10. aprīlī, notiks ikgadējā Latvijas zvērināto advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli faktos un skaitļos izskanēs pārskata ziņojumi par aizvadītā gada darbu un advokatūrai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem. Tādēļ ieskatu zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātēs sarunā ar "Jurista Vārdu" sniedz ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un viņa vietniece Guna Kaminska.
Advokātu kopsapulcē pirms 13 gadiem izskanēja fakts – pirmoreiz advokāti uz šādu sapulci organizējušies 1921. gada martā, un tolaik viņu pulkā bijuši 63 šīs cunftes locekļi, starp tiem nevienas sievietes. Kāda šodien ir jūsu cunfte?
Jānis Grīnbergs. Runājot skaitļos par advokatūru, atšķirību no tā laika ir ļoti daudz – gan kopējā skaita, gan dzimuma ziņā. Ja 1921. gadā Latvijā bija vien 63 advokāti, tad šobrīd to ir vairāk nekā 1300, ieskaitot arī zvērinātu advokātu palīgus un Eiropas Savienības advokātus. Tāpat tolaik starp šī aroda meistariem nebija nevienas sievietes, turpretim šodien ir absolūta dzimuma vienlīdzība jeb puse uz pusi. Kā redzams, pieaugums visādā ziņā ir milzīgs.
Interesentu vēlēšanās pievienoties advokātu pulkam joprojām ir liela, lai gan vienlaikus jāatzīst, ka ne visi gribētāji iztur pārbaudījumus. Piemēram, arī šodien, 26. martā, uz advokāta eksāmenu kārtošanu ieradās 12 pretendenti, tostarp deviņas sievietes, un pirmo – rakstveida pārbaudījumu kopumā nokārtoja tikai deviņi. Jāpiebilst, ka lielās intereses dēļ vērojama arī kāda cita pozitīva tendence – advokatūra atjaunojas jeb kļūst gados arvien jaunāka, jo mums pievienojas daudz jauno kolēģu.
Guna Kaminska. Manuprāt, izpratne par advokāta profesionālo darbību kā tādu, ja tā drīkst izteikties, ir stipri gājusi plašumā, jo tagad atšķirībā no sendienām advokāts vairs nav tikai pārstāvis tiesā vai klienta padomdevējs jautājumā par to, kā savākt pierādījumus lietas ierosināšanai vai izskatīšanai nepieciešamos dokumentus. Šobrīd ļoti daudz kas notiek gan juridisko atzinumu sagatavošanas līmenī, gan komercdarbībā, kur advokāta pamatdarbība, iespējams, ir vairāk saistīta ar dokumentu pārvaldību, uzraudzību, vadību, ar līgumu izstrādi un ne tik bieži tieši ar pārstāvību tiesā.
Ar gadiem mūsu kļūst arvien vairāk, un, kā zināms, 2003. gada 6. oktobra Satversmes tiesas lēmums saistībā ar Kriminālprocesa kodeksa normām praktiski atvēra advokatūras durvis tādā veidā, ka šobrīd nav iespējams limitēt advokātu skaitu. To domāju tādā aspektā, ka ir reģioni, kuros advokātu ir par daudz, bet ir arī tādi, kuros pietrūkst vai varētu būt vairāk.
Redzat, kā viss mainījies – kādreiz pietika ar 60 advokātiem, bet šobrīd pat ar visiem 1300 mēdz izskanēt pa viedoklim, ka vēl joprojām šo speciālistu ir par maz. Lai gan reālā situācija, pēc manām domām, ir citāda.
Un kāda tā ir?
G. Kaminska. Reālā situācija ir tāda, ka advokātiem, līdztekus "tīram" advokāta darbam, ar ko es saprotu dalību tiesvedībā, klāt nāk dažādu dokumentu un atzinumu sagatavošana, iesaiste uzņēmējsabiedrības pareizā vadībā, raugoties no juridiskā un pārvaldības skatpunkta, jeb tas, ko savulaik šīs profesijas kontekstā mēs vispār nebūtu piesaukuši, tai skaitā arī tādas nodarbes kā šķīrējtiesneši un maksātnespējas administratori. Lai gan, nenoliedzami, visās šajās nodarbēs ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, tomēr tādā klasiskā advokāta profesijas izpratnē vismaz kādreiz tās nebūtu pieskaitītas šim arodam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
