ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Lietuvas Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, vai SCC šķīrējtiesas nolēmums,³ kas, cita starpā, noteica Lietuvas Republikai (turpmāk – Lietuva), ko pārstāvēja Lietuvas Enerģētikas ministrija (turpmāk – Enerģētikas ministrija), atsaukt un sašaurināt noteiktus prasījumus par juridiskas personas darbību izmeklēšanu, ir saderīgs ar Briseles I regulas nosacījumiem.

Lietuvas Apelācijas tiesa (Lietuvos apeliacinis teismas), lemjot par SCC šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi, norādīja, ka minētais šķīrējtiesas nolēmums ierobežojot Lietuvas valsts tiesībspēju vērsties Lietuvas tiesā, kā arī liedzot Lietuvas valsts tiesai lemt par savu jurisdikciju, tādējādi pārkāpjot gan tiesu iestāžu neatkarības principu, kas nostiprināts Lietuvas Konstitūcijas 109. panta 2. punktā, gan Lietuvas sabiedrisko kārtību (ordre public).⁴ Turklāt Enerģētikas ministrija papildus norādīja, ka minētais šķīrējtiesas nolēmums ir pretrunā arī Briseles I regulai, kā EST to interpretēja lietā C-185/07 West Tankers.⁵

Neskatoties uz minētajiem Lietuvas argumentiem, 2015. gada 13. maija spriedumā EST Virspalāta norādījusi, ka "[Briseles I regula] ir interpretējama tādējādi, ka tai nav pretrunā, ja dalībvalsts tiesa atzīst un izpilda vai arī atsakās atzīt un izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu, ar ko vienam lietas dalībniekam tiek aizliegts šīs dalībvalsts tiesās izvirzīt noteiktus prasījumus, jo minētajā regulā nav regulēta citā dalībvalstī esošas šķīrējtiesas nolēmuma atzīšana un izpilde dalībvalstī".⁶

Šāda EST Briseles I regulas tiesību normu interpretācija jau bija sagaidāma, tomēr ar nožēlu jāsaka, ka EST nav attaisnojusi daudzu liktās cerības attiecībā uz jaunās Briseles I bis regulas,⁷ kas aizstāj Briseles I regulu no š.g. 10. janvāra, izvērstā šķīrējtiesas izņēmuma interpretēšanu. Lai arī ģenerāladvokāts Vatelē savos secinājumos veltīja diezgan daudz uzmanības savu, iespējams, brīžam pārlieku radikālo uzskatu izklāstīšanai attiecībā uz jaunās Briseles I bis regulas izvērstā šķīrējtiesas izņēmuma interpretēšanu, EST Virspalāta diemžēl to ir atstājusi novārtā un pamatlietā piemērojusi tikai "vecos" Briseles I regulas nosacījumus.

Pamatlietas faktiskie apstākļi

Nepieciešamība Lietuvas Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālos jautājumus EST atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam radās vienā no daudzajiem strīdiem, kuros savstarpējās nesaskaņas risina Lietuva un Krievijas gāzes koncerns Gazprom (turpmāk – Gazprom).⁸

Pamatlieta ir saistīta ar Lietuvos dujos AB (turpmāk – Lietuvos dujos) – Lietuvā dibinātu akciju sabiedrību, kuras saimnieciskā darbība saistīta ar gāzes iepirkšanu no Gazprom, tās transportēšanu un izplatīšanu Lietuvas teritorijā, kā arī gāzes vadu apsaimniekošanu un gāzes piegādi uz Kaļiņingradas apgabalu.⁹

Izskatāmās lietas laikā Lietuvos dujos galvenie akcionāri bija E.ON Ruhrgas International GmbH, Gazprom un Lietuvas valsts, kuriem attiecīgi piederēja 38,91%, 37,1% un 17,7% no tās pamatkapitāla. Gazprom dalību Lietuvos dujos kapitālā ieguva saskaņā ar 2004.