ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Septembris 2014 /Nr.34 (836)

Valsts atbildība, pildot starptautisko līgumu saistības
Sandra Vīgante
Tieslietu ministrijas Starptautisko publisko tiesību nodaļas vadītāja  

Raksta mērķis ir skaidrot un vēlreiz uzsvērt, ka starptautisko līgumu saistību izpilde ir jebkuru publisko tiesību subjektu, ne tikai Ministru kabineta pienākums. Rakstā iztirzāta valsts un amatpersonu atbildība, pildot starptautiskus līgumus, un skaidrots jēdziena "valsts" tvērums starptautiskajās, tajā skaitā Eiropas Savienības, tiesībās. Tāpat rakstā runāts par pašvaldību vietu un lomu vienotā valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldību atbildību un pienākumiem, pildot starptautiskos līgumus. Raksta beigās skaidrota valsts rīcība starptautiska strīda gadījumā.

1. Valsts atbildība un pienākums, pildot starptautiskos līgumus

Starptautisko publisko tiesību izpratnē par starptautisko tiesību pārkāpumiem valsts atbild kā starptautisko tiesību subjekts. Atbilstoši starptautiskajām paražu tiesībām un 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. un 46. panta prasībām puses nedrīkst atsaukties uz nacionālajiem tiesību aktiem, lai attaisnotu līguma neizpildi ("nacionālie tiesību akti" šīs konvencijas izpratnē ir visi attiecīgajā valstī pastāvošie tiesību akti neatkarīgi no to vietas tiesību aktu sistēmā un hierarhijā). Turklāt visu valsts un pašvaldību iestāžu un amatpersonu darbība ir piederīga valstij kā juridiskai personai, šīs iestādes un amatpersonas rīkojas juridiskās personas vārdā jeb īsteno tās tiesībspēju, apveltot konkrēto juridisko personu ar tiesībām un pienākumiem.

Starptautisko tiesību aspektā nav izšķirošas nozīmes tam, kāda ir konkrētās valsts iekārta un kādas ir valsts institūciju kompetences un pilnvaras, jo, skatot strīdu, kas nodots izskatīšanai starptautiskajā tiesā, tiek vērtēts, vai attiecīgais atbildētājs ir piederīgs valstij, proti, vai tas ir apveltīts ar valsts varu un vai tas pārstāv valsti kopumā. Jānorāda, ka attiecībā uz jebkādu zaudējumu piedziņu no attiecīgās valsts kā "atbildētāja" (piemēram, strīdā par starptautisko ieguldījumu aizsardzību) tiek vērtēts kritērijs – ir vai nav iestājusies valsts atbildība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Dubava
Notikums
Molotova – Ribentropa pakta atskaņas mūsdienās un nākotnes izaicinājumi
2014. gada 23. augustā notika Tieslietu ministrijas rīkotā konference "Molotova – Ribentropa pakts 75: atskaņas mūsdienās. Totalitāro upuru atceres diena Eiropā". 23. augustā apritēja 75 gadi kopš nacistiskā Vācija un Padomju ...
Elīna Semeņuka
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas tiesības pašvaldības teritorijas plānošanas procesā: likums un prakse
Personas tiesību īstenošana ir teritorijas plānošanas procesa leģitimitātes garantija. Parasti personu tiesības teritorijas plānošanas procesā tiek iedalītas trijās daļās: 1) tiesībās iegūt informāciju; 2) tiesībās ...
1 komentāri
Māris Simulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Interpretācijas problēmas darbinieku kvalifikācijas celšanas normatīvajā regulējumā
Uzņēmuma konkurētspēju cita starpā nosaka uzņēmumā nodarbināto personu kvalifikācija un viņu spēja pielāgoties jaunām izmaiņām un inovācijām konkrētajā nozarē. Aizvien biežāk darba devēji ar nodomu sasniegt uzņēmuma ...
Jurista Vārds
Diskusija
Tieslietu padomes izveidošana ir attaisnojusies
Aizritējis Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, kura noslēgumu iezīmē vēlēto Tieslietu padomes locekļu pārvēlēšana. Tieslietu padomes izveidošana tika noteikta ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Apstiprināšanai valdībā virza Valsts dienesta likumprojektu
Ceturtdien, 28. augustā, valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts (dok.Nr. VSS-1 TA-1895, pieejams www.mk.gov.lv). Projekts aizstās 2000. gadā pieņemto Valsts civildienesta ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS