ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Septembris 2014 /Nr.36 (838)

Bez diskotēkas
17 komentāri

Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas – Vestfāles industriālā pilsēta Vupertāle kopš 20. gadsimta sākuma Vācijā ir plašāk pazīstama ar tās unikālo sabiedriskā transporta līdzekli – piekārto tramvaju (Schwebebahn). "Sliedes" tam atrodas nevis, kā ierasts, apakšā, bet gan virs vagonu griestiem, bet maršruts virzās virs ielām un pat kanāliem. No malas piekārtā tramvaja sliežu konstrukcija atgādina simtkāji, kas, kājas (balstus) izpletis, izlocījies pa pilsētu, ļaujot zem vēdera slīdēt tramvajiem.

Šī gada vasaras nogalē Vupertāle tomēr nokļuvusi Vācijas uzmanības centrā jauna iemesla dēļ. Trīs radikāli noskaņoti salafistu novirziena musulmaņi ar atstarojošām vestēm, uz kurām rakstīts "Scharia Polizei", devušies "patruļā" pa Noimarktštrāsi un centušies (pagaidām gan tikai vārdiski) atturēt cilvēkus no deju zāļu un azartspēļu uzņēmumu apmeklēšanas. Tas darīts, piesaucot šariata likumus, kas šāda veida izklaides aizliedz. Vācijas policija "patruļas" dalībniekus ātri vien aizturējusi. Tomēr nekādu apsūdzību nav bijis iespējams izvirzīt, jo "īstā" policija secinājusi, ka par reliģisku likumu ieteikšanu nevienu nevar sodīt. Policija tomēr uzskatījusi, ka šī ielu akcija nav bijusi oficiāli pieteikta, tāpēc tas uzskatāms par pulcēšanās brīvības pārkāpumu. Pārkāpums bijusi arī nelikumīgā tērpšanās "formās", par kādām, pēc policijas domām, var uzskatīt šīs sarkanās vestes.

Vācijas sabiedriskā doma un politiķi reaģēja pārsteidzoši asi – iespējams arī tādēļ, ka tikai pāris tūkstošus kilometru no Vācijas šausmas uzdzen "Islāma valsts", kas šariata likumus ievieš krietni pārliecinošāk nekā vupertālieši.

Piektdien, 12. septembrī, par "šariata policiju" notika diskusijas Ziemeļreinas – Vestfāles landtāgā, bet jau iepriekš pret šādām reliģiskās pārliecības izpausmēm bija izteikušies gan Vācijas federālie, gan pavalstu ministri, gan pati kanclere Angela Merkele, cita starpā atgādinot, ka varas monopols pieder tikai valstij un neviens cits nedrīkst uzņemties policijas funkcijas. Vupertāles birģermeistars savukārt apgalvoja, ka tā ir provokācija un neviens neuzspiedīs vācu sabiedrībai šādu ideoloģiju.

Tomēr šāda Vācijas valdības apņemšanās tālākā nākotnē var izrādīties neefektīva – ņemot vērā pieaugošo islamticīgo skaitu un ietekmi šīs un citu Eiropas valstu sabiedrībās.

ASV pētniecības centra Pew Research Centre 2013. gadā veiktās aptaujas rāda, ka musulmaņu vidū uzskati par šariata likumu tiešu piemērošanu ir pat ļoti populāri. Aptaujā, kur 39 valstīs noskaidrots 38 000 musulmaņu viedoklis, izrādījies, ka visaugstākais (teju 100%) atbalsts šariata likumu īstenošanai ir Afganistānā, kurai seko Irāka, palestīniešu teritorijas, Malaizija, Pakistāna u.c. Šariata likumu ieviešanu starp citu atbalstītu arī vairāk nekā 40% Krievijas islamticīgo iedzīvotāju. Mazliet pārsteidz, ka ļoti zems (ap 10%) šādas idejas piekritēju skaits ir starp Turcijas un Kazahstānas musulmaņiem.

