ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Septembris 2014 /Nr.37 (839)

Prasības nodrošinājuma atcelšanas problemātika
1 komentāri
Mārtiņš Mežinskis
zvērināts advokāts advokātu birojā "Red" 

Civilprocesa likuma 19. nodaļa par prasības nodrošināšanu ir viena no Civilprocesa likuma nodaļām, kas ir pieredzējusi daudz grozījumu un kuras tiesību norma ir atzīta par pretēju Latvijas Republikas Satversmei. Civilprocesa likuma 19. nodaļa ir viena no retajām Civilprocesa likuma nodaļām, kurai ir pievērsta uzmanība ne vien no juridisko profesiju pārstāvju, bet arī no plašākas sabiedrības puses.

Pēdējā laika notikumi saistībā ar NP grupas un izdevniecības AS "Cits Medijs" mantas apķīlāšanu ir kārtējo reizi aktualizējuši jautājumu par prasības nodrošinājumu. Ja jautājumā par prasības nodrošinājuma piemērošanu valda šķietama skaidrība, tad jautājumā par atbildētāja iespējām aizsargāt savas tiesības un likumiskās intereses, tai skaitā, prasot prasības nodrošinājuma atcelšanu, nav pat šādas šķietamas skaidrības.

Neskaidrības rada Civilprocesa regulējums un tiesu prakse jautājumā par prasības nodrošinājuma atcelšanu kontekstā ar to, ka atbildētājam nav tiesību iesniegt blakussūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Līdz ar to vienīgais veids, kā atbildētājs var aizsargāt savas pamattiesības, ir lūgt tiesu atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Un tieši šis jautājums ir neskaidrs, lai arī Civilprocesa likuma 140. panta piektā daļa tieši un nepārprotami paredz atbildētāja tiesības ar motivētu pieteikumu lūgt prasības nodrošinājuma atcelšanu. Neskaidrības rada atšķirīga tiesu prakse par vienu un to pašu jautājumu, kas faktiski attiecas uz pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu saturu un tiesas pienākumiem, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
!
23. Septembris 2014 / 09:28
0
ATBILDĒT
Nevienas jaunas atziņas vai secinājuma.
visi numura raksti
Leila Neimane
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības līdzdalības paradigma ietekmes uz vidi novērtējuma procesā
Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības ...
4 komentāri
Jānis Priekulis, Ingus Meimers, Valdemārs Veinbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Ukrainā notiekošā militārā konflikta raksturs un atbildība par lidmašīnas notriekšanu
2014. gada 11. martā žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts raksts "Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti", kurā tika secināts, ka Krievija ir pārkāpusi ne tikai ANO Statūtu 2. panta ceturtajā daļā noteikto ...
7 komentāri
Tiesību politika
Izvērtēta situācija un priekšlikumi saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam
Aizvadītās nedēļas, 16. septembra, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Satversmes aizsardzības biroja iesniegtais informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem sprieduma "Ternovskis pret Latviju" kontekstā un ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Baltijas tiesību telpā: Lietuvas un Igaunijas likumdošanas apskats
Pēc vasaras pārtraukuma "Jurista Vārds" atkal piedāvā ielūkoties Baltijas tiesību laukā. Šajā rakstā sniegtas Lietuvas un Igaunijas likumdošanas un tiesu sistēmas aktualitātes no šā gada 29. jūlija līdz 18. septembrim. Visu šo ...
Ilze Dubava
Informācija
Latvija ratificē starptautisko agresijas definīciju
2014. gada 11. septembrī Saeima atbalstīja Latvijas pievienošanos grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (Statūti), kas papildina Statūtus ar agresijas noziegumu. Lai šie grozījumi stātos spēkā 2017. gada ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS