Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Februāris 2015 /Nr.05 (857)

Privātpersonu un juridisko personu veiktie cilvēktiesību pārkāpumi
10 komentāri
PhD (Cantab.)*
Ineta Ziemele
 

Starptautiskās cilvēktiesības tradicionāli ir attīstījušās, lai dotu tiesības indivīdiem un grupām un uzliktu pienākumus valstīm. Tomēr kopš to pirmsākumiem cilvēktiesības ir ietvērušas brīdinājumu indivīdiem un organizācijām neizmantot starptautisko tiesību garantētās tiesības ļaunprātīgi. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (turpmāk – VCD) 29. pants ietver ideju, ka "katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību". Starptautiskās tiesības paredz, ka tās sniedz indivīdiem un organizācijām ne tikai tiesības, bet arī nosaka pienākumus. Taču veids, kādā starptautiskās tiesības uzliek privātpersonām un privāto tiesību juridiskajām personām (turpmāk – juridiskās personas) pienākumus un paredz to atbildību, nav tik nepārprotami noregulēts kā cilvēktiesību baudīšana.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Sarāns
12. Februāris 2015 / 19:22
0
ATBILDĒT
Analizējot cienījamās Autores raksta daļu par valsts atbildību saistībā ar PMDK darbību citas valsts teritorijā, ir jāuzsver, ka vairāki Autores apgalvojumi un to sniegtais juridiskais pamatojums īsti neiztur kritiku.
Ņemot vērā raksta sākumdaļā norādītos pētījuma mērķus, proti, otro no mērķiem, kas saistīts ar to metožu norādīšanu, kuras “varētu izmantot starptautiskās vai reģionālās tiesu instances vai nacionālie likumdevēji, lai risinātu situāciju, jo īpaši šaurākā privāto militāro kompāniju kontekstā”, varētu secināt, ka raksta ietvaros paredzēts atklāt šo metožu vispārējos ietvarus. Tomēr var secināt, ka, lai gan tiek norādīts uz iespējamo sasaistes modeli starp PMDK un valsti, piedāvātais risinājums nonāk pretrunā ar jau izsenis starptautiskajās tiesībās pastāvošiem valsts atbildības noteikšanas principiem, kuri nostiprināti rakstā pieminētajos Starptautisko tiesību komisijas “pantos par valstu atbildību” (“ARSIWA”).
Autores izdarītais secinājums: “Ja lietā A v. The United Kingdom piemērotais princips ir apvienots ar principu, ka dalībvalstīm nav jāatbalsta tādu darbību veikšana ārzemēs, ko tās neatbalstītu savā zemē, tad ir iespēja Konvencijas ietvaros sniegt sūdzības pret PMDK darbību. Nacionālais tiesiskais regulējums un līguma ar PMDK noteikumi šādā gadījumā būs svarīgi, lai analizētu, vai var uzskatīt PMDK personālu par valsts aģentiem.
Manuprāt, šāds apgalvojums, jo īpaši daļā par PMDK personāla uzskatīšanu par valsts aģentiem, nebūt nav pamatots nedz ar atsaucēm uz Issa lietu (kurā “likumīgi vai pretlikumīgi” citas valsts teritorijā esošās personas bija valsts militāro orgānu dalībnieces, tādējādi atbilstoši ARSIWA 4.pantam valsts ir tieši atbildīga par tās orgānu veiktajām darbībām un nav nepieciešams pat iedziļināties, vai darbības bija oficiālajā kapacitātē vai ultra vires. Turklāt tiesa atsaucās tieši uz kontroles testu, jautājumā par plaši kritizēto individuālās jurisdikcijas pieeju, proti, ka jurisdikcija nav saistīta ar teritoriju, bet gan ar personu, kura ir valsts kontrolē), nedz valsts uzdevumu pildīšanu.
Atbilstoši klasiskajiem valsts atbildības modeļiem un to attiecināšanai uz PMDK var izdarīt šādus secinājumus:
1) ARSIWA 4.panta piemērošanai, lai paredzētu valsts atbildību par PMDK darbībām, pietiek ar to, ka tiek pierādīts, ka PMDK personāls ir militāro orgānu sastāvdaļa piemēram, aktīvā dienesta kareivji. Savukārt, ja oficiālā dienesta nav, de facto orgānu konstatēšanas nolūkā ir jāpierāda pilnīga atkarība no valsts, kas ir īpašs izņēmums, un pat Bosnijas Genocīda lietas (392. un turpmākie paragrāfi) ietvaros ANO Starptautiskajā tiesā tas netika pierādīts.
Jānis Sarāns > Jānis Sarāns
12. Februāris 2015 / 19:23
0
ATBILDĒT
2) Iespējamā sasaiste var notikt arī uz ARSIWA 5. un 7.panta pamata, proti, ja PMDK personālam ir ekskluzīvas tiesības izpildīt valdības kompetenci (governmental authority). Pirmkārt, tas nozīmē, ka valstij ir jābūt šai kompetencei citas valsts teritorijā (kas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, jo pieprasa citas valsts piekrišanu) un, otrkārt, PMDK personālam būtu jārīkojas tieši šajā oficiālajā kapacitātē (kas rada kārtējo problēmu, proti, ja valsts militārais personāls ārpus “darba laika” veiktu kādu darbību, to uzskatītu par valsts darbību, bet ja PMDK personāls veiktu šo darbību pēc “darba laika” jeb ne misijas ietvaros, tad šī rīcība nebūtu valsts rīcība);
3) Savukārt trešais no atbildības pamatiem, proti, ARSIWA 8.pants pieprasa valsts kontroli pār PMDK personālu. Šī panta piemērošana, manuprāt, ir visobjektīvākā, bet tomēr rada vislielākās juridiskās problēmas. Pirmkārt, jebkura rīcība pretēja “pasūtījumam” jeb pavēlēm un ārpus valsts kontroles automātiski izslēdz valsts atbildību. Otrkārt, tiek uzlikts milzīgs pierādīšanas slogs tai pusei, kas uzskata, ka valsts kontrolēja PMDK personālu, proti, ka tieši šīs darbības bija tās, kuras valsts pavēlēja izpildīt. Piemēram, gadījumos, kas saistīti ar informācijas iegūšanu “spīdzinot” (Gvantanamo lietas), problēmas nav tik aktuālas, ja var konstatēt valsts interesi iegūt informāciju par katru cenu arī spīdzināšanas rezultātā. Savukārt, valstij dodot vispārīgas norādes gan līgumu veidā, gan citādāk, ir gandrīz neiespējami konstatēt valsts atbildību, jo PMDK personāls ir ar ļoti plašu rīcības brīvību.