Starp citu, izrādās, ka Vupertālē, kuras iedzīvotāju skaits sniedzas nedaudz virs 300 tūkstošiem, ir gandrīz 30 000 musulmaņu, savukārt aptuveni 1500 no viņiem pieder ekstrēmi konservatīvajam salafistu novirzienam. Pagaidām nav skaidrs, kā Vācijas valdība varētu pārliecināt viņus par to, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī neviens nedrīkst uzspiest otram aizliegumu iet uz diskotēku.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Bez diskotēkas. Jurista Vārds, 16.09.2014., Nr. 36 (838), 2.lpp.
komentāri (17)
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pan Zagloba
18. Septembris 2014 / 14:35
0
ATBILDĒT
Galu galā, kāds tad ir secinājums no visa iepriekš teiktā?
1. Baraks Osama un viņa domubiedri nesaprot vienu acīmredzamu lietu, proti: par kādu konkrētu reliģiju, ideoloģiju vai filozofisku sistēmu (kristietību, islāmu, utt.) nevar spriest, raugoties tikai uz konkrētu tās piekritēju uzvedību: tas novestu pie absurda rezultāta, jo tad pilnīgi visas pasaulē esošās idejas un domu strāvojumi būtu jāatmet – katrā no tiem taču gadās vismaz viens nelietis! Ir jāraugās uz šīs reliģijas, ideoloģijas vai filozofiskas sistēmas piekritēju reālajiem darbiem UN jāsalīdzina tie ar konkrētās mācības saturu. Kad kristietis, jūds vai musulmanis izdara kaut ko labu vai kaut ko sliktu, ir jāskatās, vai viņa rīcība atbilst viņa piekoptajai mācībai, vai arī viņš to pārkāpj. Ja kristietis apspiež un pazemo citticībnieku – tad jāraugās Evaņģēlijā, vai Jēzus patiesi tā ir mācījis darīt. Ja musulmanis apspiež un pazemo citticībnieku – tad jāraugās Korānā un hadītos, vai Muhameds patiesi tā ir mācījis darīt.
Tas taču ir tik elementāri, ka man pat ir neērti to skaidrot.
2. Un te nu mēs nonākam pie galvenā secinājuma. Radikālā islāmisma problēma netiks atrisināta, kamēr musulmaņi (t.i., viņu teologu un imāmu vairākums) neiemācīsies relativizēt vardarbīgos un agresīvos Korāna pantus un vardarbīgos hadītus – tieši tāpat, kā kristieši un talmudiskie jūdi ir jau pirms gadu tūkstošiem iemācījušies relativizēt vardarbīgos Vecās Derības pantus. Tas it kā šķiet vienkārši, taču īstenībā tas ir kolosāls izaicinājums, jo tas nozīmētu – apšaubīt un pārskatīt Korāna kā tieša un burtiska Dieva vārda statusu, un Muhameda kā absolūtas ētiskas mērauklas statusu. Un šis izaicinājums diemžēl joprojām paliek neatbildēts (izņemot dažus mērenos teologus Rietumu valstīs, kā, piemēram, ASV dzīvojošais Dr. Zuhdī Džasers: viņa islāma versija ir ļoti pievilcīga un mīļa, taču ārkārtīgi margināla visas islāma pasaules mērogā). Bet es baidos, ka cita atrisinājuma nav.
Armands > Pan Zagloba
18. Septembris 2014 / 18:29
1
ATBILDĒT
Pan Zagloba šoreiz spridzina. Spēcīgi!
Abakus
17. Septembris 2014 / 19:21
12
ATBILDĒT
Un kā tad ar visādiem "kristiešu šariātiem", kas ticības vārdā cīnās pret to, kas ar likumu nav aizliegts (homoseksuālisms, aborti, kontracepcija)? Kāpēc par viņiem neviens nešokējas? Uz agresīvo kristiešu fona šie šariāta policisti izskatās pēc nevainīgiem jēriņiem.
Latvietis no Melburnas > Abakus
17. Septembris 2014 / 23:12
2
ATBILDĒT
Kopš 2001.g. 11. septembra islāmistu teroristi paveica vismaz 23840 terora aktus (skaitot tikai tos, kuros gājis bojā vismaz viens cilvēks), turklāt katrs no tiem balstās uz burtisku Korāna izpratni. Cik nāvējošus terora aktus šajā pašā laikā paveica kristieši un uz kuriem Evaņģēlija pantiem viņi balstījās?
kurš tē terorists? > Latvietis no Melburnas
18. Septembris 2014 / 11:20
1
ATBILDĒT
ASV kopš 2001.g. veikti 7 499 008 abortu.....

