Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūnijs 2015 /Nr.24 (876)

Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas
18 komentāri
Mg.iur.
Sandis Bērtaitis
zvērināts advokāts, partneris advokātu birojā “FORT”  

"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas princips",1 kurā iztirzāts objektīvās izmeklēšanas princips kontekstā ar šā raksta autora agrāk publicētu eseju.2 J. Neimanis iebilda autora izteiktajai kritikai par praksē pastāvošo tiesas kontroles ierobežoto apjomu un norādīja, ka Augstākā tiesa ir iedibinājusi pareizu judikatūru, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un attiecīgi kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā.

Tā kā šā raksta autors aizsāka diskusiju ar īsu problēmas pieteikumu, šajā rakstā tiks sniegts izvērstāks pamatojums, kādēļ, autora ieskatā, administratīvajā procesā tiesā šobrīd ir izveidojušās vairākas ar tiesas kontroli saistītas problēmas, ko radījusi administratīvo tiesu pēdējo gadu prakse.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
19. Jūnijs 2015 / 19:49
0
ATBILDĒT
Izlasot tā primāri izskatījās pēc informācijas atklātības problēmas, nevis objektīvās izmeklēšanas principa piemērošanas problēmas. Proti, tiesa notika nevis slēgtā sēdē, parakstoties par noslēpuma neizpaušanu, bet informācija vispār netika darīta pieejama, tādējādi neļaujot pieteicējam sagatavot pienācīgus pieteikuma pamatus.

Savukārt, ja objektīvās informācijas iegūšanas pienākumu uzkrautu tiesai, rastos liela nepieciešamība pēc papildus posma tiesas procesa ietvaros – izmeklēšanas. Manuprāt, tomēr pašam pieteicējam jābūt galvenajam pierādījumu vācējam, un tiesai tikai jāpalīdz viņam piekļūt informācijai. Diemžēl „komercnoslēpums” kļūst par arvien biežāk izmantotu taktiku pierādīšanas iespēju nogriešanai pieteicējam, kas aktualizē tiesas lomu.
Seskis
18. Jūnijs 2015 / 18:01
8
ATBILDĒT
Seska ieskatā tiesām nav vispār priekšstata par objektīvo izmeklēšanas principu! Katru rītu Seskis pēc biešu atgriezumu un cukura sajaukuma nektāra baudīšanas iepriekšējā vakarā izbrien "Tupenīšu" māju pagalmā un ilgu caurmiglotām acīm veras Čaulu gravas virzienā. Tur atrodas Pēcīšu ūdensrijējs un 26 grādu (nereibstošo) stāva nogāze, apaugusi brangām eglēm, kurās kādreiz esot pakāries Seska sievasvīra vecotēvs Purniņš.
Valsts meža dienests savā alkatībā nedod Seskim ciršanas apliecinājumu, jo nogāze pārsniedzot 25 grādu (nereibstošo) slīpumu. Tas esot izmērīts ar miera laiku aparātu SUUNTO PM-5.
Tas nozīmē, kas Seskis nevar cirst egles, pārdot, un, attiecīgi, dzēst ar nektāru savā sāpošajā galvā sakairinātos kondensatorus ar svārstīgajiem mikrofarādiem.
Spējā dusmībā Seskis devās pie eksperta, kurš uzrakstīja, ka aparāts SUUNTO ir absolūti nederīgs un uzliekams velna vecomātei uz nabas. Vēl eksperts uzrakstīja, ka aizliegums cirst kokus ir iestādes faktiskā rīcība, kas ieskrējusies no Valsts meža dienesta baltās mājas, uz galvas metas Pēcīšu ūdensrijējā, un tad pa 26 grādu (nereibstošo) slīpumu iebrāžas egļu zaļajās skujās, un pēcāk izmantojot iegūto kinētisko enerģiju, balistiskās trajektorijas leņķī iešaujas Seska galvā, no rītiem radot neciešamas galvassāpes.
Seskis vērsās tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, kā rezultātā aizskartas Seska tiesības uz labvēlīgu vidi un nesāpošu galvu, kas nostiprinātas Orķūzas konvencijā. Protams, prasīts tika arī morālā kaitējuma atlīdzinājums Latvijas budžeta apmērā un ciršanas apliecinājums.
Bet ko tiesa? Tiesa tikai filozofē par to, vai aparāts ir derīgs nogāzes slīpuma mērīšanai un pēta iestādes iesniegtos ekspertu atzinumus mērījumiem, nevis mēģina noķert faktisko rīcību aiz astes. To redzot, Seskis pieteica noraidījumu tiesnesim, kurš acīmredzami ieinteresēts, caur aparāta stikla lēcu pētīja iestādes smuidro pārstāvi. Papildus tika pieprasīts lietu skatīt "tīrajās instancēs", nevis netīrajā pirmajā instancē, bet visi lūgumi tika noraidīti, un Seskim turpina sāpēt galva, jo tiesa prettiesiski atskās izmērīt faktiskās rīcības kinētisko enerģiju un slīpumu grādos (nereibstošos), tādējādi pielaižot objektīvu nevīžību objektīvās izmeklēšanas principa piemērošanā.
Kauns, kauns, gan Karma liks izstrēbt tiesai procesuālo ciešanu biķeri, kas nodarīts tam mazākajam - objektīvajam Seskītim!
Senlatvietis > Seskis
19. Jūnijs 2015 / 08:34
5
ATBILDĒT
#Seska vārdu virknējumi literārajā gaisotnē fascinē.
Armands > Seskis
18. Jūnijs 2015 / 19:27
2
ATBILDĒT
Seski, lustīgu līgošanu un veiksmi seksa zieda meklējumos! :-D
Seskis > Armands
19. Jūnijs 2015 / 20:24
2
ATBILDĒT
Tencinu par laipnīgo novēlējumu! Lai izdodas, un neliela taktiska viltība - laicīgi jāsagatavo miniatūra eglīte ar rotājumiem un glītu Staļina laiku zvaigznīti galā - dāmas kādu mirkli ir šokā, un gadās, ka nepaspēj aizbēgt.............
Dita Amoliņa
17. Jūnijs 2015 / 21:52
19
ATBILDĒT
Paldies autoram par domīgām domām, ieguldīto laiku un it īpaši par tiesību filosofijas dimensiju. Ar lielu aizrautību izlasīju.

