ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Janvāris 2015 /Nr.04 (856)

Personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību uz politisko līdzdalību attīstība
Liene Zariņa
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte  

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts izstrādāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" un ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija).

Jaunais ierobežotās rīcībspējas institūts vērsts vienīgi uz personas interešu aizsardzību, un saskaņā ar jauno regulējumu persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Šāds ierobežotās rīcībspējas institūts nebija sasaistāms ar vēlēšanu regulējošajos likumos paredzēto ierobežojumu piedalīties vēlēšanās personām, kuras atzītas par rīcības nespējīgām.

2013. gada 5. decembrī stājās spēkā grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un 2014. gada 7. martā stājās spēkā grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas atceļ aizliegumu vēlēt personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 2. pants noteic, ka tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tādējādi arī aizliegums dalībai tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā personām ar ierobežotu rīcībspēju ir atcelts.1

Aktīvo vēlēšanu tiesību aizlieguma atcelšana personām ar ierobežotu rīcībspēju uzskatāma par nozīmīgu soli personu ar garīga rakstura invaliditāti tiesību īstenošanā, ko valsts apņēmusies, 2010. gadā ratificējot Konvenciju. Šāds solis skatāms kontekstā ar jaunākajām tendencēm personu ar garīga rakstura invaliditāti politisko tiesību attīstībā. Rakstā tiek piedāvāts ieskats par minēto tiesību attīstību un uzmanības centrā ir aktīvās vēlēšanu tiesības, uz kurām Konvencijā paredzēto tiesību īstenošanas kontekstā pašlaik tiek likts galvenais uzsvars.

Jāatzīst, ka ne jēdziens "personas ar ierobežotu rīcībspēju", ne "personas ar garīga rakstura invaliditāti" pilnībā neatspoguļo Konvencijā paredzēto tiesību subjektu loku. Būtiski uzsvērt, ka Konvencijā nav definēts invaliditātes jēdziens, lai gan Konvencijas izstrādes gaitā par to tika daudz diskutēts. Katrā ziņā Konvencijā invaliditāte tiek saprasta nevis medicīniskā, bet sociālā modeļa kontekstā. Konvencija skaidri pasaka, ka cilvēku ar invaliditāti lokā tiek iekļautas "personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Tādējādi Konvencijā paredzētā vienlīdzīgā tiesībspēja pilnībā attiecināma arī uz personām ar garīga rakstura traucējumiem vai citiem veselības traucējumiem, kuriem ierobežota rīcībspēja vai nodibināta aizgādnība.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Katrīne Pļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam.

Tieslietu ministrija
Diskusija
Krimināllietu tiesu palāta likvidēta, trīs tiesneši palikuši
Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas ...
11 komentāri
Maksims Miņejevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
Raksta mērķis ir pievērsties gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanas krimināltiesisko aspektu analīzei, veicot atsevišķu Krimināllikuma1 (turpmāk – KL) 257. pantā paredzētā noziedzīgā ...
1 komentāri
Tiesību politika
Parakstīts memorands par trauksmes cēlāju mehānisma praktisko ieviešanu
Pagājušajā nedēļā, 20. janvārī, tika parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kas paredz vienošanos līdz šī gada beigām izstrādāt tiesisko regulējumu ...
Kaspars Novicāns
Jurista vizītkarte
Kaspars Novicāns
2 komentāri
AUTORU KATALOGS