Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Augusts 2014 /Nr.33 (835)

Līgumiskās cesijas un šķīrējtiesas līguma mijiedarbība
1 komentāri

"Ir normāla situācija, un ir Latvijas situācija."1

Šķīrējtiesas tiesības ir tā joma, kur visā pasaulē notiek harmonizācija, īpaši attiecībā uz starptautisko komercšķīrējtiesu. Šī globālā tendence ir apgājusi Latviju. Civilprocesa likuma D daļa (turpmāk – D daļa), kas regulē gan nacionālo, gan starptautisko šķīrējtiesas procesu, ir daudzviet neskaidrs, nepilnīgs un iekšēji pretrunīgs normatīvs akts, kas būtiski atšķiras no citu valstu regulējumiem. Ņemot vērā D daļas viennozīmīgi zemo kvalitāti, liekas tikai saprātīgi, ka valsts pārvaldes iestāžu gaiteņos ir dzimis jauns Šķīrējtiesu likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts),2 kura spēkā stāšanās ir plānota 2015. gadā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimonds Ozols
28. Augusts 2014 / 10:25
0
ATBILDĒT
Autors diskutē par šķīrējtiesas klauzulas saistošo spēku attiecībā pret cesionāru, bet patiesībā problēmas cesijas gadījumā ir šķīrējtiesas klauzulas saistošais spēks cesijas gadījumā attiecībā pret parādnieku. Praksē taču parādnieki iebilst pret šķīrējtiesas klauzulas saistošo spēku cesijas gadījumā nevis cesionāri. Cesionāri tieši otrādāk - cenšas panākt strīdus ar parādnieku skatīšanu šķīrējtiesā nevis cenšas "atkratīties" no šķīrējtiesas klauzulas.
visi numura raksti
Sannija Matule, Dina Gailīte
Intervija
Tiesībsargs: cilvēktiesībām valsts budžeta priekšā nav jāpiekāpjas  
"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un ...
5 komentāri
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Personiskā kaitējuma atlīdzinājums juridiskai personai administratīvajā procesā
Raksta mērķis ir pilnveidot izpratni par juridiskai personai nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu administratīvajā procesā. Tāpat rakstā tiks pamatots, kādēļ administratīvajā procesā nav nepieciešams atsevišķi izšķirt ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Gaidis Bērziņš – ceturto reizi tieslietu ministra amatā
2014. gada 21. augustā Saeima ārkārtas sesijas sēdē tieslietu ministra amatā apstiprināja Gaidi Bērziņu (VL-TB/LNNK). Par G. Bērziņa apstiprināšanu balsoja 55 koalīcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pret – 26 ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Latvijas de facto neatkarība – augustā pirms 23 gadiem
Pirms 23 gadiem, 1991. gadā, naktī no 18. uz 19. augustu, Maskavā notika PSRS komunistiskās partijas, kā arī militāro un drošības spēku elites "stingrās līnijas" piekritēju rīkots valsts apvērsums ar mērķi glābt "perestroikas" ...
Ilze Dubava
Informācija
Atbildīgā noteikšana, ja investīciju strīds radies, piemērojot ES tiesību aktus
Jūlija beigās Eiropas Savienības (ES) Padome atbalstīja regulas projektu, ar ko izveido noteikumus, lai sadalītu finansiālo atbildību starp ES un tās dalībvalstīm, kas izriet no "investoru–valsts" strīdu izšķiršanas starptautiskajās ...
AUTORU KATALOGS