ŽURNĀLS Tiesību politika

3. Marts 2015 /Nr.09 (861)

Tiesībpolitikas aspekts: maksātnespējas jomas attīstība Latvijā
3 komentāri
Agnese Šķēle
MPA (profesionālā maģistra grāds valsts pārvaldē), Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vecākā referente  

Lai rastos priekšstats par maksātnespējas jomas attīstību Latvijā pēdējo 15 gadu laikā, ir būtiski pievērst uzmanību to veidojošajiem elementiem un evolūcijai. Pētot maksātnespējas jomas attīstību, būtu svarīgi to iedalīt trīs būtiskos posmos, proti, pirmajā posmā tiek izveidota Maksātnespējas administrācija (2002. gads) un maksātnespējas procesa administratoru profesija kā regulētā profesija; otrajā posmā (2008. gads) tiek ieviests fiziskās personas maksātnespējas process un tiesiskās aizsardzības process; bet trešajā posmā (2010. gads) tiek pilnveidotas un reformētas maksātnespējas procedūras. Šis apraksts veidots tā, lai atspoguļotu būtiskākās izmaiņas maksātnespējas jomā pa gadiem.

Laika posmā no 2004. gada ir veikti būtiski maksātnespējas jomas regulējošās normatīvās bāzes uzlabojumi, gan ņemot vērā nepieciešamību to attīstīt līdzi laikam, gan padarīt pieejamu mērķa grupām. Jāsecina, ka laika gaitā maksātnespējas joma Latvijā ir piedzīvojusi būtisku transformāciju, kas nodrošinājusi regulējuma efektivizāciju.

 

Maksātnespējas jomas attīstības pirmais posms

Lai pilnvērtīgi izvērtētu no 2004. gada veiktos pasākumus, plānojot un veidojot politiku maksātnespējas jomā, sākotnēji būtu minama Tieslietu ministrijas izstrādātā Maksātnespējas administrācijas koncepcija, kas akceptēta Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija sēdē (turpmāk – Koncepcija) un kurā pirmo reizi tika iezīmēta maksātnespējas jomas problemātika, iespējamie risinājumi un turpmākais attīstības virziens, par ilgtermiņa mērķi (6–8 gadi) izvirzot Tieslietu ministrijai kopā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām nodrošināt situāciju, ka faktiski maksātnespējīgie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, arī individuālie uzņēmēji (komersanti) netiek pielaisti aktīvajai uzņēmējdarbībai bez valsts regulētām procesuālām normām, neapdraud citus tirgus dalībniekus un jebkurš interesents īsā termiņā saņem objektīvu informāciju par finansiāli nedrošu tirgus dalībnieku, tādējādi samazinot savu uzņēmējdarbības risku.

Koncepcijā atspoguļoto problēmu risināšanas nodrošināšanai paredzēti trīs galvenie koncepcijas realizācijas posmi:

  1. grozījumu veikšana spēkā esošajā likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un jauna likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pieņemšana;

  2. valsts institūcijas – valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" – izveidošana;

  3. citu tiesību aktu grozīšana, papildināšana un jaunu pieņemšana.1

2002. gadā, pamatojoties uz Koncepciju, tika izveidota valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija". Tās mērķis, uzsākot darbību, bija uzlabot maksātnespējas procesa gaitu, atbrīvojot valsts institūcijas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas, atvieglot tiesu darbu maksātnespējas lietu izskatīšanā, stabilizēt uzņēmējdarbības vidi, veicināt uzņēmēju savstarpējo uzticēšanos, īstenot valsts sniegtās garantijas darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā un veicināt informācijas pieejamību par maksātnespējas procesiem valstī. Maksātnespējas administrācijas izveide iezīmēja jaunus virzienus un mērķus maksātnespējas regulējuma jomā, un līdz ar to faktiski sākās maksātnespējas jomas regulējošo normatīvo aktu evolūcija.

Būtiski uzsvērt, ka no 2002. gada pie Maksātnespējas administrācijas darbojās tieslietu ministra izveidota Konsultatīvā padome, kurai bija padomdevēja tiesības Maksātnespējas administrācijas darbības jautājumos. Konsultatīvā padome beidza pastāvēt 2005. gadā, līdz ar strukturālām izmaiņām iestādē.

2003. gadā Maksātnespējas administrācijā tika izveidota Maksātnespējas likuma izstrādes darba grupa, kuras vadītājs bija Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, kas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sāka darbu pie grozījumu izstrādes likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".

2004. gadā tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". Tajā ietvertās normas nodrošināja nejaušības principa īstenošanu administratora kandidāta izvēles procedūrā, kā arī precizēja Maksātnespējas administrācijas tiesības uzraudzības funkcijas īstenošanā attiecībā uz pārkāpumiem, kas konstatēti administratora rīcībā un lēmumos, paredzot efektīvāku uzraudzības funkcijas īstenošanu, kas nodrošināja efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa gaitu. Papildus tam tika konkretizēti jautājumi, kas saistīti ar administratoru sertifikāciju un ar to saistītajiem ierobežojumiem pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus.2 Likums stājās spēkā 2005. gada 15. jūnijā. Vienlaikus ar likumprojekta virzību tika strādāts pie grozījumiem Civilprocesa likumā.

2005. gada 1. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumi Nr. 329 "Kārtība, kādā valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu", kas stiprināja nejaušības principu administratora kandidāta izvēlē. Saskaņā ar jauno kārtību maksātnespējīgajiem uzņēmumiem administratoru kandidāti tika izvēlēti pēc nejaušības principa ar attiecīgas datorprogrammas palīdzību.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vai tiešām?
3. Marts 2015 / 15:11
0
ATBILDĒT
Nevar piekrist autorei vairākos aspektos:
1) pretēji rakstā norādītajam, Doing Business rādītāji attiecībā uz maksātnespējas procesa efektivitāti Latvijā pēc 2010.gada Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās ir dramatiski pasliktinājušies. Nu, lai man atbild kreditori - kāds ieguvums ir no īsāka maksātnespējas procesa, ja atgūto līdzekļu apmērs ir samazinājies vairāk kā par 25 %? Maksātnespējas procesa ātrumā esam pazaudējuši procesa jēgu un mēŗķi kā tādu.
2) lasu un nespēju saprast, kā tieslietu ministra piedāvātā reforma, kas, saucot lietas īstajos vārdos, paredz Administratoru asociācijas likvidāciju, uzlabos administratoru uzraudzību, atbildības līmeni, darbības caurspīgīgumu un profesijas prestižu. Par kādu profesijas attīstību un preztižu var runāt, ja vispār nav profesionālās organizācijas un pašpārvaldes? Retorisks jautājums - kuram ir izdevīga vāja administratoru pašpārvalde? Piedodiet, bet ne jau kreditoriem un valstij. Tā ir izdevīga tieši "shēmotājiem", pret kuriem iecerētā reforma it kā grib vērsties. Nu ko - ja reforma praksē tiks ieviesta, piedzīvosim praksē, ka nezāļu vietā tiks iznīdēts kultūraugs, bet nezāles izbaudīs savu uzvaras gājienu!!!
Magone > Vai tiešām?
4. Marts 2015 / 12:15
1
ATBILDĒT
Tieslietu ministrs, manuprāt, runāja par Maksātnespējas administrācijas iespējamu likvidāciju, nevis par Administratoru asociācijas likvidāciju. Kā gan varētu likvidēt administratoru pašpārvaldi:)
Tā ir > Magone
4. Marts 2015 / 12:33
0
ATBILDĒT
Nē, ministrs tieši domā stiprināt Maksātnespējas administrāciju, bet atņemt Administratoru asociācijai sertifikācijas un apmācības funkciju. Ja Administratoru asociācijai šīs funkcijas tiks atņemtas, tas nozīmēs, ka asociācijai vairs nebūs pietiekamu ienākumu spēcīgas pašpārvaldes nodrošināšanai. Kaut kāda pašpārvalde jau iespējams turpinās pastāvēt, taču tā visdrīzāk būs nīkulīga un nenopietna. Nu tieši tāda, kāda ir izdevīga lietu "kārtotājiem".
visi numura raksti
Sannija Matule
Notikums
Dažāds skatījums uz maksātnespējas procesa jaunajiem spēles noteikumiem  
Pagājušo trešdien, 25. februārī, "Jurista Vārda" autoru un lasītāju tikšanos cikla ietvaros LU Bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19, aizritēja jau trešais un šoreiz jaunajam Maksātnespējas likuma regulējumam veltīts pasākums. Taču ar ...
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies
Sākotnēji tika noteikts, ka 2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Tomēr pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgi saistīto Civilprocesa likuma redakciju, tika nolemts, ...
24 komentāri
Evija Novicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļa atbildība par dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesa ietvaros
Raksta mērķis ir sniegt skaidrojumu par Maksātnespējas likuma 72.1 panta saturu, piemērošanas priekšnoteikumiem un ierobežojumiem. Rakstā autore īpašu uzmanību veltīs jaunā valdes atbildības regulējuma problēmjautājumiem – ...
Olavs Cers
Skaidrojumi. Viedokļi
Parādnieku mantas atsavināšanas procedūras problēmas nav izskaustas pilnībā
Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2015. gada 1. martā, daļēji iecerēts atrisināt daļu problēmu, kas pastāv maksātnespējas procesos mantas atsavināšanas procedūrā, taču jau šobrīd ir secināms, ka ...
2 komentāri
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu hipotēku problemātika maksātnespējas procesos
Rakstā atspoguļots, ka it kā tik vienkāršs darījums kā nekustamā īpašuma ieķīlāšana par trešās personas saistībām var izrādīties sarežģīts, kad ieķīlātājs kļūst maksātnespējīgs un ieķīlātais īpašums ir gana ...
8 komentāri
AUTORU KATALOGS