Attiecībā uz PMDK personāla darbību sasaisti ar valsts atbildību šajā rakstā minētie argumenti nebūt nepietuvina kādam skaidrākam modelim, kā to varētu izdarīt cilvēktiesību kontekstā.
Kas saistās ar valsts jurisdikcijas konstatēšanu, atsauce uz CK ziņojumu par ASV īsti nepalīdz risināt jautājumus par PMDK personāla atrašanos ārvalstīs, jo pieminētajos gadījumos (piemēram, Gvantanamo, Afganistāna, Irāka) nepastāv strīds par ASV jurisdikciju pār tās orgāniem ārvalstīs. Tāpat attiecībā uz militārajiem spēkiem un valsts jurisdikciju Issa lieta nekādi nesasaistās ar jautājumiem par valsts jurisdikciju PMDK personāla gadījumos. Militāro spēku atrašanās citas valsts teritorijā nereti tiek atrunāta starptautiskos līgumus, kas automātiski arī garantē valsts jurisdikciju visdažādākajās formās (kā piemērus var minēt SOFA līgums jeb “Status of Forces Abroad” līgumus, kādi pastāv arī starp NATO dalībvalstīm).
mazgudrais
3. Februāris 2015 / 16:45
10
ATBILDĒT
eu, mīnusiņu licēji, varat kāds atbildēt pēc būtības?
mazgudrais > mazgudrais
4. Februāris 2015 / 08:20
4
ATBILDĒT
nevarat? bet mīnusiņus likt, to gan varat?
nuke
3. Februāris 2015 / 13:01
5
ATBILDĒT
Kam interesē tās cilvēktiesības... pastāstiet par tām musulmaņiem vai krieviem, vieni jums galvu nogriezīs, otri uzliks veto ANO drošības padomē un game over ar visām cilvēktiesībām.
mazgudrais
3. Februāris 2015 / 08:48
8
ATBILDĒT
"privātpersonām un privāto tiesību juridiskajām personām (turpmāk – juridiskās personas)" - cienītā, privāto tiesību juridiskā persona nav privātpersona?
Burta Kalps > mazgudrais
4. Februāris 2015 / 14:49
0
ATBILDĒT
Kā viens no variantiem, skaidrojums Tezaurā: "Privātpersona - cilvēks, kas nav saistīts militārā, arī citā valsts dienestā". Autore nevienam nav solījusi, ka vārdu "privātpersona" lietos APL vai VPIL izpratnē.
mazgudrais > Burta Kalps
5. Februāris 2015 / 08:46
1
ATBILDĒT
tad, pēc idejas, viss, kas šajā rakstā uzrakstīts, neattiecas (nav attiecināms) uz personu, kura ir armijā, piemēram, virsleitnets?
Zina > mazgudrais
4. Februāris 2015 / 13:18
1
ATBILDĒT
Ūja, Mazgudrais. Vai ta nevar iegūglēt un atrast, ka arī Latvijas likumos stāv rakstīts, kas tas par "zvēru" i tā Privātpersona? Administratīvā procesa likums ta melns uz balta raksta, ka Privātpersona i gan fiziska persona, gan privāto tiesību juridiskā persona, i šo personu apvienība arīdzan - 1.pants tai likumā.
mazgudrais > Zina
4. Februāris 2015 / 13:47
1
ATBILDĒT
ūja, Zina, tālab jau man šāds jautājums radies, ka APL skaidri un gaiši (melniem burtiem uz balta (pelēcīga?) fona) uzrakstīts, kas ir privātpersona, un arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir privātpersonas definīcija, abet šitajā garadarbā izskatās, ka ir citādi viss salikts, moš ņemts no kādas bankas mājaslapas, kur rakstīts "privātpersonām" un "juridiskām personām," nez, kas pēc savas nodarbošanās/statusa (ja neskaita PhD (Cantab.)) ir raksta autore?
visi numura raksti
Ilze Dubava, Gatis Litvins
Intervija
Padarīts liels darbs
Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. ...
1 komentāri
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāda ir vārda “neuzmanība” jēga krimināltiesībās
Šīs pārdomas radās sakarā ar 2015. gada 20. janvāra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas lēmumu, ar kuru netika atbalstīts viens no Tieslietu ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem par grozījumiem ...
9 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Eiropas Tieslietu ministri – cīņā pret terorismu
Pagājušajā nedēļā, 29. un 30. janvārī, Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts Rīgā uzņēma ES iekšlietu un tieslietu ministru neformālās tikšanās dalībniekus. Pasākums aizritēja trīs daļās: 29. ...
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Klajā nācis jaunais Darba likuma izdevums
Magda Papēde
Jurista vizītkarte
Magda Papēde
1 komentāri
AUTORU KATALOGS