http://www.citizenlink.com/2012/12/21/abortion-statistics/?skip_splash=1
Baraks Osama > Latvietis no Melburnas
18. Septembris 2014 / 09:40
5
ATBILDĒT
Pirmkārt, attiecībā uz 23840 teroraktiem [citation needed]. Otrkārt, kādēļ izvēlēts tieši šis atskaites brīdis? Kaut vai tajā pašā vikipēdijā pie šķirkļa "Christian terrorism", "anti-abortion violence" un līdzīgiem ikviens var pārliecināties, ka arī kristīgajai reliģijai nav sveša vardarbīgu noziegumu attaisnošana ar ticību. Te, protams, runa par mūsdienām - esmu gatavs pieņemt argumentu, ka krusta kari, pagānu kristīšana ar uguni un zobenu, raganu prāvas, ebreju grautiņi, svētā inkvizīcija, Romas pāvesta oficiāli sankcionētā Āfrikas vergu tirdzniecība utt. bija tumšu ļautiņu veikums, kuri nevarēja paredzēt, ka pēc vairākiem gadsimtiem viņus vērtēs ar pavisam citu mērauklu.
Pan Zagloba > Baraks Osama
18. Septembris 2014 / 13:15
0
ATBILDĒT
4. "…ebreju grautiņi…"
Asiņaini ebreju grautiņi Eiropā notika, taču Romas pāvesti tos vienmēr nosodīja un piedraudēja ar izslēgšanu no Baznīcas tiem, kas ebrejus nogalinās vai aplaupīs. Pirmais un svarīgākais dokuments ebreju aizsardzībai bija Kaliksta II bulla "Sicut Judaeis" (1120), kuŗu pēc viņa expressis verbis apstiprināja sekojoši pāvesti – turieties cieši! : Aleksandrs III, Celestīns III, Inocents III, Honorijs III, Gregors IX, Inocents IV, Aleksandrs IV, Urbans IV, Gregors X, Nikolajs III, Mārtiņš IV, Honorijs IV, Nikolajs IV, Klements VI, Urbans V, Bonifācijs IX, Mārtiņš V un Nikolajs V (pēdējais – 1447.g.).
Tagad parādiet man kāda autoritatīva musulmaņu muftija fatvu, kas līdzīgā kārtā aizsargātu ebrejus pret grautiņiem islāma pasaulē? Korāns vispār par ebrejiem izsakās ļoti slikti (sk. 2:61, 5:64, 5:78 un 2:97-98). Par grandiozo ebreju slaktiņu Fēsā (Maroka, 1465.g.) neko neesat dzirdējis? Un starp citu, dzelteno pazīšanās zīmi, kas bija obligāti jānēsā ebrejiem (un šo ideju vēlāk pārņēma Hitlers), pirmais ieviesa 9.gs. Bagdādes kalifs al-Muttavakils…
5. "… Romas pāvesta oficiāli sankcionētā Āfrikas vergu tirdzniecība…"
Šeit jūs vienkārši melojat (vai atkārtojat kaut kur dzirdētus vai lasītus melus). Ne tikai Romas pāvesti nav sankcionējuši Āfrikas u.c. iezemiešu paverdzināšanu, bet gluži otrādi – vienmēr to ir atklāti nosodījuši. Skat. Eugēnija IV bullu "Sicut dudum" (1435), Pāvila III bullu "Sublimis Deus" (1537), Urbana VIII bulla "Commissum Nobis" (1639), Svētā Ofīcija 1686.g. 20. martā izdoto un Inocenta XI apstiprināto atbildi par vergu tirdzniecības nepieļaujamību, Benedikta XIV encikliku "Immensa Pastorum" (1741) un Gregora XVI apustulisko vēstuli "In supremo apostolatus" (1839). – Tātad, dārgo kolēģi, kā teica viens no "Meistara un Margaritas" personāžiem, "Pozdravļaju vas, graždaņin, sovramši!" :-)))))
Pan Zagloba > Baraks Osama
18. Septembris 2014 / 13:14
0
ATBILDĒT
Baraks Osama, jūs te, kā vienmēr, sarakstījāt vienkopus tik daudz muļķību un aplamību (turklāt daži formulējumi ir tieši pārrakstīti no padomju propagandas grāmatām), – ka gŗūti pat izlemt, pie kuŗas jūsu aplamības ķerties vispirms. :) Sāksim laikam ar faktiskajām aplamībām.
1. "…krusta kari…"
Ja jūs tā vietā, lai "atgremotu” padomju mācību grāmatās ietvertās klišejas, nedaudz papētītu krusta kaŗu vēsturi, tad ar lielu izbrīnu konstatētu, ka krusta kaŗi bija novēlota un neadekvāti vāja reakcija uz islāma džihāda iekaŗojumiem un tiem sekojošo vardarbību pret kristiešiem (gk. svētceļniekiem) un kristiešu svētvietām Palestīnā. Pārmest Rietumiem krusta kaŗus ir tas pats, kas pārmest izvaŗotai sievietei, ka viņa, mēģinot aizstāvēties pret varmāku, iesita viņam pļauku un saskrāpēja seju. Apmēram tāds bija spēku un zaudējumu samērs.
Starp citu, iesaku paskatīties kartē krusta kaŗu ģeogrāfisko izplatību (daži plankumiņi) un salīdzināt to ar musulmaņu džihāda iekaŗojumu ģeogrāfisko izplatību (no Gibraltāra līdz Ķīnas Turkestānai). Salīdzinājums ir ļo-o-oti iespaidīgs, to es jums apsolu. :-))))
2. "…pagānu kristīšana ar uguni un zobenu…"
Šī komunistu ideoloģiskā klišeja mani vienmēr ir uzjautrinājusi. Pirmkārt, ja jūs to nezinājāt, kristīšana notiek ar ūdeni, nevis ar uguni un zobenu. :-) Otrkārt, saskaņā ar kristīgās reliģijas postulātiem, lai kristības sakraments būtu spēkā, tam ir jābūt labprātīgam. Es nesaprotu, kāda jēga ir kristīt personu piespiedu kārtā (piem., noķert, sasiet un trīsreiz iemērkt upē), – ja ir skaidri zināms, ka šāda kristība būs no paša sākuma spēkā neesoša? Varbūt jūs varat man to paskaidrot? Un treškārt, pats izteiciens "ar uguni un zobenu" ir aizgūts… no Bībeles (piem. Jesajas 66:16), ar ko man atliek jūs apsveikt! :-)))))
3. "…raganu prāvas… svētā inkvizīcija…"
Atstāsim malā to faktu, ka inkvizīcijas dažādos laikos bija veselas trīs, turklāt savā starpā praktiski nesaistītas (to pats varat sameklēt vēstures grāmatās). Kopumā raugoties, inkvizīcijas nopelns bija tas, ka būdama ārkārtīgi birokrātiska un "piekasīga" pierādījumu pieņemamības un attiecināmības ziņā, tā lieti noderēja, lai pasargātu prezumētos "burvjus" un "ķeceŗus" no Linča tiesas un pūļa izrēķināšanās. Tādēļ daudzi parastie ļautiņi pret inkvizīciju izturējās ar dusmām: visiem ciematā taču zināms, ka X ir ragana un aplaiž lopus ar sērgu, bet šie te, iedomājieties, prasa kaut kādus pierādījumus! Atgādināšu arī to, ka inkvizīcijas procesa atbalsis pastāv arī modernajā kontinentālo valstu kriminālprocesā (un tāpēc arī LR kriminālprocesa modelis saucas par "inkvizīcijas" procesu). :-)))
PUSLABS
17. Septembris 2014 / 14:57
0
ATBILDĒT
Virsraksts „Bez diskotēkas” man atgādināja kādu senu joku par Hansu un disku (ētisku apsvērumu dēļ to nestāstīšu nezinātājiem). Pamatproblēma ir demokrātiskas valsts spēja sevi aizstāvēt pret potenciāli agresīviem citādi domājošiem. Piemēram, Ukraina sevi neaizstāvēja pret civilistiem (?), kas it kā neapbruņoti lauzās iekšā karaspēka daļās. Ēģipte sevi mēģina aizstāvēt pret Musulmaņu brālību, taču demokrātiskā pasaule to uztver visai atturīgi.