Rakstot šo komentāru, izlasīju citu personu piezīmes un kļuvu domīga. Tas ir būtiski, ka top kritiski raksti par tiesu nolēmumiem. Kritika var uzlabot kvalitāti, tomēr kritiku nedrīkstētu uztvert personīgi. Dīvaini, ka tiesneši komentē nolēmumus ar interneta vietņu komentāru starpniecību. Savukārt šie komentāri rada šaubas par nolēmuma saturisko kvalitāti, proti, komentāri liecina, ka nolēmuma teksts precīzi neatspoguļo tiesnešu galvenās idejas.
Māra > Dita Amoliņa
18. Jūnijs 2015 / 16:12
0
ATBILDĒT
Tieši otrādi - šāds tiesneses komentārs ir apsveicams. Sprieduma valoda ir sprieduma valoda. Citādi ir, ja sprieduma doma tiek komentēta komentāru (sarunas) valodā. Jāpiekrīt arī te iepriekšējam komentētājam - tad, ko tad mēs sagaidām no tiesnešiem - lai komentē vai lai nekomentē? Turklāt, dialogs - spriedums-konstruktīva kritika-atbilde uz kritiku-diskusija - attīsta tiesisko domu. Kāpēc no šā dialoga būtu jāizlēdz tiesnesis?

Hm! Intereses pēc izlasīju spriedumu, lai varētu spriest vai šaubīties pār tā kvalitāti. Gribētos novēlēt, lai visas tiesas raksta tik argumentēti.
Armands > Dita Amoliņa
18. Jūnijs 2015 / 15:28
0
ATBILDĒT
Atļaušos tomēr nepiekrist, ka tiesnešu, īpaši jau senatoru, komentāri par viņu taisīto spriedumu kritiku rada šaubas nolēmumu saturisko kvalitāti.
Pirmkārt, neviens tiesnesis un secīgi arī viņa taisītais spriedums nekad nebūs perfekts, aptverot visus iespējamos sprieduma kritiķu iespējamos argumentus un jau priekšlaicīgi ietverot atbilstošus pretargumentus.
Otrkārt, piekrītu, ka autors labi ir analizējis objektīvās izmeklēšanas principu tiesību filosofiskā gaismā, tomēr visatbilstošākais tiesību filosofiskā gaismā šķiet Solona komentārs, ka "Nevar tik šauri vērtēt, kā to dara AT, un nevar tik plaši vērtēt, kā to vēlas autors.".
Treškārt, Jūsu attieksme par tiesnešu komentāriem par saviem spriedumiem ir zināmā pretrunā sabiedrībā valdošajai kritikai, ka tiesneši atsakās komentēt un skaidrot savus spriedumus, jo viss, redz, spriedumā esot jau uzrakstīts. Tad ko mēs īsti sagaidām no tiesu varas konkrētu spriedumu kritikas gadījumā - lai tā komentē savus spriedumus vai tomēr atturas no komentāriem. Es vēlētos, lai tiesneši neizvairītos no komentāru sniegšanas kritikas gadījumā.
mazgudrais > Dita Amoliņa
18. Jūnijs 2015 / 09:08
2
ATBILDĒT
manuprāt komentē tiesnešu palīgi
blueberry
16. Jūnijs 2015 / 13:49
0
ATBILDĒT
Manuprāt nopietnām lietām ir jāpieiet nopietni. Te nedrīkst aizmirst, ka lietās ir iesaistītas arī trešās personas, ne tikai "pensionāre", kā te izteicās Solons. Arī šīm trešajām personām ir tiesības uz noteiktību un tiesības saprast, kas tad ir šo iebildumu pamats, kāpēc viņu projekti, labvēlīgie a.a. u.c. tiek apturēti uz 5 gadiem. Tāpēc ir vienkārši negodīgi un netaisnīgi, ka pieteicējs uz tiesu nāk, jo viņam tikai kaut kas šķiet, bet tā dēļ trešās personas (un, iespējams, arī sabiedrība) cieš milzīgus zaudējumus. Tāpēc arī pieteicējam būtu jāuzņemas vismaz morāla atbildība par savu pieteikumu, vismaz to pienācīgi pamatojot.
Solons > blueberry
16. Jūnijs 2015 / 14:33
0
ATBILDĒT
Un kur paliek vienlīdzība? Pensionāri un nopietnie cilvēki atdalāmi divās kategorijās? Ja pensionārs, tad značit stulbs un nevar neko paskaidrot, bet tiesas ieskatā noteiktais "nopietnais cilvēks" ir gudrs un viņam ir pienākums pamatot, kaut gan īstenībā ir tikpat nezinīgs kā pensionārs?
Lelde > Solons
16. Jūnijs 2015 / 15:20
0
ATBILDĒT
Vispār nevajadzētu reducēt diskusiju uz procesa dalībnieku spējām. Jautājums jau ir par to, vai pieteicējs var nākt uz tiesu sakot, ka man šāds lēmums nepatīk. Es teiktu, ka var, taču tad tiesa arī pārbauda tikai to, vai ir ievērotas procedūras un vai nav kaut kas acīmredzami nepareizs. Tiesai nav tad pamata kaut ko dziļāk vērtēt.
blueberry > Solons
16. Jūnijs 2015 / 14:41
0
ATBILDĒT
Pieredze rāda, ka arī "pensionārs" var pienācīgi izteikt savus argumentus un aizstāvēties pat pret "nopietniem" cilvēkiem, ja tik viņam ir ko teikt...
Solons > blueberry
16. Jūnijs 2015 / 14:59
0
ATBILDĒT
Tam pilnīgi var piekrist. Tikai es vēršu uzmanību, ka cienījamā raksta autors negvelž pilnīgākās muļķības un Administratīvo lietu tiesu prakse nemaz nav tik balta un nevainīga, kādu to vēlas pataisīt cienījamais Jānis Neimanis un citi tiesneši. Respektīvi - katram no viņiem ir sava taisnība, un ir jāatrod zelta vidusceļš - taisnīgums. Nevar tik šauri vērtēt, kā to dara AT, un nevar tik plaši vērtēt, kā to vēlas autors.
