ŽURNĀLS Informācija

17. Februāris 2015 /Nr.07 (859)

Maksātnespējas likuma saturs joprojām ir neskaidrs
1 komentāri

Tikai nepilnas trīs nedēļas pirms Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās Saeima, atsaucoties Latvijas Bankas un komercbanku atkārtotajam aicinājumam, bet bez ievērības atstājot citu institūciju, piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un maksātnespējas administratoru, iebildes, steidzamības kārtībā lēma atkal grozīt gan minēto, gan kopsakarā vēl trīs likumus. Šonedēļ, 19. februārī, kļūs zināms, kāds būs likumdevēja šā brīža galīgais lēmums attiecībā uz maksātnespējas jomas tiesisko ietvaru Latvijā.

Kā jau plaši izskanējis, 2014. gada 25. septembrī Saeima pieņēma vērienīgus grozījumus Maksātnespējas likumā, un tiem vajadzēja stāties spēkā 2015. gada 1. janvārī. Tomēr aizvadītā gada izskaņā – 18. decembrī – steidzamības kārtībā tika pieņemts kārtējais likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", ar kuru iepriekš minēto izmaiņu spēkā stāšanās tika pārcelta uz 2015. gada 1. martu.

Toreiz, motivējot šādu lēmumu, tika norādīts uz nepieciešamību saskaņot citu likumu normas ar jauno maksātnespējas regulējumu. Šajā sakarā 2014. gada 18. decembrī Saeimas Preses dienests vēstīja: "Kā norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11. Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, kam būtu jāstājas spēkā 1. janvārī, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ nepieciešams līdz attiecīgu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai atlikt jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanos. Gatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija lūdzis saglabāt spēkā stāšanos 1. janvārī likuma pantam, ar kuru tiek samazināti parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām. Taču ministrs, Juridiskajai komisijai skatot minēto likumprojektu, apliecināja – sarunās ar valdību veidojošajām partijām un nevalstiskajām organizācijām radusies pārliecība, ka šo normu pieņemšana turpmāk netiks bremzēta. Tādēļ Dz. Rasnačs ir atsaucis savus priekšlikumus un arī likuma pants, kas regulē fiziskās personas saistību dzēšanas termiņus, stāsies spēkā 1.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viedoklis
17. Februāris 2015 / 14:03
0
ATBILDĒT
Atceros universitātē Dravnieka kungam bija mīļs teiciens - tiesību satura kvalitātes ziņā tuvojamies Rietumeiropas līmenim, bet tiesību normu piemērošanas ziņā vēl aizvien esam mongoļu-tatāru līmenī.
Saistībā ar pēdējā laika grozījumiem par un ap Maksātnespējas likumu, man ir sajūta, ka Dravnieka kungam jāmaina sava nostāja - tādas "peripētijas", kādas norisinās ap Maksātnespējas likumu, normālā tiesikā valstī nav iespējamas. Un tāds likuma brāķis, kāds šobrīd ir radīts, ir prātam neaptverams. Patiešām, milzīga vilšanās gan likuma saturā, bet vēl jo vairāk - procesā, kā tas tika radīts. Man ir kauns ārvalstu kolēģiem teikt, kādas "gudrības" mums ir noteiktas Maksātnespējas likumā.
visi numura raksti
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 193. un 193.1 panta piemērošanas teorētiskās un praktiskās problēmas
Liriska atkāpe juridiskā kontekstā. Ātro kredītu kompāniju piedāvātie pakalpojumi ir radījuši jaunu noziedznieku kategoriju. Viņu galvenais mērķis ir tikt pie ātrā kredīta, izmantojot citai personai piešķirtas tiesības, un ...
1 komentāri
Krista Bērziņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Nejaušs notikums un tā sekas
Civiltiesiskajās attiecībās kādai no pusēm var rasties zaudējumi, kuru cēlonis var būt gan kādas personas darbība vai bezdarbība, gan objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi ne no vienas personas rīcības. Zaudējumi var būt gan ...
15 komentāri
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Aicina Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarību
Tiesībsargs Juris Jansons pirms dažām nedēļām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai nosūtījis konkrētu priekšlikumu un argumentus nepieciešamībai Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar ...
Ginta Sniedzīte
Jurista vizītkarte
Ginta Sniedzīte
Tiesību prakse
Ķīlas tiesības (hipotēkas) nostiprināšana zemesgrāmatā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas nodrošināšanai
Nodokļu administrācijas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes noteiktajā kārtībā. Tāpat kā Civillikuma 1307. pantā minētais tiesas spriedums, arī nodokļu ...
AUTORU KATALOGS