ŽURNĀLS Numura tēma

9. Septembris 2014 /Nr.35 (837)

Tieslietu padomes attīstība un perspektīvas
Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs  

Kā Eiropas tieslietu padomju asociācija atzīmē savā 2008. gada Budapeštas rezolūcijā, "Tieslietu padome atspoguļo katras valsts tiesību sistēmas attīstību, kas savukārt dziļi sakņojas valsts vēsturiskajā, kultūras un sociālajā kontekstā (situācijā)".1 Tieslietu padome ir savas valsts juridiskās kultūras attīstības unikāls veidojums.2

Pirms četriem gadiem – 2010. gadā – darbu uzsāka Latvijas Tieslietu padome.

Tas, kādu to izveidoja, noteikti atspoguļo mūsu valsts tiesību sistēmas tradīcijas, konkrētos tā brīža politiskos apstākļus.

Tas, kā tā turpmāk attīstījusies, lielā mērā (es uzsveru – lielā mērā, bet ne tikai) bijis atkarīgs no mums – Tieslietu padomes locekļiem.

Ievērojot Tieslietu padomes vēlēto locekļu pilnvaru termiņu (tie ir četri gadi), šodien mums ir pamats atskatīties uz nopietnu posmu Tieslietu padomes darbībā – uz tās pirmo "četrgadi".

Savu uzstāšanos esmu veidojis, ņemot vērā:

  1. Latvijas Tieslietu padomes darbību šajā laikā;

  2. citu valstu kolēģu pieredzi un ieteikumus;

  3. starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus, kuros ietvertas vadlīnijas un principi Tieslietu padomes darba organizēšanai;

  4. tiesnešu sniegtās atbildes uz Tieslietu padomes izsūtītajiem jautājumiem saistībā ar padomes darbību. Šajā sakarā es vēlos pateikties tiesnešiem par atsaucību, par atrasto laiku atbildēm, par labajiem vārdiem un atbalstu un, protams, arī par konstruktīvo kritiku un ieteikumiem.

Tādējādi es nerunāšu par konkrētiem Tieslietu padomes lēmumiem, formāli neuzskaitīšu paveiktos darbus, bet:

  1. aplūkošu Latvijas Tieslietu padomes lomu, tās mērķus un uzdevumus, iespējas tos īstenot, balstoties uz pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu un ņemot vērā pirmo četru gadu pieredzi;

  2. piedāvāšu savu redzējumu par iespējām pilnveidot Tieslietu padomes darbu, lai tā tiešām ieņemtu tai pienākošos vietu un lomu tiesiskā valstī, apstiprinot trīs varas atzaru – izpildvaras, tiesu varas un likumdevēja – līdzvērtīgu pastāvēšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Tiesnešu konferencē vērtē Tieslietu padomes darbu
Piektdien, 5. septembrī, Kongresu namā Rīgā notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference. Šoreiz tās dienaskārtības svarīgākais punkts – Tieslietu padomes (TP) pirmo četru gadu darbības izvērtējums, kā arī sešu TP locekļu ...
3 komentāri
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas piezīmes par Satversmes preambulas projekta tapšanu

Šis raksts ir mēģinājums izskaidrot atsevišķus Satversmes ievada satura elementus, kā arī parādīt domubiedru Satversmes preambulas apspriedēs "staigātos ceļus".

17 komentāri
Ilze Lepiksone
Skaidrojumi. Viedokļi
Direktīvas normu klasifikācija direktīvas implementācijā
Iepriekšējā rakstā žurnālā "Jurista Vārds" autore aizsāka tēmu par direktīvu implementāciju, uzsverot, ka šajā procesā būtiski ir ne tikai kvantitatīvie rādītāji, bet arīdzan kvalitāte, ar kādu direktīvas prasības tiek ...
Tiesībsargs
Tiesību politika
Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības
Šā gada 27. augustā tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis Izglītības un zinātnes ministrijai un 32 Latvijas augstskolām vēstuli un atzinumu Nr. 1-5/127 "Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības", ...
Ilze Dubava
Notikums
Starptautisko tiesu un tribunālu juridiskā funkcija  
2014. gada 1. septembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika profesora Kārļa Dišlera fonda rīkotā konference "Starptautiskās publiskās tiesības un juridiskā funkcija" (Public international law and judicial function). Konference tika ...
AUTORU KATALOGS