Senlatvietis > Solons
16. Jūnijs 2015 / 16:51
0
ATBILDĒT
+1
R.Vīduša
16. Jūnijs 2015 / 09:13
4
ATBILDĒT
Kā tiesnesei, kas bijusi referente vienā no negatīvi atspoguļotajām lietām (SKA-40/2013) un tiesas sastāvā citā (SKA-35/2014) riskēšu ļoti vienkāršoti komentēt autora bažas par pagrieziena punktu administratīvās tiesas izpratnē par objektīvās izmeklēšanas principu.
Abas lietas bija t.s. "vides lietas". Šīs lietas raksturīgas ar lielu apjomu faktu saistībā ar paredzētās darbībās ietekmi uz vidi. Ķīmija, fizika (arī nopietna tēma par radioaktīvajiem izotopiem un to sabrukšanas periodiem un ko tas nozīmē dzīvē), bioloģija. Vienā otrā no šāda veida lietām tikai ietekmes uz vidi novērtējuma laikā savāktie un analizētie dati ir sējumos.
Tas, ar ko šajās lietās sastapās tiesa un pret ko ir arguments abos spriedumos: personas iebilst pret plānoto vidi ietekmējošo darbību, bet nepamato, kas tieši visā šajā - izteikšos vienkāršoti - fizikā un ķīmijā ir tas, kas varētu kaitēt un kāpēc. No kontekta izņemtais tiesas arguments abos spriedumos ir par to, ka tiesa var pārbaudīt iebildumus, kas parāda cik necik konkrēti problēmu, kur iestāde varētu būt kļūdījusies. Tiesa, arī administratīvā tiesa, nevar darboties pēc principa - aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Tiesā strādā juristi, un, lai saprastu, kuros jautājumos no tiem, ko pirms tam ir izvērtējuši attiecīgo nozaru speciālisti, vajadzētu rakt dziļāk, vajag ko vairāk par norādi "tas noteikti nelabvēlīgi ietekmēs veselību", ja uz to brīdi lietā ir jau ļoti konkrēti pētījumi, aprēķini un novērtējumi, kas pamato, ka šī ietekme nav tāda, kā pieteicēji iedomājas. Priekšstats, ka juristi varētu veikt vispusīgu kontroli tādā nozīmē, ka, saņemot lietu ar kaudzi ietekmju pētījumiem un aprēķiniem daudz dažādos aspektos, tiesa objektīvi visu no tā pārbaudīs atbilstoši jaunākajiem zinātnes sasniegumiem - vai tas nav acīmredzami iluzori? Par kuru no simtiem skaitļu sākt šaubīties un kādēļ?
Turklāt abās minētajās lietās pirmās un apelācijas instances tiesa bija ļoti nepietni pievērsušās jebkuriem argumentiem ar cik necik konkrētu pamatojumu. Lieta par radioaktīvajiem atkritumiem arī kasācijas instancē prasīja rūpīgu izpēti par vienu otru pavisam nejuridisku lietu un rūpīgu tabulu pētīšanu un pārskaitīšanu, lai būtu droši, ka tie pieteicēju argumenti, kuri bija ar konkrētu domu, neuzrāda kādu būtisku problēmu. Varu tikai aicināt izlasīt šo spriedumu pilnībā.
Otra piebilde: izņemot no konteksta šo argumentāciju (kurā turklāt tiešā tekstā ir norādīts uz pieteicēju pārāk vispārīgo pozīciju tieši faktu jautājumos), autors to, šķiet, sasaista ar atziņu, ka administratīvā tiesa uzliek pienākumu juridiski ar normām pamatot pieteikumu un aizmirst principu "iura novit curia". Taču šāda secinājuma tur īsti nav. Pienākumu norādīt uz tiesību normu pārkāpumiem prasa - tiešām prasa - tikai kasācijas instance, un kasācijas instancē tas ir pamatoti.
Bet šādas nianses un patieso tiesas veiktās izpētes līmeni droši vien vislabāk būtu novērtēt, izlasot spriedumu pilnos tekstus.
Solons > R.Vīduša
16. Jūnijs 2015 / 12:55
14
ATBILDĒT
Atbildot uz: "bet nepamato, kas tieši visā šajā - izteikšos vienkāršoti - fizikā un ķīmijā ir tas, kas varētu kaitēt un kāpēc".

Ir pilnīgi saprotams, ka taisnīgums ir zelta vidusceļš starp vairāku tiesnešu un cienījamā autora piekopto argumentāciju. Visi taču zinam, ka objektīvā izmeklēšanas principa mērķis ir "noņemt slogu no privātpersonas". Kāpēc? Tāpēc, ka valsts ar privātpersona neatrodas vienlīdzīgā stāvoklī. Kāda tam ir būtība?

Teiksim tā, var ilustrēt vienu piemēru. Pensionāre dzīvo savu lauku abatijā, un pēkšņi ar trešo aci sajūt, ka notiek vides pārmaiņas. Uztraucoties par savām tiesībām uz dzīvību, kuras var būt tiešā mērā arī saistītas arī tiesībām uz vidi, sūdzās savā vietējā pašvaldībā ar lūgumu izbeigt prettiesisku faktisko rīcību, jo viņas ieskatā tiek pārkāptas tiesības uz labvēlīgu vidi un baidās arī par potenciālo tiesību uz dzīvību pārkāpumu. Pašvaldība atsaka, jo pensionāre neko konkrēti nav norādījusi. Tiesa atsaka, jo pensionāre neko konkrēti nevar norādīt un tiesa nevar konstatēt. Pēc pieciem gadiem pensionāre nomirst, jo izrādās, ka blakus dzīvojamai mājai vide tika piesārņota tā, ka tas beigu beigās atņēma pensionārei dzīvību. Ģimenes locekļi sūdzas ECT un pasaka, ka valstij ir pienākums nodrošināt tādu vides stāvokli, lai netiktu pārkāptas tiesības uz dzīvību. Valstij liek maksāt 100000 lielu kompensāciju par morālo kaitējumu.

Stāsta morāle? Objektīvās izmeklēšanas princips nav atkarīgs no tā, cik persona detalizēti vai neskaidri norāda uz iespējamo pārkāpumu. Ja pamattiesību pārkāpums ir -> tāds ir jākonstatē, un efektīvi jāizbeidz.

Tāpēc objektīvās izmeklēšanas princips darbojas līdz brīdim, kad tiesai nepastāv nekādas šaubas (cine dubio) par privātpersonas, kura vēršas tiesā, iespējamo pamattiesību vai citu ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu. Tas nav un nevar būt atkarīgs no tā, vai privātpersona norāda uz kaut ko. Var izdarīt izņēmumu no vispārējā principa, ja privātpersona apzināti slēpj un "liek tiesai pašai sameklēt" (tādējādi nesadarbojoties), bet nevar pastāvēt princips, ka tas attiecas uz visiem gadījumiem.

Ikvienam konstitucionālam orgānam, tostarp tiesai ir pienākums rūpēties par pamattiesību aizsardzību. Nerūpēsimies mēs - rūpēsies Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Julia > Solons
16. Jūnijs 2015 / 13:24
1
ATBILDĒT
Un tomēr! Ja pensionāres lietā būs ivn u.c. ekspertu (kompetentu institūciju) azinumi, ka nav nekādas ietekmes un pensionāre nesniegs pretim citu ekspertu atzinumus, kas apšaubītu pirmos, tad tiesas uzdevums nav pašai šaubīties par novertējumu pareizību. Arī vides lietās jābūt kaut kam taustāmam, kas tiesai jāpārbauda, nevis plikam apgalvojumam - tas noteikti slikti ietekmē.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Dace Šulmane
Intervija
Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas  
Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt ...
7 komentāri
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Muzikālo darbu tiesiskās aizsardzības intelektuālisms Latvijā
Latvijā autortiesību un blakustiesību aizsardzības joma ir tiesiski regulēta.1 Tomēr periodiski parādās domstarpības par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (turpmāk – Tiesību pārvaldītāju) prakses ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Notikums
Konference par pārrobežu sadarbību civillietās
2015. gada 10.–12. jūnijā Latvijā norisinājās Tieslietu ministrijas (TM) sadarbībā ar Ungārijas un Lielbritānijas tieslietu ministrijām īstenotā Eiropas Komisijas īpašās programmas "Civiltiesības" projekta Nr. ...
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Cilvēktiesību īstenošanai jābūt reālai un efektīvai
Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr. 2014-08-03 "Par Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 16. pielikuma "Veselības ...
Jurista Vārds
Informācija
Uzņēmumu reģistrs rīko akciju – klātienes konsultācijas
Lai atbalstītu uzņēmējus Komerclikuma prasību izpildē un klātienē sniegtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, 10. jūnijā Uzņēmumu reģistrs rīkoja trešo, noslēdzošo konsultāciju dienu Rīgā un visās reģionālajās nodaļās: ...
AUTORU KATALOGS