Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

10. Marts 2015 /Nr.10 (862)

Pilsoniskās sabiedrības atbildība tulkot grāmatas
16 komentāri

Tiesību doktrīna ir viens no tiesību avotiem. Egils Levits ir norādījis, ka valstij ir pienākums sniegt ne tikai oficiālo, bet arī citu informāciju, kam nav oficiālas informācijas statusa, bet kas palīdz labāk izvērtēt savas tiesības un iespējas un palīdz iestādēm un amatpersonām labāk pildīt savus pienākumus. Arī Dr.iur. Jānis Pleps ir norādījis, ka tiesību zinātne ir nozīmīga nacionālas valsts tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Valstij ir noteikti konstitucionāli pienākumi tiesību zinātnes veidošanā un attīstības nodrošināšanā. Turklāt J. Pleps acīgi ir norādījis, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumprojekta izstrādes gaitā Saeima skaidri pauda gribu attiecībā uz spēcīgas tiesību zinātnes nepieciešamību Latvijas tiesiskajā sistēmā. Līdz ar to gan tiesību zinātnieki, gan arī pats likumdevējs ir nepārprotami atzinis, ka valsts pienākums ir ne tikai ļaut pastāvēt brīvai tiesību zinātnei, bet valstij ir arī pozitīvs pienākums veikt atbilstošas darbības, lai tiesību zinātnei ir reāls ieguldījums nacionālās valsts tiesiskajā sistēmā. Tomēr, vai šīs tēzes realizācijai ir izstrādāts skaidrs un ilgtspējīgs rīcībpolitikas plāns? Latvijā nav tāda!

Latvijā ir novērojama kāda uzmanības vērta parādība – to, ko nespēj vai nevar valsts, to uzņemas sabiedrība. Spilgti tas izpaužas gadījumos, kad valsts atsaka līdzekļus cilvēka ārstniecībai. Šādos gadījumos sabiedrība tiek aicināta ziedot un būt solidāra ar vienu no sabiedrības locekļiem. Sabiedrība to arī izdara! Tādējādi tiek īstenots Satversmes preambulā ietvertais solidaritātes princips un atbildīgums pret citiem.

Šī sabiedrības līdzdalība kā metode jau tiek izmantota arī citās dzīves jomās. Arī attiecībā uz grāmatu izdošanu. 2014. gada decembrī sabiedriskā organizācija "Filozofijas atbalsta fonds Latvijā" sāka mērķziedojumu vākšanu Aristotela "Valstslietu" tulkošanai un izdošanai latviešu valodā. Pamatojumā tiek norādīts, ka Aristotela darbs "Valstslietas" ("Politika"), kas pieder pie Rietumu politiskās filozofijas kanona, vēl nekad nav bijis tulkots latviski, pat ne fragmentāri. Iztulkojot grāmatu latviešu valodā, tā kļūs pieejamāka plašākam personu lokam un Latvijas sabiedrībai būs dota iespēja izprast valstiskas vērtības un kļūt demokrātiskākai.

Tiesību jomā arī ir vairākas grāmatas svešvalodā, par kurām varam sacīt, ka tās ir nozīmīgas Latvijas tiesiskajai sistēmai. Viena noteikti ir Rolanda Dvorkina grāmata "A Matter of Principle" (Cambridge: Harvard University Press", 1985). Daigai Iļjanovai (tagad Rezevskai) šī grāmata bija būtisks avots, rakstot Latvijas juristam tik nozīmīgo grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (Rīga: Ratio iuris, 2005). Latvijas tiesiskajai sistēmai nozīmīgo ārvalstu grāmatu sarakstu var papildināt vēl ar citām. Kā "Jurista Vārda" lasītājs domā, kuras vēl ārvalstīs izdotas grāmatas ir nozīmīgas Latvijas tiesiskajai sistēmai un tāpēc tulkošanas vērtas?

Pilsoniskajai sabiedrībai ar rīcību jākompensē valsts rīcībpolitikas trūkums. Juristiem jāuzņemas atbildība par savas jomas grāmatām.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Litvins G. Pilsoniskās sabiedrības atbildība tulkot grāmatas. Jurista Vārds, 10.03.2015., Nr. 10 (862), 2.lpp.
5
komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
students
10. Marts 2015 / 11:44
0
ATBILDĒT
Daudzas tiesību apakšnozares Latvijā kliegtin kliedz pēc latviski vai vismaz angliski pieejamas jaunākās (vismaz pēdējās desmitgades) tiesību literatūras. Bet lielākoties tāda nav pieejama ne veikalos, ne RJA bibliotēkā, ne Gaismas pilī, ne lielākajās augstskolu bibliotēkās.
mazgudrais > students
10. Marts 2015 / 14:35
1
ATBILDĒT
manuprāt būtu jau daudz, ja kritiskāka attieksme būtu pret dažiem pašmāju guru, kuri konkurences trūkuma apstākļos atsevišķas nozares ir reiz privatizējuši un turpina izdot, pielabot, pārlabot un citādi atsvaidzināt savus "traktātus"
Jurčiks > mazgudrais
11. Marts 2015 / 09:34
0
ATBILDĒT
Piemēram?
bibliofīls > Jurčiks
11. Marts 2015 / 11:47
0
ATBILDĒT
Jurčiks Krimināllikuma komentārus ir papētījis?
mazgudrais > Jurčiks
11. Marts 2015 / 10:00
0
ATBILDĒT
piemēru nebūs, mūsu valstī ar vārda brīvību tā švaki, grāmatu veikalos kādreiz papētiet - 3.papildinātais un pārstrādātais izdevums, 4.papildinātais un pārstrādātais izdevums, atsauces uz paša un līdzautoru publikācijām
mazgudrais
10. Marts 2015 / 10:17
0
ATBILDĒT
Plūdonis faktiski ir Plūdons, tas skaidrs (kaut gan daži latviešu valodas skolotāji tā nedomā), bet vai Aristotelis tiešām ir Aristotels?
Magone
10. Marts 2015 / 09:17
0
ATBILDĒT
Ronalds Dvorkins, nevis Rolands.
Norādītājs
10. Marts 2015 / 07:55
5
ATBILDĒT
"... Egils Levits ir norādījis..." Un mums būs pakļauties tikai tāpēc, ka Egils Levits norādījis...
:):):) > Norādītājs
11. Marts 2015 / 13:55
4
ATBILDĒT
Nē, varat nepakļauties un turpināt lasīt "Privāto Dzīvi" , "Kas jauns"un citus autoritatīvus izdevumus oriģinālvalodā. Liekas, tas atbilst Jūsu interesēm :):):):)
Johans > Norādītājs
10. Marts 2015 / 08:57
2
ATBILDĒT
Katrs pēc sevis spriež ;)
Baraks Osama
10. Marts 2015 / 00:42
1
ATBILDĒT
Viena no grāmatām, ko ar interesi lasīju studiju laikā, bija Hatenhauera Eiropas tiesību vēsture (bieza grāmata vācu valodā). Ja nemaldos, biju atradis, ka igauņi to jau 90.gados vismaz daļēji bija iztulkojuši un izdevuši savā valodā. Droši vien ir arī citas tiesību teorijas un vēstures grāmatas, kas noderētu domāšanas un tiesiskās apziņas tālākai integrēšanai Eiropas tiesību lokā.

Atzīmēšu, ka rezervētāk izturos pret nepieciešamību tulkot dažādu nacionālo tiesību nozaru mācību grāmatas un tiesību aktu komentārus (piemēram, Paines grāmata par administratīvajām tiesībām). Lai gan nozaru praktiķi, pieļauju, vairāk interesētos par šādas ievirzes literatūru, tomēr manā skatījumā pastāv zināms risks. Vācijā un citās "augstas kapacitātes" tiesību sistēmās kaut vai tikai cilvēkresursu dēļ vien ir augstu attīstīta juridisko zinātņu pētnieku savstarpēja kritika un diskusijas, kurās pamatīgāk izkristalizējas patiesība. Turpretī Latvijā jebkurai tiesību nozarei veltītas grāmatas iznākšana ir gandrīz vai svētki, akadēmisku publikāciju, tāpat kā pašu zinātnieku ir pamaz un slieksnis kļūšanai par autoritāti, manuprāt, līdz ar to ir samērā zems. Iztulkojot un bez konteksta izdodot vienu grāmatu, piemēram, par vācu komerctiesībām, var gadīties, ka nepamatoti aizraujamies ar konkrētā autora idejām, neizvērtējot to piemērotību Latvijai un pat attieksmi pret tām pašā autora dzimtenē. Ja mums būtu pietiekami daudz speciālistu, kas ar kritisku aci analizētu ārvalstu tiesību idejas un pareizi piemērotu salīdzinošo tiesību metodoloģiju, tad šāda iespēja būtu mazāka, taču diemžēl tiesu praksi salīdzinošo tiesību piemērošanā esmu novērojis stipri raibu. Reizēm ir sajūta, ka tiesnesis atsaucas uz ārvalsts avotu tikai tādēļ, lai daļēji noņemtu no sevis atbildību un paslinkotu ar viedokļa pamatojumu, jo, lūk, atsaucies taču uz "tādu autoritāti".
Jurčiks > Baraks Osama
10. Marts 2015 / 09:33
2
ATBILDĒT
Citāts: "Reizēm ir sajūta, ka tiesnesis atsaucas uz ārvalsts avotu tikai tādēļ, lai daļēji noņemtu no sevis atbildību un paslinkotu ar viedokļa pamatojumu, jo, lūk, atsaucies taču uz "tādu autoritāti"."
=========
Ne tikai tiesneši, bet tā saucamie tiesībzinātnieki arī. Kad pats izdomat nevar, atsaucas uz autoritāti.
Students ārzemnieks > Jurčiks
11. Marts 2015 / 17:02
1
ATBILDĒT
Jā, vienmēr labāk izgudrot divriteni no jaunā... nedod Dievs, ka ārzemnieks Tev pasaka ko darīt.
Jurčiks > Students ārzemnieks
13. Marts 2015 / 09:38
3
ATBILDĒT
Ja neesi ievērojis - vācu/angļu u.c. divriteņi pa Latvijas ceļiem bieži vien neiet...
Students ārzemnieks > Jurčiks
13. Marts 2015 / 16:41
0
ATBILDĒT
Nu jā, bet pateikt “Nevajag lietot šo argumentu, tāpēc ka no ārzemes” ir tikpat nederīgs, cik “Šis arguments nāk no ārzemju autoritātes un tāpēc ir labs”.
Neviena no attieksmēm nepiemīt kritisko domāšanu katrā ziņā…
Baraks Osama > Students ārzemnieks
13. Marts 2015 / 17:38
0
ATBILDĒT
Tikai tāda nianse, ka neviens nav teicis, ka "nevajag". Piekritīsim taču, ka nav labi sagrozīt oponentu izteikumus, vai ne? Interesanti, ka redzu piesauktu kritisko domāšanu, jo manis teiktais attiecas tieši uz tādiem juridiskās prakses piemēriem, kur jūtama izteikti nekritiska attieksme pret kādas valsts vai autora radītiem materiāliem. Ja tiesas nolēmuma motīvu daļā izšķirošais moments kādas tiesību normas interpretācijā (vai pat visas lietas atrisināšanā) izrādās kāda ārvalstu publikācija vai nolēmums bez sīkāka izvērtējuma un papildus argumentiem, kādēļ tieši šāds risinājums ir labāks par alternatīvām un ka tas iederas Latvijas tiesību sistēmā, tad tas IMHO liecina par vienu no divām lietām - vai nu nolēmuma autors uzskata, ka ar to, ka kāda ideja minēta autoritatīva zinātnieka darbā, tās pārliecinošais spēks automātiski kļūst augstāks kā paša tiesneša izteiktai idejai, vai arī tādu iztēlojas konkrētā nolēmuma adresātu reakciju. Palīgavoti var noderēt nolēmumu sagatavošanā, bet to piesaukšanai bez jebkādas loģikas nav jākļūst par pašmērķi. Tā ir aiziešana otrā galējībā - ja kādreiz nezināja neko citu bez normatīvā akta teksta un gramatiskās interpretācijas metodes, tad tagad reizumis rodas iespaids, ka autors baidās, ka par viņu slikti padomās, ja nolēmumā izpaliks virkne ar atsaucēm uz doktrīnu vai tiesu praksi.
visi numura raksti
Guna Berlande
Skaidrojumi. Viedokļi
Faktu fiksēšana kā zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība
2015. gada 13. janvārī "Jurista Vārdā" bija publicēts Līgas Mazures raksts "Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu atzīšana par spēkā neesošu". Šajā rakstā autore turpina un paplašina iesākto ...
5 komentāri
Sannija Matule
Informācija
“Jurista Vārda” abonentu izlozes rezultāti
Aizvadītajā ceturtdienā, 5. martā, notika pērnā gada nogalē izsludinātā "Jurista Vārda" 2015. gada abonentu izloze, vienam simtam žurnāla pasūtītāju dāvinot īpašu grāmatu – "Mūsdienu Latvijas jurists. 151 personība", kas ...
Agnese Sermā
Skaidrojumi. Viedokļi
Arodbiedrību darbības tiesiskais regulējums
2014. gada 6. martā Saeimā tika pieņemts Arodbiedrību likums, kas stājās spēkā 2014. gada 1. novembrī. Līdz tam arodbiedrību darbību regulēja likums "Par arodbiedrībām", kas tika pieņemts 1990. gada 13. decembrī. Likumā "Par ...
Jurista Vārds
Informācija
Augstākās tiesas plēnums izvērtējis aizvadītā gada darbu  
Piektdien, 6. martā, Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce analizēja aizvadītā gada darbu. Pirmo reizi plēnuma darba kārtībā bija iekļauts ziņojums par Disciplinārtiesas darbu, ko sniedza Disciplinārtiesas ...
Diāna Hamkova
Jurista vizītkarte
Diāna Hamkova
1 komentāri
AUTORU KATALOGS