2014. gada 19. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", paredzot no tā izslēgt 54. panta otrās daļas trešo teikumu, kas noteic nomnieka pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Analizējot šos grozījumus pēc būtības, secināms, ka tie neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (redakcija līdz 31.12.2014.) 54. panta otrā daļa noteic: ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
2014. gada 19. jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" (turpmāk tekstā – Grozījumi), kura 6. pants paredz izslēgt 54. panta otrās daļas trešo teikumu, kas paredz nomnieka pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Minētos likuma grozījumus Valsts prezidents ir izsludinājis 2014. gada 8. jūlijā.
Ar pieņemtajiem grozījumiem no jauna tiek samazināti zemes īpašnieku ienākumi, tādējādi ir jāvērtē, vai netiek aizskartas zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantā.
Proti, pēc tam, kad Satversmes tiesa bija taisījusi spriedumus lietās Nr. 2008-36-01 un Nr. 2010-22-01, likumdevējs izstrādāja un stājās spēkā grozījumi likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrajā daļā, kas paredzēja: ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Neviena no ieinteresētajām personām nav vērsusies Satversmes tiesā ar juridiski pamatotu konstitucionālo sūdzību par likuma 54. panta otrajā daļā noteiktās nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kompensācijas satversmību, kas ļauj prezumēt, ka ir panākts līdzsvars starp iesaistīto pušu interesēm, tiesībām un to aprobežojumiem.
Pieņemot Grozījumus, ar kuriem izslēgts 54. panta otrās daļas trešais teikums, kas paredz nomnieka pienākumu kompensēt iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, vienlaikus neparedzot zemes īpašnieka tiesību aizsardzību, likumdevējs, iespējams, ir pārkāpis no Satversmes 1. panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes