ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Septembris 2015 /Nr.37 (889)

Nepamatoti lēts piedāvājums kā konkurenci ierobežojošs līdzeklis
4 komentāri
Mg.iur.
Debora Pāvila
zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere 

Eiropas Savienības publisko iepirkumu tiesības atļauj noraidīt piedāvājumu, kura cenu pasūtītājs uzskata par nepamatoti lētu, ja vien pirms tam tiek ievērota inter partes procedūra.

Konkurences tiesību jurists ar "nepamatoti lētu cenu" saprot "plēsonīgu cenu" (angļu val. – predatory price), un tālāk nāk prātā pamatlikums, ka plēsonīgi zemu cenu prakse ir aizliegta vienīgi dominējošiem uzņēmumiem. Dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu neierobežo pietiekams konkurences spiediens, un tāpēc tam ir uzlikta īpaša atbildība nepieļaut, ka tā rīcība kaitē efektīvai konkurencei tirgū, tostarp piemērojot pārmērīgi zemas cenas. Visiem pārējiem ir atļauts noteikt cenas pēc savas vēlēšanās.1 Kāpēc tad attiecībā uz publisko iepirkumu līgumu piešķiršanu pastāv citi noteikumi?

Pastāv vēl divas pārsteidzošas nepamatoti lēta piedāvājuma regulējuma īpatnības. Pirmkārt, nepamatoti lēta piedāvājuma jēdziens nav definēts. Otrkārt, pasūtītājiem nav pienākuma, bet ir tikai tiesības noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumus. Tādējādi var, piemēram, būt, ka vienā gadījumā dominējoša uzņēmuma plēsonīgi lēts piedāvājums netiek noraidīts, kamēr citā gadījumā dominējoša uzņēmuma konkurenta piedāvājums tiek noraidīts tā iemesla dēļ, ka tas ir pārāk lēts salīdzinājumā ar dominējošā uzņēmuma cenu (kura tikpat labi var būt arī pārmērīgi augsta).

Šajā rakstā no konkurences tiesību jurista viedokļa kritiski apskatīts ES publisko iepirkumu tiesību regulējums attiecībā uz nepamatoti lētiem piedāvājumiem, saskatot risku, ka šis regulējums var radīt efektīvu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu tirgos.

 

1. Konkurence ir galvenais ES publisko iepirkumu tiesību mērķis

Augstākie ES mērķi ir definēti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, centrālais no tiem ir iekšējā tirgus izveidošana.

Galvenais ES publisko iepirkumu tiesību mērķis, kā redzams no dažiem turpmāk minētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumu citātiem, ir atvērt publiskos iepirkumus konkurencei.

"Direktīvas galvenais mērķis tādējādi ir nodrošināt konkurenci publiskajiem būvdarbu līgumiem. Tieši pakļaušana Kopienas konkurencei saskaņā ar Direktīvā noteikto kārtību nodrošina izvairīšanos no publisko institūciju padošanās favorītisma riskam (..)."2

"Direktīvas mērķis ir (..) veicināt efektīvas konkurences veidošanos publisko līgumu jomā."3

"Tādējādi tiesa secināja, ka viens no Kopienas publiskā iepirkuma noteikumu mērķiem ir panākt plašāko iespējamo konkurences nodrošināšanu (..) un ka Kopienas tiesību uzdevums ir nodrošināt plašāko iespējamo pretendentu piedalīšanos konkursos (..). Papildus jānorāda, ka plašākā iespējamā konkurences nodrošināšana tiek apsvērta ne tikai no Kopienas intereses par brīvu preču un pakalpojumu plūsmu viedokļa, bet arī no paša konkrētā pasūtītāja intereses viedokļa, kuram tādējādi būs lielāka iespēja izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu, kurš vislabāk atbilstu attiecīgās publiskās iestādes vajadzībām (..)."4

Būtībā Renco lieta piedāvā perfektu recepti, kā atbrīvoties no nevēlama pretendenta – vismaz būvdarbu līgumu gadījumā.

Šāds mērķis jāsasniedz, lai likvidētu pamatbrīvību ierobežojumus un aizsargātu to vienas dalībvalsts komersantu intereses, kuri vēlas pārdot savas preces vai pakalpojumus pasūtītājiem citās dalībvalstīs, t.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nē, nekad nevajag piekrist
24. Septembris 2015 / 10:23
4
ATBILDĒT
Tas ironijai ir tikai kāds citāts no tiesas sprieduma.
Gan regulējums, gan tiesu prakse apliecina, ka mums ir darīšana ar visaugstākā līmeņa korupciju, proti, tādu, kas ir nostiprināta normatīvajos aktos un bauda tiesas aizsardzību.
Bet no finanšu piramīdas kaut ko citu gaidīt būtu visnotaļ jocīgi
lai jums gaiša komuņizma
23. Septembris 2015 / 10:22
1
ATBILDĒT
Tiesai ir jāpārbauda, vai lūgums sniegt paskaidrojumus ir ļāvis attiecīgajiem kandidātiem pietiekamā mērā paskaidrot sava piedāvājuma elementus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.C-599/10 32.punktu) un vai pasūtītāja pamatojums ir balstīts uz likumā norādītajiem pamatojuma elementiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.C-292/07 159.punktu). Tiesai jākontrolē vienīgi tas,
kā tiek ievēroti procesuālie un ar pamatojumu saistītie noteikumi, kā arī jāpārbauda faktu saturiskā precizitāte un tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (sk. Eiropas Savienības Pirmās instances Tiesas 2005.gada 6.jūlija sprieduma lietā T- 148/04 47.punkts).
Izskatāmajā lietā tiesa ir ieslīgusi pārspriešanā, vai par pieteicējas norādīto cenu
varētu sniegt pakalpojumu, tādējādi izdarot savu novērtējumu pieteicējas norādītajai cenai, kas nav pareizi. Kontrolējot Publisko iepirkumu likuma 48.panta ievērošanu publiskā iepirkumā, tiesai nav
jāvērtē, vai par piedāvāto cenu ir iespējams sniegt pakalpojumu
Debora Pāvila > lai jums gaiša komuņizma
23. Septembris 2015 / 21:40
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru. Jums var piekrist. Bet, manuprāt, ierobežotā tiesas kontrole vēl jo vairāk var veicināt nepamatoti lēta piedāvājuma institūta izmantošanu, lai ierobežotu konkurenci publiskajos iepirkumos uz subjektīvu, ieinteresētu vai nekompetentu pasūtītāju lēmumu pamata.
Rudīte Vīduša > Debora Pāvila
24. Septembris 2015 / 13:10
0
ATBILDĒT
Runājot par tiesas kontroli - ir jānošķir divi gadījumi: 1) pasūtītājs ir atzinis kādu piedāvājumu par nepamatoti lētu un šis izslēgtais pretendents tiesā prasa pārbaudīt šādu lēmumu, 2) pasūtītājs nav atzinis kādu piedāvājumu par nepamatoti lētu, un cits pretendents, kas šādu rezultātu no pasūtītāja būtu gribējis sagaidīt, nāk prasa to tiesā.
Tiesai gan vienā, gan otrā gadījumā, protams, šis lētā piedāvājuma institūts prasa domāt un šaubīties par tiem pašiem jautājumiem, par ko arī raksts. Tomēr pirmajā gadījumā tiesai varētu būt iespējas "izķert" patvaļīgu izslēgšanu (tas tieši būtu veids, kā mazināt problēmu, par ko ir šis raksts), turpretim otrajā gadījumā ir ļoti grūti ar tiesas metodēm nonākt pie neizbēgama secinājuma, ka pretstatā pasūtītāja paša domām piedāvājums ir nepamatoti lēts. Visi tie paši zemūdens un virsūdens akmeņi. Kopumā tiesa tieši pirmajā gadījumā ir varošāka, nekā otrajā. Otrajā gadījumā, ja ņem vērā, ka lētā piedāvājuma institūts ir vispirms jau tieši pasūtītāja nodrošināšanai pret saistību neizpildi, jājautā, vai tas nav paša pasūtītāja risks - izvēlēties piedāvājumu izslēgt vai nodrošināties ar krietniem punktiem līgumos.
Tiesas prakse, lai arī jau veidojas, vēl nav liela, tomēr gribu cerēt, ka, arī no malas skatoties, virzāmies pareizi.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Senatora A. Lēbera piemiņas konference – par privāttiesību un tiesību vēstures tēmām  
Šis gads Latvijas tiesību vēstures pētniekiem liek domāt par interesantu sakritību: 1865. gads ir bijis īpaši devīgs izcilu un Latvijas vēsturei izšķiroši būtisku juristu ziņā. Tieši tad, pirms 150 gadiem, ir dzimušas ...
Sannija Matule
Intervija
Par ko liecina maksātnespējas procesa administratora sertifikāts
Līdz ar pēdējiem apjomīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem 2014. gada rudenī tika arī papildināts maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbības izbeigšanas iespējamo pamatu uzskaitījums, iepriekšējam ...
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziens
Raksta mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējumu un piedāvāt konstatēto problēmu iespējamos risinājumus.
8 komentāri
Dace Šulmane
Informācija
Juridiskie pakalpojumi – valsts iepirkuma priekšmets
Vēl pavisam nesen "Jurista Vārdā"1 tika paplašināti analizēti problēmjautājumi, kas saistīti ar publiskā iepirkuma regulējumu Latvijā. Parasti par iepirkuma regulējumu juristi veic pētniecību2 un analizē "no ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Apstiprinātas pamatnostādnes ieslodzīto resocializācijas pilnveidošanai
Otrdien, 15. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja pamatnostādnes ieslodzīto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas no 2015. gada līdz 2020. gadam, kā arī plānu to ieviešanai. Pamatnostādnes ...
AUTORU KATALOGS