ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Maijs 2015 /Nr.20 (872)

Sprieduma parakstīšana
28 komentāri
Dr.iur.
Jānis Neimanis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis  

Raksta mērķis ir aplūkot plašāk tiesas sprieduma parakstīšanas jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja tiesnesis ir kavēts parakstīt tiesas spriedumu, kā arī attiecināt iegūtās atziņas uz kāzusu un pārbaudīt, vai ieviestais likuma grozījums ir pareiza atbilde uz situāciju.

Kāzuss

2014. gada 12. novembrī no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata tika atstādināta tiesnese I. Bērziņa. Viņa bija piedalījusies vairāku civillietu iztiesāšanā un saīsinātu tiesas spriedumu pasludināšanā, taču atstādināšanas dēļ tika kavēta parakstīt pilnu tiesas spriedumu izskatītajās civillietās. Atzīstot to par tiesisku šķērsli, Rīgas apgabaltiesas administrācija uzdeva izskatīt šīs lietas no jauna citā tiesas sastāvā. Dažas lietas tika izskatītas no jauna pēc būtības citā tiesas sastāvā, bet dažās lietās tiesneši to atteicās darīt, uzskatot, ka nav tiesiska pamata tiem skatīt lietu no jauna, bet lietas dalībniekiem ir tiesības pārsūdzēt kasācijas kārtībā saīsināto tiesas spriedumu. Šādā situācijā Rīgas apgabaltiesa vērsās Tieslietu ministrijā pēc palīdzības, aicinot likumā tiešā tekstā ierakstīt, kā jārīkojas šādā gadījumā. Tieslietu ministrija atbildējusi, ka likums jau šobrīd paredz risinājumu, norādot uz tiesas sastāva nemainīguma principu, kurš paredz: ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšanu sāk no jauna.

18
komentāri (28)
28 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
19. Maijs 2015 / 20:25
13
ATBILDĒT
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 321.panta trešajai daļai, ja tiesa (tiesnesis), par kuras lēmumu iesniegta blakus sūdzība, to atzīst par pamatotu, tā var atcelt pārsūdzēto lēmumu pilnībā vai daļā un izlemt jautājumu pēc būtības.
Attīstot minētajā pantā pausto ideju, var ekstrahēt apziņas stāvokli, ka tiesas spriedumu tiesa varētu atcelt, ja procesa dalībnieki iespertu pamatotu apelāciju. Tālab nav nekādas nepieciešamības parakstīt tiesas spriedumu līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa iestāšanās gaišajam mirklim.
Ja apelācija nav pamatota, tad tiesneši ziķerīgi paraksta spriedumu un nosūta augstākai instancei.
Tālab, lai optimizētu tiesas procesu, tiesas spriedumus rakstveida procesā var rakstīt tiesneša palīgs, bet orālajos procesos - tiesas sēžu sekretārs, jo tiesas sēžu zālē visu labi dzird un pieraksta. Tiesnesis pievieno atsevišķās domas, un nosūta neparakstītu sprieduma norakstu procesa dalībniekiem. Ja netiek iesniegta apelācija, pēc termiņa iestāšanās tiesnesis paraksta spriedumu, ja tiek iesniegta pamatota apelācija, tiesa pati atceļ savu spriedumu, ja nepamatota apelācija - tad paraksta spriedumu un nosūta "uz augšu".
Papildus var mudināt Augstāko tiesu darboties aktīvāk atsevišķo prejudicālo pilotdomu radošajā ģenēzē, lai zemākas instances nebaidītos ķerties tiesiskuma spīļarklam pie rokturiem, un dzīt taisno taisnīguma vagu spriedumu neparakstītajos atsevišķo motīvu daļas saīsināto intenciālo domu pilotprojektos.
mazgudrais > Seskis
20. Maijs 2015 / 12:31
11
ATBILDĒT
attīstot ideju nonākam pie secinājuma, ka tiesās jāievieš lozēšana (ar metamo kauliņu, piemēram), kura puse lielāko ciparu uzmet, tai par labu spriedums, iedomājietis, kā ieekonomētu uz procedūrām, tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, telpām, ar laiku varētu ieveist izlozi e-vidē, tad elementāri, ja ir internets, tad risini problēmas kaut vai no Antarktīdas, īpaši ņemot vērā, ka (tā kā ir pieejami anonīmie s[priedumi kādu laiku jau) tiesas nolēmumam ar tiesiskumu (vai vismaz veselo saprātu) ne vienmēr ir tieša korelācija
mazgudrais > mazgudrais
21. Maijs 2015 / 09:47
2
ATBILDĒT
par ko atkal mīnusi? par taisnību? jā, taisnība ļaudīm nepatīk, tas ir fakts
anonīms/dr.iur > Seskis
20. Maijs 2015 / 10:06
1
ATBILDĒT
tāda procedūra, kad pilno spriedumu tiesnesis izgatavo tikai tad, ja to pārsūdz, ir atseviškās valstīs. arī latvijā, kad rakstīja kriminālperocesa likumu, tāda ideja bija, bet no tās visai ātri atteicās. tā procedūra noteik tā, ka tienesis, pasludinot saīsināto spriedumu, mutiski pasaka motīvus, kāpēc viņš lietu tā ir izspiedis. ja tiek iesniegta sūdzība, tiesnesis šo pašu motivāciju uzkarsta rakstveidā. bet latvijā šāda sistēma acīm redzami nedarbosies un var novest pie lielām ļaunprātībām. lai šāda sistēma darbotos: 1) vajag būt reālam, nevis tikai vārdos, izmeklēšanas procesam, 2) spriedumi ir jāraksta tiesnešiem, nevis palīgiem, 3) tiesnešiem ir jābūt godīgiem un kompenetiem (tiesnešiem ir jābūt labi izglītotiem, jāmāk labi pamatot savas domas gan mutiski, gan rakstiski). pie mums tas diemžēl nebūs iespējams un jūs visi lielsiki zināt, kāpēc. bet tas, ka spriedumus raksta tiesnešu palīgi, kuri nav pat bijuši tiesas zālē, kad lietu skatīja, ir nonsenss. ja tādas lietas atklājas, šāds tiesnesis būtu vispār jāatlaiž, nevis ar to jālielās.
Jurčiks > Seskis
20. Maijs 2015 / 08:37
2
ATBILDĒT
Kas par daudz, tas par skādi... Paņem brīvdienas...
Purpčiks > Jurčiks
20. Maijs 2015 / 09:07
10
ATBILDĒT
Vārds vietā. Jurčikam arī derētu brīvdienas, citādi jau apnicis tavas pārgudrības lasīt. Par Mazgudro vispār nerunāsim.
mazgudrais > Purpčiks
20. Maijs 2015 / 12:17
0
ATBILDĒT
nu ko tad pieminēji? ja nerunāsim, tan nav ko pieminēt
Purpčiks > mazgudrais
20. Maijs 2015 / 14:16
0
ATBILDĒT
Nu par to kā jūs ar Jurčiku viņnedēļ divatā cepāties par tatāru - mongoļu tiesībām tiešām nav vērts runāt.
Es tik gribēju norādīt, ka Jurčikam jau nu nebūtu pamata čīkstēt par to, ka Seskis reizi nedēļā savu parasto sviestu nopublicē. Neka nu Jūs abi kaut ko stipri vērtīgāku rakstītu. Seskis vismaz protās un pārāk bieži netroļļo
Jurčiks > Purpčiks
21. Maijs 2015 / 09:56
0
ATBILDĒT
Citāts: par to kā jūs ar Jurčiku viņnedēļ divatā cepāties par tatāru - mongoļu tiesībām
=====

Tas, ka tevi kāds jautājums neinteresē, nenozīmē, ka PUBLISKĀ FORUMĀ par to neviens nedrīkst runāt. Kaut kāda "sovoku" pieeja sanāk...
Mani joprojām PATIESI interesē šis jautājums, bet, tad, kad es sapratu, ka"tatāru mongoļu" tiesību (ok. ok, tiesību izpratnes) piesaukšana būtībā nav nekas cits kā kaut kāda rasistiska naida izrādīšana un ka nekāda zinātniska pamata tam nav, es metu mieru tālākai iztincināšanai... Tas tā - atbildei uz pārmetumu...
mazgudrais > Purpčiks
20. Maijs 2015 / 16:42
0
ATBILDĒT
godātais, manuprāt seska "sviests" bieži vien ir vērtīgāks par "nesviestu" komentētajā rakstā
mazgudrais > Purpčiks
20. Maijs 2015 / 16:39
0
ATBILDĒT
par tiesībām Jurčiks cepās, es necepos
a > Purpčiks
20. Maijs 2015 / 10:07
4
ATBILDĒT
manuprāt seskveidīgie komentāri galīgi neder šim žurnālam. tie iederas humora sadaļā, uz kuru tad tie būtu pārvietojami. pretējā gadījumā, troļļošanas pieļaušana nogalina saprātīgu diskusiju komentāros.
mazgudrais > a
20. Maijs 2015 / 12:20
1
ATBILDĒT
seskveidīgie komentāri kā reiz atklāj problēmas sakni vai arī parāda, ka problēma ir no pirksta izzīsta, vai arī pierāda, ka problēma nav atrisināma bez 80 tuksneša gadiem
Jurčiks > Purpčiks
20. Maijs 2015 / 09:36
0
ATBILDĒT
Apnicis - nelasi. Īzī. Kur problēma?...
xxx
19. Maijs 2015 / 20:09
1
ATBILDĒT
Satversmes pārkāpums ir nevis lietas iztiesāšana no jauba, bet gan saīsinātā sprieduma institūts. Katrs pie pilna prāta esošs jurists saprot, ka argumentācijas kvalitāte ir apšaubāma, kamēr tā nav fiksēta rakstveidā. Pašlaik ir tā, ka tiesneši apspriedes laikā (vai tiesnesis viens pats) nonāk pie kaut kāda viedokļa, kurš tai brīdī viņiem (viņam) šķiet pamatots, bet pēc tam, rakstot pilno spriedumu, nonāk saīsinātā sprieduma prokrusta gultā, un rezolutīvajā daļā neko vairs nespēj mainīt.
dr.iur.
19. Maijs 2015 / 15:02
1
ATBILDĒT
Kas būtu, ja viens no trijiem tiesnešiem tiktu nevis atstādināts, bet tpu, tpu nomirtu? Man lielas, ka tādā gadījumā lieta ir jāskata no jauna citā sastāvā. Tieši tāpat man liekas būt jārīkojas arī šajās lietās, bet es atļaušos piedāvāt savu juridiski pilnīgi analfabētisko risinājumu: spriedumam varētu pietikt arī ar divu tiesnešu parakstiem, ja tikai abi tieneši apspriedes istabā balso "par" šo spriedumu, un viss..., un šādu spriedumu neapmierinātie var pārsūdzēt tāpat visus citus spriedumus kasācijas kārtībā.
bo > dr.iur.
19. Maijs 2015 / 15:09
0
ATBILDĒT
atbilde ir rakstā - ja tiesnesis nomirst, bet apspriede nav bijusi (tiesas spriedums nav taisīts), tad lieta skatāma jaunā sastāvā. ja savukārt spriedums ir taisīts (kaut saīsināts), tad tas ir arī pabeidzams ar motīvu publiskošanu. pārējo divu tiesnešu pienākums ir to pabeigt.
anonīms > bo
19. Maijs 2015 / 17:18
0
ATBILDĒT
Es domāju, ka spiedums ir taisīts tikai tad, ja spriedumam ir visas obligātās sprieduma sastāvdaļas, tajā skaitā arī sprieduma motīvu daļa. Bez motīvu daļas nav spriedums, bet ir saīsinātais spriedums, un tā nav tikai vārdu spēle. Bet arī taisot saīsināto spriedumu, tiek prezumēts, ka tiesneši skaidri zina, ko viņi pēc tam rakstīs pilna sprieduma motīvu daļā. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tas nozīmē, ka divu atlikušo tiesnešu pienākums ir pabeigt lietu ar motivēta sprieduma izgatvošanu. Izņēmums pēc mana viedokļa te var būt tikai tad, ja viens no tiesnešiem jau prms tam triju tiesnešu sastāvā šādam spriedumam nepiekrita. Bet tās, protams, ir tikai manas personīgās domas...
7 > anonīms
19. Maijs 2015 / 21:43
0
ATBILDĒT
Piekrītu autoram par uzrakstīto un ceru, ka TM vai vismaz Saeimā būs dzirdīgas ausis. Pie reizes derētu padomāt par risinājumu vēl arī tajās situācijas, ja nav neviena, kas varētu "pabeigt spriedumu" - ja tiesa lietu skatījusi vienpersoniski vai ja kāda iemesla dēļ neviens no kolēģijas nevar to izdarīt.

Tiem, kas uzskata, ka var izlīdzēties ar saīsinātā sprieduma pārsūdzēšanu, aicinātu likt aiz auss, ka ne visi spriedumi ir pārsūdzami, bet motivācija taču nepieciešama arī tādiem.
Jurčiks > anonīms
19. Maijs 2015 / 17:40
0
ATBILDĒT
Pasludinātais spriedums šādos gadījumos ir ĪSAIS. Un, reiz tas ir pasludināts, to vairs nevar ne ignorēt, ne arī grozīt ārpus pārsūdzēšanas kārtības. VIŅŠ IR! Pretējā gadījumā sanāk, ka, piemēram, notiesātajam tīri labs risinājums būtu nomušīt vienu no tiesnešiem starp īso spriedumu un pilno...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
visi numura raksti
Santa Slokenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Problemātika ar ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai
Raksta1 mērķis ir "Jurista Vārda" lasītājiem izskaidrot Eiropas Savienības pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai problemātiku un iemeslus, kādēļ pievienošanās process pašreiz ir apstājies, kā arī ...
1 komentāri
Tiesībsarga birojs, Jurista Vārds
Tiesību politika
Sākusies diskusija, vai tiesībsarga institūts ir nostiprināms Satversmē
Pirms pāris nedēļām tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, kurai pievienojis divus likumprojekta variantus un anotāciju saistībā ar iespējamiem ...
Jurista Vārds
Notikums
Latvijā viesojas Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas delegācija
Pagājušonedēļ, no 13. līdz 15. maijam, vizītē Rīgā uz vairākām dienām ieradās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un vairāki tiesneši, kuriem Latvijā bija paredzēta īpaša diskusija un tikšanās ar ...
Tiesību politika
Apstiprināta Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2015.–2016. gadam
Pirmdien, 11. maijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir apstiprinājis Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2015.–2016. gadam. Tā noteic ministrijas galvenos mērķus un uzdevumus laika periodam no 2015. gada līdz 2016. gadam ...
3 komentāri
Sannija Matule
Tiesību politika
No jauna uzvirmo neskaidrības par maksātnespējas administratoru statusu
Lai gan atbilstoši plānotajam jau 1. jūlijā pilnā mērā vajadzētu stāties spēkā jaunajai kārtībai attiecībā uz maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, pagājušās nedēļas notikumi šajā sakarā ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis