ŽURNĀLS Numura tēma

30. Jūnijs 2015 /Nr.25 (877)

Publisko iepirkumu likums: problēma vai risinājums?
Dr.iur.
Anatolijs Kriviņš
Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta jurists 

Kopš 2006. gada 1. maija, kad ir stājies spēkā Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL), ir atrisinātas vairākas teorētiskas problēmas publisko iepirkumu jomā, tajā skaitā jautājumos, kas ir saistīti ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk – IUB IIK) pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām un tiesas kontroles robežām, starplēmumiem ar būtisku ietekmi,1 lēmumiem par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu,2 iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu,3 par subjektīvām tiesībām vērsties tiesā IUB IIK lēmuma pārsūdzēšanai,4 pagaidu aizsardzības nepieciešamību un robežām.5

Tiesību sistēmā ir nostiprinājušās atziņas, ka, pārsūdzot IUB IIK lēmumu tiesā, pieteicēja statusā lietā nevar piedalīties pasūtītājs – nedz valsts pārvaldes iestāde,6 nedz atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,7 nedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas ir privāto tiesību juridiskās personas un nav valsts pārvaldes iestādes.8

Ir atzīts, ka visas darbības, kas saistītas ar publiskā iepirkuma plānošanu un izsludināšanu, iepirkuma procedūras noteikumu izstrādi, pretendentu piedāvājumu saņemšanu, iesniegto piedāvājumu vērtēšanu, labākā piedāvājuma izvēlēšanos, kā arī pasūtījuma piešķiršanas lēmuma paziņošanu, regulē publisko tiesību normas.9 Plaša tiesu judikatūra ir pieejama arī jautājumos, kas skar iepirkuma procedūras materiāltiesisko vērtēšanu.

Kaut gan IUB IIK lēmumi un tiesu judikatūra veido stabilu teorētisko ietvaru publiskā iepirkuma tiesiskuma nodrošināšanai, analizējot publisko diskursu iepirkumu vidē, var secināt, ka pasūtītāji norāda uz vairākām problēmām publisko iepirkumu veikšanas praksē un saista minētās problēmas ar nepilnībām PIL.

Turpinājumā autors konspektīvi analizēs būtiskākos problēmjautājumu blokus un sniegs priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

 

Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana

Lai arī iepirkuma procedūras dokumentācija pēc savas tiesiskās dabas galīgi nenoregulē tiesiskās attiecības iepirkumu procesā un nav uzskatāma par administratīvo aktu, tomēr tā kalpo par administratīvā akta pieņemšanas un līguma noslēgšanas vispārīgiem “spēles noteikumiem”.10 Pēc būtības iepirkuma procedūras nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi.11

Minētā tiesību akta sagatavošanā likumdevējs ir paredzējis plašu rīcības brīvību pasūtītāja izveidotajai iepirkuma komisijai. Atbilstoši PIL regulējumam iepirkumu komisija nosaka prasības attiecībā uz piedāvājuma nodrošinājumu, prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, iepirkuma priekšmeta aprakstu un apjomu, sagatavo tehniskās specifikācijas, nosaka līguma izpildes laiku, izvirza prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām; nosaka piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritēriju saskaņā ar PIL 46. pantu, kā arī lemj, vai pretendents var iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar PIL 19. pantu. Iepirkumu komisija izstrādā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu, vērtē iesniegtos piedāvājumus un pieņem lēmumu par tiesību piešķiršanu slēgt iepirkuma līgumu.

Galvenie problēmjautājumi, kas rodas pasūtītājiem, izstrādājot iepirkuma procedūras dokumentāciju, ir saistīti ar divu pamatelementu – pasūtītāja interešu un piegādātāju interešu – līdzsvarošanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Numura tēma
Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”  
Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl ...
Katrīne Pļaviņa
Numura tēma
Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam atstāšana bez izskatīšanas kā alternatīva maksājumam par sūdzību
Likumdevējs šovasar aktualizējis cīņu ar nepamatotiem iesniegumiem publiskajos iepirkumos.1 Valsts kancelejas piedāvātais grozījumu projekts iecerēja Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) uzlikt pienākumu lielo iepirkumu ...
Liāna Teilāne, Daina Pulkstene
Numura tēma
Iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektos un biežāk konstatētās kļūdas iepirkumos
Sācies jau trešais Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz iepriekšējiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl gandrīz pusē gadījumu, kad ES fondu projektu finansējuma saņēmējs ir saņēmis ...
Monta Oga
Numura tēma
Vai Augstākā tiesa sniegusi visas atbildes nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā
Nepamatoti lēta piedāvājuma1 sakarā ir izveidojusies plaša Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse. Tādējādi pamatoti var secināt, ka ...
1 komentāri
Māris Logins
Numura tēma
In-house izņēmuma tiesiskais regulējums publiskajā iepirkumā
Šīs publikācijas mērķis ir īsumā ieskicēt būtiskākās izmaiņas, kas ir ieviestas ar jaunajām direktīvām attiecībā uz in-house izņēmuma piemērošanu, kā arī vērst uzmanību uz atsevišķiem riskiem un ierosinājumiem, kas būtu ...
AUTORU KATALOGS