2014. gada 30. maijā Rīgā pēc Latvijas Tiesību institūta (LTI) uzaicinājuma Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt". R. Višs ir viens no atzītākajiem konkurences tiesību speciālistiem pasaulē un grāmatas "Competition Law" (7. ed OUP, 2012) autors. Pēc viņa vieslekcijas ar LTI direktora, zvērināta advokāta Edija Pogas gādību R. Višs piekrita ekskluzīvai intervijai "Jurista Vārdam" (intervijas pilns teksts angļu valodā ir pieejams juristavards.lv un LTI mājaslapā). "Jurista Vārds" vēlas pateikties zvērinātam advokātam Uģim Zeltiņam par palīdzību dažu intervijas jautājumu sagatavošanā.
Kā jūs dažos teikumos raksturotu konkurences tiesības – kas tās ir un kāpēc tās ir svarīgas?
Konkurences tiesības ir par lielākas laimes nešanu pasaulē. Tas, protams, ir joks. Kad biju Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (Office of Fair Trading (OFT)) padomē, padome vadījās pēc principa, ka konkurences un patērētāju tiesību uzdevums ir panākt, lai tirgus darbojas labvēlīgi patērētājiem. Uzskatu, ka tas nav slikts izejas punkts. Uzskatu, ka konkurences tiesības pastāv kā rīks, lai labotu iespējamību, ka kāds varētu ļaunprātīgi izmantot tirgu.
Cik izplatītas pašlaik ir konkurences tiesības? Cik lielā mērā tās ir harmonizētas? Un kāda ir ES konkurences tiesību pozīcija pasaulē?
Nu jau visur pasaulē, 130+ valstīs, visu veidu ekonomikās, kādas varam iedomāties, ir pieņemtas konkurences tiesības, tas ir neatgriezeniski. Lielā mērā ir notikusi šo tiesību harmonizācija caur instrumentiem, kuri nav saistoši.
Konkurences tiesību jomā ES un ES Komisijai ir ļoti liela ietekme. Interesants ir jautājums, no kurienes tad ir radušās šo 130+ valstu konkurences tiesības. Personiski man nav pieņemama neoimperiālistiskā pieeja, tomēr praksē šāda pieeja pastāv, piemēram, Pasaules Banka, lemjot jautājumu par aizdevuma piešķiršanu valstij, uzliek par pienākumu ieviest konkurences tiesības. Pirms 20 gadiem tādu prasību Pasaules Banka izvirzīja Gajānai Dienvidamerikā, kas ir ļoti nabadzīga valsts ar vāju ekonomiku, nedaudziem labi izglītotiem juristiem un iedzīvotāju daudzumu ap 700 000. Es devos turp, lai dažiem konsultantiem sniegtu atbildi, vai šajā valstī būtu jāievieš konkurences tiesības, uz ko tajā laikā atbildēju, ka tas nav nopietni. Gajāna tajā laikā konkurences tiesības neieviesa, lai gan tagad, pēc divdesmit gadiem, tur ir arī konkurences tiesības.
Līdzīgā veidā Brīvās tirdzniecības līgumi starp ASV un Singapūru uzlika par pienākumu Singapūrai ieviest konkurences tiesības. Pret pašu faktu, ka Singapūrai tagad ir konkurences tiesības, man nav iebildumu, es iebilstu pret apstākli, ka šīs tiesības Singapūra ieviesa, jo to lika darīt ASV.
Cik lielā mērā konkurences tiesības ir saistītas ar ekonomiku, un cik liela loma ekonomikai ir konkurences tiesību piemērošanā?
Konkurences tiesības ir tirgus ekonomiska analīze tiesiska procesa ietvaros. Tāpēc pieeja, kur viss ir regulēts tiesību aktos, nav iespējama konkurences tiesībās, jo konkurences tiesības vienkārši nav tāda veida tiesības.
Kas būtu galvenais, ko jūs teiktu konkurences politikas un tiesību speciālistam?
Patiesībā tas ir ļoti nozīmīgs jautājums. Viena lieta, ko noteikti uzsvērtu, ka konkurenci uzraugošajai institūcijai būtu jābūt skaidrai nostājā attiecībā uz to, ko tā vēlas panākt, atbildot uz fundamentālu jautājumu "Kāpēc mums vispār ir konkurences tiesības?" (skaidrības labad saucam tās tagad par tiesībām) – vai tāpēc, lai pārdalītu labumus, vai tāpēc, ka vēlamies godīgu tirgu (lai arī ko godīgums nozīmētu), vai tāpēc, lai aizsargātu konkurences procesu, kas nozīmē, ka kāds uzvarēs, jo ir efektīvs konkurents, un kāds zaudēs, jo ir neefektīvs konkurents? Šai nostājai ir jābūt kā galvenajai vadlīnijai, pēc kuras institūcija vadās ikvienā tās darbībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes