, kurā kāds Austrālijas pilsonis internetā izrādīja savu mazgadīgo dēlu ar nogrieztu pretinieka galvu rokās. Foto acīmredzot tapis Sīrijas ziemeļos.
Austrālija jau paziņojusi, ka aizliegs saviem pilsoņiem doties uz atsevišķām valstīm, kur tie varētu iesaistīties teroristiskās organizācijās (vienīgi nav skaidrs – kā valsts spēs kontrolēt savu pilsoņu kustību ārpus savām robežām?). ASV un Austrālija arī rosināšot ANO līmeņa diskusijas par to, kā ierobežot draudus, ko Sīrijā un Irākā karojušie islāma ekstrēmisti rada savām valstīm pēc atgriešanās mājās. Ar līdzīgām problēmām saskaras vairākas Eiropas valstis, kurās tradicionāli mīt lielas islāmticīgo kopienas, – Francija, Vācija, Lielbritānija u.c.
Pagaidām nav dzirdēts, ka Latvijas valsts piederīgie karotu Sīrijā vai Irākā. Toties 9. augustā no vācu laikraksta "Die Zeit" uzzinājām, ka vismaz trīs Latvijas valstij piederīgas personas – kāds Grigorijs, Vjačeslavs un Valentīns – Austrumukrainas konfliktā karo "Doņeckas Tautas Republikas" pusē.
(Cita starpā der palasīt arī neparasti daudzos šī raksta komentārus mājaslapā zeit.de, kuros žurnāliste, kaut arī dažkārt stipri vienkāršotā vācu valodā, tomēr pamatīgi norieta par ticību Kijevas "fašistiem" un daudzkārt locīts arī Latvijas vārds – jo šī esot krievvalodīgās minoritātes apspiedējvalsts, kur ielās brīvi maršē SS veterāni, un kā gan to visu pieļauj Eiropas Savienība... Lūk, kā Kremļa informācijas kara desantnieki cīnās arī par Vācijas sabiedrisko domu!)
Drošības policija, komentējot šo Vācijas laikraksta ziņu, Latvijas masu medijiem atzinusi, ka visi trīs Austrumukrainas "karotāji" ir tai labi zināmi nacionālboļševiki, kas savu roku pielikuši arī bēdīgi slavenā Latvijas valodu referenduma lietā. Policija arī norādījusi, ka "šo personu atrašanās konfliktu reģionā ir saistīta ar starptautisku kontaktu izveidošanos un apmācību darbībai konfliktu laikā, tādējādi, atgriežoties mītnes valstī, iespējamu apdraudējumu gadījumā personām ir paaugstinātas spējas veikt darbības, kas vērstas pret valsts drošību".
Ņemot vērā iepriekš minēto Austrālijas, ASV un Eiropas valstu pieredzi un bažas par iespējamo terorisma "importu" līdz ar ekstrēmistu atgriešanos mājās, būtu jārīkojas arī Latvijai.
Iespējams, būtu papildināms Pilsonības likuma 24. pants, kas nosaka Latvijas pilsonības atņemšanas iemeslus. Šobrīd kā viens no iemesliem šādai valsts rīcībai norādīts gadījums, kad persona "bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā". Bruņotās bandas, kas iesaistītas Austrumukrainas krīzē, neskatoties uz tām sniegto Krievijas atbalstu, acīmredzot tomēr formāli nav pieskaitāmas nedz "kādas citas valsts bruņotajiem spēkiem", nedz "militārai organizācijai". Tādēļ likumu varētu papildināt ar aizliegumu bez valsts atļaujas iesaistīties jebkādā karadarbībā ārpus Latvijas. Tāpat, protams, būtu jāpapildina Krimināllikuma IX nodaļa ("Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds").
Starp citu, līdzīgi jau nolēmusi rīkoties Serbija, kuras pilsoņi (gan pārliecības dēļ, gan naudas pelnīšanas nolūkos) iesaistījušies kā Sīrijas un Irākas, tā arī Austrumukrainas konfliktos. Kāds Austrumukrainas teroristu līderis, piemēram, esot lepojies, ka viņa bandu sastāvā karojot ap 200 Serbijas pilsoņu. Tāpat masu mediji izplatījuši informāciju par kaujām starp Ukrainas valdības spēkiem un kādu serbu "militāro grupējumu".
Komentējot šo informāciju, Serbijas Ministru prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vučić) 12. augustā noliedza jebkādu Serbijas oficiālu militāru iesaistīšanos Austrumukrainas krīzē un aicināja savas valsts pilsoņus atgriezties mājās, un tā vietā, lai šajā konfliktā pelnītu naudu (algotņu atlīdzība, pēc A. Vučiča teiktā, esot no 1200 līdz 6000 ASV dolāriem), labāk rūpēties par savām ģimenēm Serbijā. Viņš arī atzina, ka ārvalstīs karojošie pilsoņi pēc atgriešanās Serbijā rada draudus valsts drošībai.
Tāpat A. Vučičs norādīja, ka Serbijas valdība pašlaik strādā pie grozījumiem Krimināllikumā, lai savas valsts iedzīvotājiem noteiktu sodu par valdības nesankcionētu iesaistīšanos militārās darbībās ārpus valsts teritorijas.