Pan Zagloba
16. Septembris 2014 / 15:19
0
ATBILDĒT
Tātad Baraks Osama jautā: kas šiem musulmaņiem liek radikalizēties un, pretēji viņu mērenajiem ticības brāļiem, veikt terora aktus?
Te vispirms ir jāatceŗas, ka šie akti ir "terorisma noziegumi" tikai no mūsu viedokļa; no pašu radikālo islāmistu viedokļa tas ir KAŖŠ – ar visām no tā izrietošajām sekām. Tagad iedomājieties vienu jaunu musulmani, kuŗš vispārējā garīgā vakuuma apstākļos nolemj pievērsties islāmam. Atšķirībā no sava tēva un mātes, kuŗi tikai boksterēja Korānu zilbi pēc zilbes un īpaši nepievērsa uzmanību tam, kas tur domāts, viņš nolemj studēt islāmu nopietni. Viņš kārtīgi iemācās Korāna arābu valodu, lasa tafsīrus (Korāna komentārus) un hadītus (stāstus iz Muhameda dzīves). Un tad viņš nonāk pie viena nepatīkama secinājuma. Korāns saka, ka musulmaņi ir labākie no cilvēkiem (3:110) , bet neticīgie – "vissliktākie no radījumiem" (98:6), kas iemantojuši Dieva dusmas. Tad kā tad tā var būt, ka vairums islāma valstu grimst nabadzībā un atpalicībā (izņemot tās, kuŗām ir nafta), – bet Dieva nolādētie kāfiri (neticīgie) ir bagāti, lido kosmosā, ražo viedtālruņus utt.! Tā taču ir ņirgāšanās! Vienkāršākā atbilde: tas tāpēc, ka mēs, musulmaņi, kaut no nedarām tā, kā vajag. Ko? Korāns saka: "Kaŗo pret viņiem, līdz kamēr vairs nebūs fitnas (t.i., sacelšanās pret Dievu, ieskaitot politeismu), un visa pielūgsme būs tikai Dievam" (8:39). Tātad ir jākaŗo, līdz kamēr islāms kļūs par oficiālo dominējošo reliģiju visā pasaulē – un, kad šī Dieva pavēle tiks izpildīta, tad Dievs ļaus saviem kalpiem (abd-Allāh) dzīvot laimē un pārticībā.
Tagad ir skaidrs džihāda un šariāta uzspiešanas mērķis?
Pan Zagloba
16. Septembris 2014 / 13:01
0
ATBILDĒT
2. Jūs jautājat: "kas atšķirīgs vidē, sabiedrības, politiķu attieksmē, ka tik dažāda dzīves uztvere?" – Sabiedrības un politiķu attieksmei tur nav nekādas nozīmes, bet visu izšķiŗ VIDE. Kāpēc? Lūk, kāpēc. Atšķiŗam Korānu un lasām: "Patiesi, Dieva Ziņnesis ir lielisks piemērs ikvienam, kuŗš cer uz Dievu un Pastaro dienu, un kuŗš pastāvīgi atceras Dievu" (33:21) Tātad pravietis Muhameds ("perfektais Cilvēks"), viņa dzīve un darbi ir augstākais ētiskais etalons musulmaņiem – vismaz tā tam ir jābūt.
Paskatīsimies, kāda ir bijusi Muhameda dzīve. Pirmo dzīves posmu viņš nodzīvoja dzimtajā Mekā, kur viņa ciltsbrāļi viņu izsmēja un pazemoja. 622.g. viņš pārbēga uz Medinu, kur kļuva par reliģiski militāri politisko līderi, iegūdams gandrīz neierobežotu varu. Korāns attiecīgi sastāv no divu veidu sūrām: Mekas un Medinas. Mekas periodā Muhameds sludināja draudzību, mieru, iecietību, utt. (Kas tad cits viņam atlika?) Bet Medinā maigais jēriņš pēkšņi pārtapa rūcošā lauvā: Medinas sūras jau ir kareivīgākas, tās runā par kaŗošanu un kaŗa laupījuma gūšanu, lamā un zākā "neticīgos"…
Nu, tad lūk: musulmaņu kopiena pēc analoģijas ar savu dibinātāju var dzīvot "Mekas apstākļos" vai "Medinas apstākļos". Kamēr šī kopiena ir maza, tikmēr darbojas "Mekas režīms": sadarbība, iecietība u.tml. Līdzko spēku samērs mainās, pakāpeniski ieslēdzas "Medinas režīms". To taču var skaidri redzēt, paraugoties kaut vai uz reliģisko minoritāšu drūmo stāvokli islāma zemēs.
Seskis > Pan Zagloba
16. Septembris 2014 / 17:43
3
ATBILDĒT
Paldies par interesantajiem komentāriem, daudz ko jaunu uzzināju!
No Šarla Martela laikiem maz kas mainījies, musulmaņiem ir vajadzīga dzīves telpa, un viņi sprauksies visur, kur varēs iespraukties.
Islams mēģina iet to pašu ceļu, ko kristietība paveica viduslaikos, kad tika radīti daudzie mūku ordeņi. Bezierunu paklausība autoritātēm, reliģijas ekspansija, pieticība, disciplīna, pazemība un paļāvība. Cik līdzīgi un nevainīgi - kas tur slikts?
Pieticīgie mūki apvienojās kopienās (ordeņos), kuri ātri kļuva bagāti un ietekmīgi, kamēr vairs neklausīja Pāvestu (Teitoņu ordenis) vai kļuva par tiešu konkurentu laicīgai varai (Templieši).
Paralēli radās dažādas reliģiski radikālas grupas (anabaptisti, valdejieši u.c.), nu gluži kā šodien visādas Islāma valstis, kuru apkarošanai tika izveidota Inkvizīcija.
Cīnoties ar reliģisko sērgu, Eiropa saprata, ka Antīkā pasaule ar savu reliģisko iecietību bija daudz pareizāk būvēta. Jo, ja paskatās uz islama/kristietības ideāltipisko cilvēka modeli - tas ir aizliegumu mocīts indivīds, kurš no vienas puses mācās, strādā un sevi pilnveido garīgi un fiziski, bet no otras puses - dzīvo trūkumā, pazemībā, un visu savu iegūto zināšanu un prasmju bagāžu izmanto vienam mērķim - reliģijas ekspansijai.
Ja kas izdodas - pateicamies Dievam, neizdodas - pateicamies Dievam par pārbaudījumu un mēģinām vēlreiz, jānosit kaimiņš un jāatņem mantiņas - esam Dieva pātaga, kas kaimiņam nes Dieva pārbaudījumu, izrādās, ka kaimiņš nepareizi nosists - tas nekas, Dievs debesīs savējos pazīs.
Ar sūru pašaizliedzīgu darbu un izglītošanos mūki kļuva gudri un bagāti, klosteri kļuva par izglītības un kultūras attīstības centriem, tomēr laicīgā vara ierobežoja šo kustību, jo saprata, ka šis "ideālais" Bībeles/Korāna cilvēks neiederas sabiedrībā.
Šāds cilvēks ir gudrs, izglītots, disciplinēts, bet ar viņu nevar manipulēt, jo nav mantas, ko atņemt, nav ģimenes, imūns pret Valsts propagandu, nav uzpērkams, nav atkarību un vājību, apolitisks u.t.t.
Tāpēc jūdaisms ir "visgudrākais" - Valsts politika ir sasaitīta ar reliģisko pārliecību, nav augsnes reliģijas opozīcijai. Kristietība mācās kompromisu mākslu, savukārt mullas joprojām nesaprot vēstures mācību, ka viņu radītie "Islama kareivji", ja izdosies iegūt varu un ietekmi, pirmais, vērsīsies pret saviem skolotājiem, kā kādreiz reliģiskie ordeņi Eiropā.
Pan Zagloba
16. Septembris 2014 / 13:00
0
ATBILDĒT
B.O.: "kāpēc viena musulmaņu grupa sludina cilvēkiem islāmu…, cita dedzina automašīnas un iekausta policistus, vēl cita strādā par ārstiem un advokātiem un viņiem pat prātā nenāk nesūtīt bērnus laicīgās skolās kā visiem. Kopīgs šiem cilvēkiem ir islāms…, bet kas atšķirīgs vidē, sabiedrības, politiķu attieksmē, ka tik dažāda dzīves uztvere?"
1. Labi, vispirms sāksim ar tiem ārstiem un advokātiem. Te nu nekā dīvaina nav. Ir papilnam cilvēku, kuŗi uzskata sevi par noteiktas reliģijas/ideoloģijas piekritējiem, bet tās noteikumus neievēro. Ir kristieši, kuŗi pārkāpj baušļus, strādā svētdienās, zog un krāpj sievas, – lai gan Bībelē tas ir skaidri atzīts par grēku un aizliegts. Ir jūdi, kuŗi nenēsā kipu un ēd cūkgaļu. Tas pats sakāms par musulmaņiem: milzīgs daudzums no viņiem neievēro islāma priekšrakstus, jo vienkārši grib dzīvot normālu, komfortablu dzīvi (un paldies Dievam, ka tā). Taču tas nekādi neietekmē šos priekšrakstus pašus par sevi: tie objektīvi paliek tādi, kādi tie ir.
Man, piemēram, ir gadījies dzirdēt bieži izteiktu frāzi: "Mans draugs ir musulmanis, bet viņš neko tamlīdzīgu nedara – tātad visi tie bubuļi par islāmu ir aplami!" Tas es uzreiz vaicāju: "Labi, bet pasaki: vai tavs draugs ir patiešām īsts musulmanis, t.i. tāds, kuŗš ievēro islāma priekšrakstus?" Tad nu izrādās, ka šis draugs gan cūkgaļu ēd, gan vīniņu dzeŗ, gan lūgšanas 5x dienā neskaita… Un tad es paskaidroju: "Redzi, jau tas vien, ka viņš ir tavs draugs, nozīmē, ka viņš neņem islāma postulātus par pilnu, jo viņš taču pārkāpj Korānā vairakkārt skaidri noteikto aizliegumu musulmanim draudzēties ar "neticīgo": "Ak, jūs, kas ticat! Neņemiet jūdus un kristiešus sev par draugiem; viņi ir draugi viens otram. Un kuŗš no jums draudzējas ar viņiem, ir viens no viņiem. Patiesi, Dievs nevada netaisnīgus ļaudis!" (5:51; sk. arī 5:80, 3:28, 3:118, 9:23, 3:85, 53:29).
Pan Zagloba
16. Septembris 2014 / 12:58
0
ATBILDĒT
B.O.: "Nu, par laimi, starp konservatīvu un radikālu musulmani tomēr ir atšķirība - pirmais vēlas sev apkārt redzēt dzīvi pēc šariāta likumiem, bet tikai otrais šauj un spridzina, lai šādu kārtību ieviestu."
Par nelaimi, šī atšķirība nav tik būtiska, kā liekas. Tam ir divi iemesli:
1. Ja jūs kaut nedaudz pārzinātu islāma teoloģijas pamatus, tad zinātu, ka "džihāda" jēdzienam ir vairākas nozīmes vairākās dimensijās. "Džihāds" arābiski burtiski ir "piepūle", galvenajā nozīmē – piepūle šariāta valstības iedibināšanā visā pasaulē, ko pavēl Korāns (2:193). Tas var notikt dažādi: vai nu ar ieročiem (un tas tad ir "jihād fi sabīl Illāh", burtiski – "piepūle uz Dieva ceļa"), vai miermīlīgā veidā: piemēram, tiesājoties, lai no politkorekto Rietumu tiesnešu puses dabūtu sev kaut kādas privilēģijas vai izskaustu jebkādu islāma kritiku. Kad 2005.g. daži Rīgas musulmaņu aktīvisti centās panākt LU prof. L.Taivāna sodīšanu par intervijā izteikto Muhameda kritiku, viņu rīcība tobrīd piederēja pie tā paša globālā, daudzšķautņainā fenomena, pie kuŗa pieder arī šaušana un spridzināšana.
2. Tas, ka jūsu minētais "konservatīvais musulmanis" pats nešauj un nespridzina, diemžēl nenozīmē, ka viņš nosoda tos, kuŗi šauj un spridzina. Tiem spridzinātājiem noteikti ir tēvi, mātes, brāļi, draugi, kuŗi paši nespridzina, bet jūt viņiem līdzi. Atgādināšu, kādi nenormāla prieka izvirdumi bija redzami uz ielām noteiktos Eiropas pilsētu rajonos 2001.g. 11. septembrī. Lielum lielais viņu vairākums taču paši terora aktus neveica un neveic – bet pēc 9/11, kad citi tos bija veikuši, viņi laimē auroja kā traki.
Baraks Osama
16. Septembris 2014 / 09:23
3
ATBILDĒT
Nu, par laimi, starp konservatīvu un radikālu musulmani tomēr ir atšķirība - pirmais vēlas sev apkārt redzēt dzīvi pēc šariāta likumiem, bet tikai otrais šauj un spridzina, lai šādu kārtību ieviestu. Bet ja pēc būtības – katrā ziņā es uzskatu, ka tik daudz aprunātais bubulis par „islāmu, kas pārņems Eiropu”, pagaidām nekas vairāk arī nav. Nacionāli noskaņotā sabiedrības daļa neatkarīgi no valsts vai etniskās izcelsmes kaut kādu iemeslu dēļ (nez, morālā absolūtisma vai kā cita ietekmē) ļoti viegli pieņem pasaules uzskatu, ka viss svešais un nepieņemamais, kas kaut kā saistīts ar minoritātēm, tiek „uzspiests” – te musulmaņi teju teju uzspiedīs pārējiem dzīvot pēc šariāta likumiem, te praidisti liks visiem maršēt zem varavīksnes karogiem, te ASV melnais fašistiskais musulmaņu ateists prezidents pasludinās valstī komunismu, utt. Kur viens saredz Eiropas bojāeju dažu procentu minoritāšu ietekmē, es saredzu kompleksu fenomenu, kas rūpīgi jāizzina, lai saprastu, kādēļ dažādās valstīs un pat vienas valsts dažādās pilsētās situācija imigrantu jomā atšķiras – kāpēc viena musulmaņu grupa sludina cilvēkiem islāmu (pēc apraksta saprotu, ka nekas cits Vācijā arī nav noticis, ignorējot autores mājienu, ka tas tikai „pagaidām”), cita dedzina automašīnas un iekausta policistus, vēl cita strādā par ārstiem un advokātiem un viņiem pat prātā nenāk nesūtīt bērnus laicīgās skolās kā visiem. Kopīgs šiem cilvēkiem ir islāms (tāpat kā daudziem Eiropas iedzimtajiem kristietība), bet kas atšķirīgs vidē, sabiedrības, politiķu attieksmē, ka tik dažāda dzīves uztvere?
Jurčiks
16. Septembris 2014 / 08:57
1
ATBILDĒT
Lētā darbaspēka izmantošanas sekas. Tā kā mūsējie sprīdīši lielos apjomos izbrauc pasaulē laimi meklēt, un palikušie par kapeikām strādāt negrib, tad mums draud ķīnieši, jo, ja mēs gribam saglabāt kādu nebūt valsti (būšu priecīgs pat par valsti bez Preambulas, ka tik SAVA), un bez puslīdz jēdzīgas ekonomikas tas nav iespējams. Par laimi budisms ir visnotaļ miermīlīga reliģija salīdzinājumā ar islamu...
Jurčiks > Jurčiks
16. Septembris 2014 / 14:56
1
ATBILDĒT
P.S. Vienīgi baža par to, kas notiks ar negrozāmo kodolu...
visi numura raksti
Gatis Litvins
Numura tēma
Tiesneša darbības novērtējuma negatīvs atzinums ir izņēmuma gadījums
2013. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par tiesu varu”, izveidojot tiesnešu profesionālo novērtēšanas sistēmu, lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, ...
Jurista Vārds
Informācija
Nestāvi malā! Piesaki sevi Latvijas jauno juristu vidū
Jau devīto gadu tiek izsludināts “Jurista Vārda” rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt ...
Jurista Vārds
Numura tēma
Kā darbojas Jaunā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma
Atbilstoši grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2011. gada 9. jūnijā, tika izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi. Novērtēšanā tiek ...
Numura tēma
Tiesnešu profesionālās novērtēšanas sistēma: secinājumi un atziņas pēc pirmā posma
Ņemot vērā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas pirmā posma noslēgumu, žurnāls “Jurista Vārds” lūdza tiesnešus sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, ...
Kristīne Līce
Numura tēma
ECT nolēmumi tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) nolēmumu ietekme Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā būtu aplūkojama no diviem aspektiem: pirmkārt, šo nolēmumu ietekme uz novērtēšanas sistēmu kopumā un, ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS