ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūlijs 2015 /Nr.28 (880)

Jurisprudences studijas un normatīvo tiesību aktu hierarhija
Komentārs par vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu
29 komentāri
Mg.iur., Mg.phil.
Anda Smiltēna
TM Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja  

Līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām Latvijas Universitāte bija vienīgā augstskola, kurā varēja iegūt jurista izglītību. Ilgstoši arī darba tirgus pieprasījumu pēc juristiem spēja nodrošināt tikai vienas augstskolas absolventi, jo, nepastāvot brīvā tirgus ekonomikai, nebija vajadzīgi juristi, kas apkalpo komersantus.

Likumsakarīgi, ka blakus Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmām ar laiku parādījās citu augstskolu piedāvātās jurista studiju programmas, jo sabiedrībā bija parādījies šāds pieprasījums. Tiktāl redzams, ka arī augstākās izglītības jomā darbojas ekonomikas pamatprincipi – ir pieprasījums, būs piedāvājums.

2013. gadā tiesību zinātņu studiju programmas piedāvāja 12 augstskolas (Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Biznesa augstskola "Turība", Sociālo tehnoloģiju augstskola, Juridiskā koledža, Latvijas Biznesa koledža, Biznesa vadības koledža, Alberta koledža).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (29)
29 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
:(
7. Augusts 2015 / 14:58
0
ATBILDĒT
Kaitējumu, kādu gadu garumā izdarījuši valstij šie daudzie nekvalificētie juristi valsts pārvaldē, nemaz nav iespējams izmēŗīt.
Praktizējošs praktiķis
22. Jūlijs 2015 / 15:38
8
ATBILDĒT
Vāja argumentācija, izņemot statistikas datus. Kamēr augstskolās nebūs kvalitatīvi mācībspēki, nevar runāt par profesijas apgūšanas latiņas celšanu. Savs vārds sakāms par rakstā minēto testu, kuru nācies kārtot dažus gadus atpakaļ TM. Šajā testā ir t.s.multiplās atbildes, kur cita starpā jautājumā par normatīvo aktu hierarhiju bija atzīmētas ne tikai pretrunīgas, bet pat divdomīgas atbildes, piemēram, uzskaitījumā ietverot "MK noteikumu projekts", liekot kandidātiem nevajadzīgi lauzīt galvu - vai oficiāli nepieņemts un spēkā nestājies normatīvais akts ir šīs hierarhijas sastāvdaļa vai nē. Ciniski, bet acīmredzot iestājusies stadija, kurā trūkst gribētāju strādāt TM, tāpēc jāizpauž populistiski saukļi par profesijas apgūšanas kvalitāti.
Temīda > Praktizējošs praktiķis
22. Jūlijs 2015 / 20:52
4
ATBILDĒT
Juristam nav jābūt staigājošajai enciklopēdijai, pietiek, ka spēj sasniegt galveno mērķi - palīdzēt klientam atrisināt viņa problēmas. Ja vēlas izglītot akadēmiski pārgudrus juristus, kritiski nepārbaudot viņu spējas šīs zināšanas praktiski izmantot, tad nav jēgas diskusijai par centralizēta eksāmena ieviešanu.
Jurčiks > Temīda
24. Jūlijs 2015 / 17:28
0
ATBILDĒT
Tipa Krisberga?... Jums ir problēmas? Nieki!...
Baraks Osama > Praktizējošs praktiķis
22. Jūlijs 2015 / 15:55
2
ATBILDĒT
Ja diplomēts jurists nezina vai neievēro tādu "sīkumu", vai normatīvo aktu hierarhijā ietilpst arī šo aktu projekti vai tikai spēkā esoši un piemērojami normatīvie akti, tad tiešām kaut kas ar diplomu piešķiršanu nav kārtībā...
Seskis
22. Jūlijs 2015 / 08:57
7
ATBILDĒT
Ļoti pareiza ir ideja par juriskonsulta profesijas likvidēšanu!
Tiek noteikts pārejas periods - ja, piemēram, 3 nedēļu laikā nav iegūta jurista kvalifikācija, tad juriskonsultam tiek anulēts iegūtais diploms un augstskolā pavadītais laiks un ieguldītie līdzekļi - tu, tū!
Tālāk sūrā atgriešanās pamatskolā un garā izglītības ceļa otrreizēja uzsākšana, lai šoreiz varētu iegūt jurista kvalifikāciju.
Kas attiecas un vienoto jurista pārbaudījumu - kāda jēga četrus gadus studēt nezinot, vai varēs nokārtot beigu eksāmenu?
Daudz lietderīgāk jurista pārbaudījumu nokārtot pirms studiju uzsākšanas kā iestājpārbaudījumu - kurš nokārto, drīkst uzsākt studijas pirmajā kursā.
Taisnība arī, ka juriskonsulta profesija ir saistīta ar civiltiesībām. Pat ja juriskonsults paralēli studijām ir strādājis valsts vai pašvaldību iestādē kā publisko iepirkumu, nodokļu vai būvniecības speciālists, pēc diploma saņemšanas svinībām, pamostoties atdzirās, jaunizceptais juriskonsults šausmās apzinās, ka iegūtās zināšanas un prasmes ir zudušas, un palikušas vienīgi miglainas atmiņas par lopu un lopiem pielīdzinātu personu dzirdināšanas servitūtu.
Salīdzināšanai
22. Jūlijs 2015 / 00:52
1
ATBILDĒT
Ātrās palīdzības darbinieki iestādes obligāto eksāmenu kārto KATRU gadu. Eksāmens sastāv no 3 daļām. Tests, praktiskā daļa un EKG nolasīšana. Testā jāiemācās 700-800 jautājumi. Visas pamatnozares- ķirurģija, terapija, bērnu sl., infekcijas u.t.t. Tie ir zināmi vismaz mēnesi iepriekš. Atbilžu varianti 3-6. Eksāmenā ir biļete ar 120 šiem jautājumiem- ārstiem, feldšeriem vienādi. 12 kļūdas un eksāmens nav nolikts. Šeit varu oponēt profesoram, jo- ja nav zināmi pamati, testu nav iespējams nolikt- atbilžu varianti ir ļoti, ļoti līdzīgi. Jautājumos tiek izdarītas izmaiņas atbilstoši jaunumiem ārstniecība. EKG ir jānosaka ko rāda gramma, att.- kāda būs ārstēšanas taktika. Praktiskajā daļā- konkrēta situācija- piem. nokritis no augstuma, neelpo, smaga politrauma vai atkal- plaši apdegumi, sirds ritma traucējumi, vai- dzīvībai bīstama hipotermija ar sirds apstāšanos u.t.t. Uzdevums- sniegt NMP (manipulācijas, medikamenti, pareiza transportēšana), izmantojot visu nepieciešamo aparatūru un medikamentus. Arī šajos posmos mēdz būt "izkritušie". Tāpēc: ja darbinieks tekošā gada laikā eksāmenu nav nolicis, pastāv nopietns jautājums par viņa palikšanu darbā. Kāda tam visam jēga? Jēga ir atkārtošanā- katru gadu mēnesi pirms eksāmena visi mācās, visi atkārto. Mācās brīvajos brīžos starp izsaukumiem, galvas nepacēluši, viens ar otru konsultējas. Ieskaitot pat tādas lietas, kuras- maz ticams vai kādreiz dzīvē nāksies redzēt- Ebola vīrusa klīnika, Sibīrijas mēris u.c., un tomēr- ja nāksies, tad tādi ir jāatpazīst- bīstamas inf. sl-bas, kas potenciāli var izraisīt lielu sabiedrības apdraudējumu. Šeit var vilkt paralēles ar tiesību zinātni. Es nevaru piekrist, ka mēnesi pirms eksāmena students nevar iemācīties testu, kuram būtu pa 100 jautājumiem no katras nozares- civiltiesības, krimināltiesības, tiesību teorija u.c., ja viņš ir sēdējis un mācījies no pamatiem. Analoģiski manam piemēram praktiskajā eksāmenā- uzdevums: tāda un tāda situācija, lūdzu sadalīt mantojumu, noteikt mantojuma daļas. Izmantot var civillikumu. Un trešais šaja gadījumā-BD, MD aizstāvēšana.
M.Lejnieks
21. Jūlijs 2015 / 15:12
1
ATBILDĒT
Konceptuāli piekrītu, bet mulsina pati eksāmena, manuprāt, nepārdomātā būtība - viens teorētiskais un viens praktiskais eksāmens. Kura būs tā tiesību nozare, kurā šis (šie) eksāmeni tiks noturēti? Jeb vienā eksāmenā tiks apvienotas visas tiesību nozares? Teorijas eksāmens kā atbildes uz biļešu jautājumiem vai tests? Tā būtu vienkārši provokācija špikošanai un jautājumu/atbilžu iepriekšējai tirgošana! Kāda būs praktiskā eksāmena sarežģītības pakāpe, kādai intelekta pakāpei tas tiks gatavots? Paši saprotiet, bažījos par manis docēto priekšmetu. ;)
A.Strupišs > M.Lejnieks
22. Jūlijs 2015 / 13:25
1
ATBILDĒT
Sveiks, Māri! Es gan vairs nedocēju, taču šāda tāda pieredze šajos jautājumos ir uzkrājusies 20+ gadu garumā.

Pirmkārt, teorijas jautājumiem tādā izpratnē, kādā tos saprot parasti (piem., uzrakstīt visu, ko zini par pirkuma līguma atcelšanu) nav jēgas. Tā ir nevis zināšanu, bet tikai atmiņas pārbaude. Pēdējos gadus 8 es praktizēju testus kā starppārbaudījumu metodi. Bet tie testi bija veidoti nevis tā, ka tajos JĀATROD pareizā atbilde, bet gan JĀIZDOMĀ pareizā atbilde. Jautājumi tika formulēti (a) tā, lai uz tiem nevarētu atbildēt bez teorijas pamatzināšanām un (b) bieži vien ar praktisku ievirzi. Piemēram, pēc atmiņas:

SIA prokūristam KL 34.p.1.d. noteiktā pilnvarojuma ietvaros nav tiesību (atzīmēt pareizās atbildes):
1) iesniegt SIA maksātnespējas pieteikumu
2) pārdot SIA piederošo nekustamo īpašumu
3) pirkt nekustamo īpašumu
4) mainīt SIA firmu
5) mainīt SIA juridisko adresi
6) slēgt darba līgumus
7) iesniegt prasības pieteikumu tiesā
8) sasaukt dalībnieku sapulci
8) slēgt bezatlīdzības darījumus
utt.

Turklāt ļāvu izmantot likumu. Jautājumi nebija iepriekš pieejami, bija tikai zināms, par kādiem programmas tematiem un apakštematiem pārbaudījums būs. Lai uz šādu jautājumu atbildētu, nepietiek paskatīties vienu vai divus pantus, ir jābūt sistēmiskām zināšanām un prasmei savilkt kopā šīs zināšanas no dažādiem disciplīnas apakštematiem. Kā rādīja rezultāti plus novērojumi semināros, šāda veida jautājumi bija vislabākais vērtēšanas instruments.

Otrkārt, kāzusi. Kāzusam jābūt obligāti. Tas nedrīkst būt pārāk primitīvs, taču arī ne nesamērīgi sarežģīts (piem., ar ietvertiem 7-10 tiesību problēmjautājumiem). Pilnīgi pietiek ar 1-2 problēmjautājumiem bakalauriem vai 2-3 --maģistriem. Tādam, lai risinājums varētu būt (a) uzrakstīts saprātīgā laikā, (b) saprotams un (c) elegants. Ideālā variantā kāzusā varētu būt kāds knifiņš, par kura atrašanu varētu mierīgu prātu ielikt 10 (pie nosacījuma, protams, ka pamatrisinājums ir pareizs) :)
Sannija Matule > A.Strupišs
22. Jūlijs 2015 / 15:17
2
ATBILDĒT
Piebilde par kāzusu kā pārbaudījuma elementu. Piemērs no dzīves. Mācoties Lu JF (pilna laika klātiene), studiju prakse labi parādīja, ka vienam kāzusam var būt vairākas pareizas atbildes un vienlaikus - nevienas pareizās - atkarībā no tā, kurš mācībspēks vērtē. Spilgts piemērs tam bija civiltiesības. Mans semināra grupas vadītājs bija prof. Torgāns, citām grupām - citi civiltiesībnieki, un, kad mēs, dažādu grupu studenti, pēc pārbaudījumiem salīdzinājām atbildes un atzīmes, tad nereti atklājās, ka vienas grupas nepareizā atbilde bija citas grupas pareizā ar visaugstāko novērtējumu, turpretim vēl citā grupā nederēja ne viens, ne otrs variants. Bet kāzuss visiem viens!
Lūk, kā vienotā exāmena gadījumā profesori un Dr.iur. savā starpā vienosies par pareizo kāzusu un vienu atbildi?
A.Strupišs > Sannija Matule
22. Jūlijs 2015 / 16:22
1
ATBILDĒT
Kāzusam nevar būt "pareizs" vai "nepareizs" risinājums, it īpaši ja par to ir domstarpības pat pasniedzeju starpā. Kāzusā novērtēšanas kritēriji ir (a) orientēšanās attiecīgās tiesību nozares sistēmā, t.sk. doktrūnā un judikatūrā, (b) tiesību normu piemērošanas prasmes un (c) argumentēšanas prasmes. Nevar automātiski dot neapmierinošu vērtējumu tikai tāpēc, ka risinājums principiāli neatbilst vērtētāja teorijai. Taču ja ir nepareizais risinājums ir tā iemesla dēļ, ka students ir piemērojis normu pretēji doktrīnai un judikatūrai, turklāt nenorādot, ka tādas pastāv (no kā pasniedzējam ir pilnīgs pamats izdarīt secinājumu, ka students par tām nav dzirdējis), tad gan nesekmīga atzīme nopelnīta godam. Taču, ja students šādā situācijā uzraksta, ka judikatūra ir tāda un tāda, taču tā ir nepareiza, jo.... (piemēram, pārkāpj tiesības uz īpašumu), tad ir pasniedzējam, lai ieliktu negatīvu vērtējumu, ir jāspēj pamatot, ka tas viss ir PILNĪGI aplami.
Sannija Matule > A.Strupišs
22. Jūlijs 2015 / 17:12
0
ATBILDĒT
Jūs, protams, runājat par ideālo modeli, un arī es tādu atbalstītu, vienīgi ir šaubas, cik tas ir/būs dzīvotspējīgs pašu eksaminētāju prātos un attieksmē. :-)
Ar pareizu vai nepareizu atbildi, risinot kāzusu, nebiju domājusi ko tādu kā 2+2=4, tik primitīvi nē. Piemēram, Torgāna kungs mudināja un mūs skoloja uz katru situāciju paraudzīties no vairākiem skatpunktiem, izspēlējot dažādus scenārijus un piedāvājot dažādus rīcības variantus, un tas arī atainoja studentu a) teorētiskās zināšanas; b) izpratni par lietu kārtību; c) prasmi orientēties un izmantot dažādus tiesību avotus u.c.
Turpretim, kā jau iepriekš minēju, pastāvot vieniem un tiem pašiem apstākļiem, citās grupās bija tikai viena un ļoti konkrēta pareizā atbilde no sērijas "ir noticis x, piemērojam normu Y", punkts. Tur neviens nejautāja ne pēc doktrīnas, ne judikatūras. Līdz ar to vienotais eksāmens varētu būt labs pārbaudījums arī pašiem eksaminētājiem - spējā vienoties.
A.Strupišs > Sannija Matule
22. Jūlijs 2015 / 17:45
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka konkrētajā gadījumā nebija vienošanās par spēles noteikumiem - kāzuss risināms pēc prasījuma metodes vai pēc "pētījuma" jeb "juridiskā atzinuma" metodes.
Baraks Osama > M.Lejnieks
21. Jūlijs 2015 / 15:28
0
ATBILDĒT
Un ja teorētiskajā eksāmenā, piemēram, iepriekš tiek sagatavoti 1000 iespējamie jautājumi, no kuriem eksāmenā katrs saņem, sacīsim, 10 - divus katrā no 5 lielajām tiesību nozarēm (civiltiesības, valststiesības, krimināltiesības, starptautiskās tiesības, tiesību teorija)? Tad tos var kaut vai pavairot un bez maksas gaitenī dalīt pirmkursniekiem, eksāmena integritāti tas nekādi neietekmēs. Ar šādu daudzumu pietiek, lai aptvertu pilnīgi visu, kas jāzina no visas studiju vielas. Ja kāds ir ar mieru uz visiem jautājumiem kaut vai visus studiju gadus gatavot atbildes, labi vien ir - būs samācījies visu iedomājamo un neiedomājamo. Var katru gadu dažus desmitus jautājumu pamainīt pret aktuālākiem, lai sistēma neierūsē. Patiesībā nešaubos - ja vien grib un ir attiecīgs uzstādījums, arī teorijas jautājumus var sagatavot "nenošpikojamus" un neorientēties tikai uz pamatjēdzienu atstāstīšanu, bet pārbaudīt studentu spējas domāt abstrakti un pielietot vispārējo erudīciju.
M.Lejnieks > Baraks Osama
21. Jūlijs 2015 / 15:44
0
ATBILDĒT
1000 jautājumi hipotētiski ir variants, bet man ir pieredze ar apmēram 100 iepriekš dotiem jautājumiem manā kursā. 200 jaunieši uz eksāmenu ieradās šķībām acīm pilnīgā neģīmī, jo iepriekšējā vakarā bija sadalījiši jautājumus, kā nu katrs uz sev tikušajiem jautājumiem bija sagatavojuši atbildes (nereti aplamas), bet pēc tam visi to mēģinājuši sazubrīt. Un tagad iedomājamies to x 5! 50 paģībušie skolēnu dziesmusvētkos jau liksies sīkums. :D Nopietni, visas piecas apakšnozares vienā eksāmenā ir pārāk drastiski.
Elīna Alise > M.Lejnieks
21. Jūlijs 2015 / 17:09
0
ATBILDĒT
Nu šeit gan, Lejnieka kungs, viena būtiska atšķirība būt tas, ka, ja tiktu izvēlēta sistēma ar kaut vai 1000 jautājumiem, diez vai, ka tie tiktu izsūtīti 24 stundas pirms paša eksāmena, kā tas bija ar Jūsu kontroldarbiem. No tā jau mums tās actiņas tādas šķības bija un paši neizgulējušies... :)

Bet kopumā ideja par vienotu eksāmenu, manuprāt, ir atbalstāma, tomēr, kā jau vienmēr, ir nepieciešams ļoti detalizēti un no visiem aspektiem šo ideju izvērtēt, lai kārtējā labā ideja ar cēlo mērķi nezaudētu savu spozmi uz nepilnīga, nepārdomāta izpildījuma rēķina.
M.Lejnieks > Elīna Alise
21. Jūlijs 2015 / 17:55
0
ATBILDĒT
Kļūda būtu arī 100 jautājumus katrā priekšmetā izsniegt jau priekšmeta pasniegšanai sākoties. Būsim reālisti - lielākā daļa mācīsies nevis priekšmetu kā tādu, bet atbildes uz 100 jautājumiem, ļoti būtiska daļa šā vai tā atbildes gatavos (pirks) un iekals pēdējā naktī. Tā nav kvalitāte. Par tiem, kuri paļausies uz veiksmi vispār nerunāsim. :)
Jānis > M.Lejnieks
22. Jūlijs 2015 / 08:19
1
ATBILDĒT
Kāpēc vispār dot jautājumus? Jāsakā, ka būs viss svarīgākais par konkrētām nozarēm!
Baraks Osama > Jānis
22. Jūlijs 2015 / 10:35
1
ATBILDĒT
"Jāsakā, ka būs viss svarīgākais par konkrētām nozarēm"
------------------------------
Šī nu ir neko neizsakoša frāze. Tā teorētiski var pateikt pirms jebkura pārbaudījuma, un kandidāti būs pilnīgā neziņā gan par eksāmena formātu, gan to, ko īsti eksāmena sastādītājs būs uzskatījis par pietiekami svarīgu.
Jānis > Baraks Osama
22. Jūlijs 2015 / 12:19
1
ATBILDĒT
Klau, mēs runājam par personām, kas pabeiguši studijas un ir minūti pirms tā, ka sevi sauks un uzvedīsies kā juristi. Vai tad viņi var nezināt katras nozares pamatjautājumus? Nav pat svarīgi pamatjautājumus ietvert jautājumos. Tie ir jāzina.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
visi numura raksti
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Māksla un likumība Latvijas kultūrā
"Ja tu šo lasi, pēc vienas minūtes tu mirsi" – tā saucās latviešu mākslinieka Kristiana Brektes darbs, kas 2006. gadā tika izstādīts mākslas simpozijā Valmierā, bet jau pēc trim stundām sekoja zvans no Valmieras pilsētas domes un ...
7 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Valsts prezidenta jaunā padomniece: ir jāmaina attieksme pret likumu
Kā jau tas tradicionāli ierasts, mainoties Valsts prezidentiem, mainās arī Valsts prezidenta kancelejas vadības un padomnieku sastāvs. Tādējādi kopš šā gada 8. jūlija valsts augstākās amatpersonas likumdošanas un juridiskā ...
Inese Lībiņa-Egnere
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās izglītības un jurista kvalifikācijas situācija un iespējamais risinājums
Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"1 2. ...
2 komentāri
Diskusija
Augstskolas ir gatavas idejai, bet ne nepārdomātiem eksperimentiem
Par šajā numurā publicētās koncepcijas "Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu" saturu un piedāvātajiem risinājumiem "Jurista Vārds" lūdza izteikties izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili un sešas ...
Vēstules
Ir notikusi nepieļaujama iejaukšanās tiesu darbā un to neatkarībā

Atklātā vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principa ievērošanu šai sakarā

7 komentāri
AUTORU KATALOGS