Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās šajā amatā pēc ilgāka laika – iepriekš tieslietu ministrs viņš ir bijis no 1995. līdz 1998. gadam trijās valdībās (Andra Šķēles un Guntara Krasta vadībā). Starplaikā Dz. Rasnačs ir bijis 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts (ievēlēts arī 12. Saeimas sastāvā, bet pašlaik nolicis pilnvaras uz ministra amata pildīšanas laiku) un gandrīz nepārtraukti darbojies Saeimas Juridiskajā komisijā, kas arī parlamentārieša statusā ļāvis tieši sekot procesiem tieslietu nozarē.
Aizritot pirmajiem trim mēnešiem tieslietu ministra amatā, Dz. Rasnačs intervijā "Jurista Vārdam" cita starpā atklāj, kā 16 gadu laikā mainījusies Tieslietu ministrija un kā Latvijai veicas ES Padomes prezidentūrā, ko darīt ar sāpīgo dalītā īpašuma problēmu un kādā veidā būtu jānorit kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanai, kā labāk reformēt maksātnespējas administratoru darba organizāciju, kādu labumu nesīs elektronisko izsoļu ieviešana un kāpēc partnerattiecību likuma vietā viņš atbalsta notāra reģistrētas laulības ieviešanu.
Janvāra nogalē jūsu vadībā Rīgā notika ES tieslietu ministru tikšanās. Kā izdevās šis pasākums? Vai Latvija izvirzīja kopīgai apspriešanai kādas savas prioritātes? Kurš nosaka šādu pasākumu darba kārtību?
Darba kārtību nosaka prezidējošā valsts ES Padomē, saskaņojot to ar Padomes Ģenerālsekretariātu un ar Eiropas Komisiju, kas nemaz nav tik vienkārši. Atsevišķas dalībvalstis var arī izvirzīt savas iniciatīvas. Šajā gadījumā tā bija Francija, kuras tieslietu ministre izvirzīja apspriešanai tieslietu pasākumus cīņai pret terorismu. Neformālajā ES tieslietu ministru sanāksmē tika apspriesti jautājumi, kuri jāgatavo virzīšanai uz tuvākajām ES Padomes sēdēm Briselē un Luksemburgā. Sanāksmē iekļautie e-komercijas un personas datu drošības jautājumi šobrīd ir ES prioritātes tieslietās. Mūsu uzdevums ir prezidentūras laikā panākt pēc iespējas lielāku progresu šajās jomās, piemēram, virzot uz priekšu Datu aizsardzības regulas projektu un Datu aizsardzības direktīvas projektu.
Tāpat svarīgs uzdevums ir Eiropas prokuratūras biroja izveidošana, kura mērķis būs efektīvi cīnīties pret Eiropas Savienības fondu naudas izšķērdēšanu. Pašlaik diemžēl dalībvalstu prokuratūras sadarbībā ar OLAF (Eiropas Komisijas Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai) spēj izmeklēt tikai aptuveni 54 procentus šādu gadījumu. Tas, protams, ir pilnīgi neapmierinoši, ja ņem vērā, ka ir runa par miljardiem eiro, ko ES zaudē neefektīvas vai ļaunprātīgas fondu naudas izmantošanas rezultātā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes