Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Septembris 2014 /Nr.37 (839)

Sabiedrības līdzdalības paradigma ietekmes uz vidi novērtējuma procesā
4 komentāri
Mg.iur.
Leila Neimane
LU Juridiskās fakultātes doktorante

Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības procesā, dabas aizsardzības plānu pieņemšanā, piesārņojuma atļauju izsniegšanas vai pārskatīšanas gadījumos, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā nodrošina vides aizsardzības efektivitātes paaugstināšanu un tāda lēmuma, kas atbilst sabiedrības interesēm, pieņemšanu. Līdzdalības demokrātija, kas Latvijā tiek īstenota, lielā mērā pateicoties nevalstisko organizāciju aktivitātēm, ir balsts dažādo interešu saskaņošanai vides jomā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
10
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
24. Septembris 2014 / 17:28
0
ATBILDĒT
„Tiesības uz labvēlīgu vidi vēl nav atzītas kā piederošas pie cilvēktiesību "kanona", kaut gan par to tiek daudz diskutēts.”

Man palicis iespaids, ka Latvijā pastāv 2 pretēji viedokļi: 1) ka bez starptautisko/ES tiesību ietekmes vides tiesības Latvijā būtu vājas; 2) ka Latvijā ir salīdzinoši augsts vides aizsardzības standarts. Grūti saprast, kam ir taisnība, bet vairāk sliektos uz 2.variantu. Tāpēc man arī neliekas tik svarīgi, vai tiesības uz labvēlīgu vidi tiek pieskaitītas HR kanonam, jo nacionālais „pamattiesību” kanons nodrošina augstāku standartu, turklāt „vide” tagad ir izteikta arī preambulā. Atkāpe varētu būt vienīgi attiecībā uz vides tiesību procesuālajiem aspektiem (par ko pamatā arī ir raksts), jo tur latiņa tiešām cēlās ārējās ietekmes rezultātā (materiālo tiesību efektivitātes nodrošināšana, pieeja informācijai u.tml.).
puszaļš > sm.
25. Septembris 2014 / 09:38
0
ATBILDĒT
Ja paskatās mūsu nacionālajās normās ietverto pieeju informācijai, dalībai lēmumu pieņemšanā un jo īpaši pieejai tiesai, tad mūsu pieeja ir visplašākā - vairāk, nekā prasa Orhūsas konvencija vai ES tiesības.
Var jau būt, ka sākuma pamudinājums bija no ārpuses, bet šobrīd vides aizsardzībai (procesuālie aspekti) labvēlīgāks ir nacionālais regulējums.
Bet vispār būtu pēdējais laiks vairāk atkal pievērsties materiālajiem aspektiem.
sm. > puszaļš
25. Septembris 2014 / 17:57
0
ATBILDĒT
Piekrītu par materiālajām tiesībām, īpaši konstitucionālā līmenī. Bet nezinu, vai tā kādreiz kļūs par realitāti, jo tam būtu nepieciešama radoša pieeja - vides tiesību latiņas atklāšana LATVIJĀ, nevis špikošana no Eiropas tiesām.
puszaļš > sm.
26. Septembris 2014 / 10:39
0
ATBILDĒT
Nu kā, Satversmē taču jau ir materiālais aspekts - tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Labvēlīga vide - tas tieši ir materiālais standarts. Procesuālās tiesības tikai ir instruments, kādā veidā šo labvēlīgās vides jēdzienu noskaidrot.
Interesantākais sākas, kad konkrētos gadījumos jāsaprot, uz cik labvēlīgu vidi kāds var uzstāt, ņemot vērā, ka neizbēgāmi šī labvēlīgā vide ir jānodrošina no tiem resursiem, kas ir. Atlikušie zaļie (visplašākajā nozīmē) resursi, to sablabāšanai/attīrīšanai/atjaunošanai nepieciešamie resursi, cilvēkiem dzīvošanai nepieciešamie resursi.
Galvenais materiālo vides tiesību jautājums - cik? Konkrētāk to konstitūcijā neierakstīsi. Svēršana katrā gadījumā vienmēr notiks, sverot visas iesaistītās intereses un esošo faktisko situāciju. Daļa vienmēr būs noregulēta ar kādiem limitiem/standartiem/normatīviem, bet tik tīri noregulētas situācijas ne vienmēr būs. Un vēl viena problēma - svēršana daļēji vienmēr būs politiskajos apsvērumos. Resp., caur tiesībām mēs varam pieprasīt, lai ievēro kādus normatīvus, bet šo normatīvu robežās ir ļoti atkarīgs, ko nolems politiski (tai skaitā ņemot vērā sabiedrības viedokli). Rezultāts var būt labvēlīgāka vai mazāk labvēlīga vide, toties cilvēku vajadzības apmierinātas (un tas taču arī ir vajadzīgs cilvēkiem, kuri grib dzīvot labvēlīgā vidē, bet ne gluži pliki).
visi numura raksti
Mārtiņš Mežinskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājuma atcelšanas problemātika
Civilprocesa likuma 19. nodaļa par prasības nodrošināšanu ir viena no Civilprocesa likuma nodaļām, kas ir pieredzējusi daudz grozījumu un kuras tiesību norma ir atzīta par pretēju Latvijas Republikas Satversmei. Civilprocesa likuma ...
1 komentāri
Jānis Priekulis, Ingus Meimers, Valdemārs Veinbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Ukrainā notiekošā militārā konflikta raksturs un atbildība par lidmašīnas notriekšanu
2014. gada 11. martā žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts raksts "Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti", kurā tika secināts, ka Krievija ir pārkāpusi ne tikai ANO Statūtu 2. panta ceturtajā daļā noteikto ...
7 komentāri
Tiesību politika
Izvērtēta situācija un priekšlikumi saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam
Aizvadītās nedēļas, 16. septembra, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Satversmes aizsardzības biroja iesniegtais informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem sprieduma "Ternovskis pret Latviju" kontekstā un ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Baltijas tiesību telpā: Lietuvas un Igaunijas likumdošanas apskats
Pēc vasaras pārtraukuma "Jurista Vārds" atkal piedāvā ielūkoties Baltijas tiesību laukā. Šajā rakstā sniegtas Lietuvas un Igaunijas likumdošanas un tiesu sistēmas aktualitātes no šā gada 29. jūlija līdz 18. septembrim. Visu šo ...
Ilze Dubava
Informācija
Latvija ratificē starptautisko agresijas definīciju
2014. gada 11. septembrī Saeima atbalstīja Latvijas pievienošanos grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (Statūti), kas papildina Statūtus ar agresijas noziegumu. Lai šie grozījumi stātos spēkā 2017. gada ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS