Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Oktobris 2015 /Nr.42 (894)

Mēģinājums ierobežot advokatūras tiesības – drauds tiesiskas valsts būtībai
19 komentāri
Gvido Zemribo
zvērināts advokāts 
Gerda Audže
zvērināta advokāta palīdze, zvērinātu advokātu biroja “VARUL” jaunākā juriste 

Raksts ir komentārs par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKA-237, kurā pausta tēze: "Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei."

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
28. Oktobris 2015 / 21:30
0
ATBILDĒT
Diezgan pārspīlēti atspoguļots salīdzinoši specifisks jautājums, nevajadzīgi paplašinot to līdz pat absurdam “draudam tiesiskas valsts būtībai”. Advokāta orderis tomēr nav kaut kāds augstākās varas izdots dokuments, kura priekšā atveramas visas durvis. Secinājums, ka “orderim vispār nav nekādas nozīmes, jo jebkurā likumā var noteikt ierobežojumu”, un normatīvo aktu analīze kopumā liek aizdomāties par vispārīgo un speciālo tiesību normu mijiedarbības neapzināšanos vai pat tiesību normu hierarhijas īpatnēju skatījumu. Tas, ka likumā “Par tiesu varu”, Advokatūras likumā vai procesuālajos likumos ir noteikts kaut kāds regulējums, nenozīmē, ka citā likumā nevar paredzēt no tā izņēmumus, paredzēt citu regulējumu specifiskai situācijai u.tml.
Ordera būtiskums un riski pietiekami uzskatāmi tika vērtēti jau 2008.gadā publicētajā Danas Rones pētījumā “Latvijas advokatūras sistēmas darbības izvērtējums, tās loma juridiskās palīdzības sniegšanā un attīstības perspektīvas” (sk. 66. un turpm. lpp.). Tajā pieminēts risks, ka advokāts var sev izrakstīt orderi, lai gan patiesībā klients viņu nav pilnvarojis. Klients nezina, kādi orderi viņa vārda izrakstīti. Tāpat pausts viedoklis, ka orderis “ir savā ziņā lieks dokuments”. Tā kā orderis apliecina, ka advokāts sniedz juridisko palīdzību, tad šādu faktu tikpat labi apliecina pati advokāta klātbūtne un esība lietā (procesā).
Papildus vēl varētu norādīt, ka, prasot īpašu pilnvarojumu atsevišķās situācijās, klients tiek pasargāts no tā, ka advokāts varētu nepaskaidrot klientam tiesības neļaut arī pašam advokātam uzzināt klienta sensitīvos datus, vai arī no tā, ka advokāts šādas klienta tiesības vienkārši nezina…
Jurčiks > Proficius Aliri
29. Oktobris 2015 / 15:29
0
ATBILDĒT
Šie riski ir seni ka pasaule un neba jau 2008.gadā tie pēkšņi radās vai tika atklāti. Tieši tāpat kā advokatūras mērķi un būtība. Jautājums patiesībā ir ļoti vienkāršs un, starp citu, arī tikpat vecs kā pasaule:

Vai iziet no pieņēmuma, ka cilvēki savā būtībā ir krāpnieki un tādēļ ar likumiem jācenšas šīs krāpnieciskās tendences nocirst jau saknē (koncepcija, kuru literatūrā reizēm mēdz dēvēt par "preventīvo justīciju")?

Vai arī iziet no pieņēmuma, ka neviens nav krāpnieks, kamēr netiek pierādīts pretējais, un sodit katru krāpnieku individuāli?

Pa starpām varētu arī apsvērt arī jautajumu par to, kas ir svarīgāks kā absolūtais princips - krāpņiecības novēršana (kas preventīvām metodēm nav sasniedzams šākātā), vai tomēr iespēja cilvēkam saņemt juridisko palīdzību situācijā, kad rakstveida pilnvaras izsniegšana kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama?

P.S. Kā jau rakstīju iepriekš, nenoliedzu, ka advokatūrā ir pārāk daudz melno avju, kurām tur nevajadzētu būt, taču tas, kā tikt no viņām vaļā, ir cits jautājums.
Jurčiks > Jurčiks
29. Oktobris 2015 / 15:38
4
ATBILDĒT
Starp citu, šis jautājums ir skatāms kontekstā ar jurista profesijas komerciālo degradāciju, kas raksturīga kapitālistiskajai sabiedriskajai iekārtai. Juristam, tāpat kā ārstam, ir pienākums kalpot noteiktam mērķim. Mēŗkis ir PALĪDZĒT cilvēkam. Tā ir kalpošana kā sociālais pienākums. Tāpēc jau vēsturiski bija tā, ka juristi un ārsti saņemā nevis darba algu, bet HONORĀRU. Tagad ienākums kļuvis par karali un palīdzēšana ir sekundāra, un tā arī ir advokatūras pamatprobēma...

Un vēl - turpinot analoģiju ar ārstu - vai ejot pie ārsta pēc palīdzības, jūs arī viņam atteiksieties stāstīt par savām veselības problēmām?
Seskis
27. Oktobris 2015 / 14:24
4
ATBILDĒT
Ir grūti iedomājama situācija, kad persona savu interešu aizsardzībai lietā pilnvarotu pārstāvi, vienlaikus liedzot viņam iepazīties ar ziņām par veselības stāvokli, kas tieši attiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem (citāts iz raksta).
Var piekrist advokāta sāpei - persona pilnvaro zvērīgu advokātu, kurš vēlas iepazīties ar dokumentiem par personas psihiskās veselības stāvokli un rīcībspēju, bet iestāde neļauj. Kā lai advokāts noskaidro klienta lucida intervalis (gaišo starplaiku) kalendāru? Ņemot vērā apstākli, ka Tiesu informācijas sistēmā ir jāievieto ne tikai advokātu noslodzes kalendāru, bet arī procesa dalībnieku gaišo starplaiku kalendāru, kas tiek korelēts ar pilnmēness cikliem.
Tādējādi likums atļauj advokātam uz ordera pamata iepazīties pat ar valsts noslēpumu (citāts iz raksta).
Par to nav šaubu itin nekādu, uz ordera pamata advokāts drīkst iepazīties ar visu orderī norādīto valstu noslēpumiem un izmantot tos orderī norādīto mērķu sasniegšanai bez liekas sebošanās uzrādījuma kārtībā (skat. monogrāfiju "Konosamenta augļu baudītāja advokāta orderis kā finanšu instruments valsts parāda pārfinansēšanai»).
Jāsecina, ka, likumdevēja ieskatā, tieši zvērināts advokāts, kurš piedalās procesā uz ordera pamata, ir tā persona, kas var atbilstoši pārstāvēt personas intereses pat apstākļos, kad persona garīga rakstura traucējumu dēļ nav spējīga dot jebkādu piekrišanu šādai pārstāvībai, tostarp informācijas par personas veselība stāvokli iegūšanai (citāts iz raksta).
Skaidrs, ka likumdevējs ir uzticējis advokātiem uz ordera pamata pārstāvēt personas, kuras savu piekrišanu nevar dot - garā vājie, mirušie, no Komercreģistra izslēgtie, reorganizētie, vēl tiesībspēju neieguvušie un rīcībspēju zaudējušie u.t.t.
Ja zvērinātam advokātam ir jāsaņem īpaša piekrišana saņemt informāciju par klienta veselības stāvokli, tad jau šāda pacienta piekrišana ir jāsaņem gan katram Veselības inspekcijas pārstāvim, kurš iepazīstas ar lietas materiāliem, gan tiesnesim, tiesneša palīgam un tiesas sēžu sekretāram, kuru rīcībā ir lietas materiāli, gan tiesas kancelejas darbiniekiem, kuri, piemēram, sagatavo lietas materiālu kopijas, un visām pārējām personām, kurām ir pieejami lietas materiāli (citāts iz raksta).
Absolūti precīzi, iestādē un tiesās nepieciešams noteikt ikreizēju procesa dalībnieka piekrišanu datu apstrādei, un izslēgt no izmantojamo pierādījumu saraksta visus dokumentus, no kuriem var identificēt zenzitīvo personu.
APL
27. Oktobris 2015 / 13:10
1
ATBILDĒT
Ko cienījamais advokāts šai rakstā gribēja pateikt, vai tas ir palīdzes treniņš sofistikā?
Vai to, ka Advokatūras likumā vārds "orderis" ir minēts vienā vietā - tā paraugu apstiprina Zvērinātu advokātu padome. Par advokāta un klienta vienošanos ir pāris vietas vairāk, bet arī tas tiek saistīts ar atlīdzību. Nekas vairāk. Pieļauju, ka advokāti paši nevēlas sakārtot savu Advokatūras likumu.
Nepareizas tiesību normas izvēle liek izdarīt nepareizus secinājumus. Kāpēc administratīvās tiesas sprieduma analīzē tiek izmantots Civilprocesa likums vai Kriminālprocesa likums. Būtu labāk ieskatījušies Administratīvā procesa likumā un rūpīgāk izlasījuši 38.panta pirmo daļu par pārstāvības noformēšanu un sesto daļu par orderi. Nevajadzētu administratīvajā procesā jaukt advokātu kā fiziskas personas pārstāvi (pilnvara) un advokātu kā juridiskās palīdzības sniedzēju (orderis).
Proficius Aliri > APL
28. Oktobris 2015 / 21:31
0
ATBILDĒT
Piekrītu. Nolēmuma kritikā izmantoto tiesību normu analīze ir haotiska, fragmentāra, apzināti vai neapzināti selektīva. Ja advokātu pilnvarojumu apliecina orderis, tad advokāts var darboties kā juridiskās palīdzības sniedzējs (APL 38.p. 6.d.). Šādā gadījumā advokāts nav pārstāvis (civilprocesā, vismaz CPL komentāros, ir pausts pretējs viedoklis; kriminālprocesā – piem., advokāts kā cietušā pārstāvis un advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs cietušajam ir normatīvi skaidri nodalīti).
Tiesības iepazīties ar lietu regulē APL 61.pants. Nediskutējot par to, vai advokāts (juridiskās palīdzības sniedzējs) ir administratīvā procesa dalībnieks, no APL 61.panta 2.teikuma secināms, ka informācijas (resp., lietas) pieejamība var būt ierobežota. Pacientu tiesību likuma regulējums ir viens no šādiem - ar likumu noteiktiem ierobežojumiem.
APL 2 > APL
27. Oktobris 2015 / 13:44
0
ATBILDĒT
Likuma sakārtošana ar pareizi juridisko metožu pielietošanu ir arī Augstākās tiesas kā kasācijas instances uzdevums. Neviens likums nav pilnīgs. Ja likumdevējs ir lielais likumdevējs visās lietās, tad tiesnesis ir mazais likumdevējs savā lietā, un viņam ir tiesības atrast to tiesību sistēmā eksistējošo nerakstīto normu, kura tad arī vistaisnīgāk atrisinātu faktisko gadījumu.
APL > APL 2
27. Oktobris 2015 / 14:21
1
ATBILDĒT
Kas bija vispirms - vista vai ola? Atkal privātās tiesības uzmācas publiskajām? APL paredz šaubas tulkot par labu privātpersonai, nevis tiesības meklēt neeksistējošas normas un veidot precedentus. Zālamana tiesas laiki sen ir pagājuši.
APL 3 > APL
27. Oktobris 2015 / 14:46
0
ATBILDĒT
Kāds laikam nekad nav dzirdējis par likuma robiem un to aizpildīšanu
APL > APL 3
27. Oktobris 2015 / 16:18
0
ATBILDĒT
Dzirdēts jau ir, bet APL 17.panta otrajā daļā norādītā sistēmiskā analīze nav "tiesību sistēmā eksistējoša nerakstīta norma". Šeit juristam nepieciešamas individuālas prāta spējas, nevis "copy-paste" atsauce. Kā paredz panta piektā daļa, "copy-paste" atsaucei der tikai Satversmes tiesas spriedumi.
Atbildīgais
27. Oktobris 2015 / 12:31
0
ATBILDĒT
Kāda ir atbildība par advokatūras tiesību ļaunprātīgu izmantošanu?
Baraks Osama
27. Oktobris 2015 / 11:29
0
ATBILDĒT
Ja reiz par orderiem sākam runāt - neesmu ar advokatūru saistīta persona un praktiskās nianses nezinu, bet līdz šai baltai dienai netieku skaidrībā, kāpēc tāds advokāta orderis vispār ir izdomāts. Kāda ir praktiskā jēga no dokumenta, ko kāds izraksta pats sev un ne ar vienu nesaskaņo? Kādēļ advokāts pilnvarojumu nevarētu apliecināt, uzrādot pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina viņa tiesības kādu pārstāvēt?
Jurčiks > Baraks Osama
27. Oktobris 2015 / 12:59
0
ATBILDĒT
Sk. manu komentāru 11:37. Šo iemeslu dēļ advokātam ir lielāka uzticamība tiesu varas acīs. Var būt (un dzīve arī ir) gadījumi, kad rakstveida pilnvaru operatīvi noformēt nav iespējams, bet kavēšanās nav pieļaujama. Advokāts ar orderi faktiski APLIECINA, ka viņš ir pilnvarots.
Baraks Osama > Jurčiks
27. Oktobris 2015 / 13:16
0
ATBILDĒT
Tātad faktiski sanāk orderis kā tāda kā advokāta zvēresta analogs? Citas asociācijas prātā nenāk.
Jurčiks > Baraks Osama
27. Oktobris 2015 / 14:31
1
ATBILDĒT
Analogs nē. Zvērests ir zvērests, bet orderis ir pilnvarojuma esamības apliecinājums, ko izdod advokāts vienpersoniski kā tiesu sistēmai piedroša persona. Piemēram, ja pie manis atnāk advokāts, izsniedz man orderi, kas izrakstīts par viņa klientu X un prasa no manis ziņas par šo klientu, es paturu šo orderi kā attaisnojumu sev, kādēļ es šādas ziņas esmu viņam sniedzis. Ja pēc tam izrādās, ka orderis izrakstīts nepamatoti, patiess pilnvarojums nav bijis, advokāts dabū pa koko līdz pat kriminālatbildībai ieskaitot...
Advokāts un persona
27. Oktobris 2015 / 09:40
0
ATBILDĒT
Ja tā paskatās no AT prakses, kas ir ticis izdarīts, tad advokāta statusam informācijas pieprasīšanā vairs nav pilnīgi nekādas jēgas. Tam nav nekādas jēgas, jo iztulkojot Advokatūras likuma normu "likumā noteiktajā kārtībā" kā to, ka ir jāievēro tie paši priekšraksti, kas personai, kas nav advokāts, ir pilnībā zudis ADVOKĀTA PIEPRASĪJUMA jēga, jo tas pilnībā neatšķiras no INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMA, ko iesniedz privātpersona. Ļoti šaubos, vai tāds bija attiecīgās Advokatūras likuma normas mērķis.
krancis > Advokāts un persona
27. Oktobris 2015 / 10:23
4
ATBILDĒT
Šito augstprātību! Vai tad advokāti arī nav privātpersonas? Ja neesat, tad kas jūs esat? Varbūt amatpersonas?
Jurčiks > krancis
27. Oktobris 2015 / 11:37
0
ATBILDĒT
Advokāts ir tiesu sistēmai piederoša persona. Advokāts tiek nozvērināts: ""Es zvēru būt uzticīgs Latvijai, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, sava advokāta darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai, godīgi pildīt zvērināta advokāta pienākumus, sargāt savu pilnvardevēju vai to personu intereses, kuru lietas vedu, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

Neapstrīdot to, ka advokatūra ir daudz par daudz melno avju, tomēr advokāta pielīdzināšana privātpersonai ir nevietā.
a > krancis
27. Oktobris 2015 / 10:39
0
ATBILDĒT
Tā nav augstprātība. Advokāta pieprasījums ir domāts tieši privātpersonu tiesibu aizsardzibai. Kāda runa te vispār par augstpratibu? Augstpratiba, kad velies aizsargat privātpersonas tiesibas un tiesiskās intereses?
visi numura raksti
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs
Ikvienam cilvēkam saskaņā ar konstitūciju ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās ...
2 komentāri
Dace Šulmane
Intervija
Patērētāja uztvere laika gaitā mainās  
Iznākusi Vadima Mantrova monogrāfija “EU Law on Indications of Geographical Origin” (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ES tiesībās) Eiropas juridiskajā akadēmiskajā literatūrā Latvijas autoru vārdus var sastapt reti, jo īpaši, ja ...
Jānis Zeltiņš, Jana Antsone
Skaidrojumi. Viedokļi
Kurš ir atbildētājs prasībās par likumisko zemes nomu
Zemes īpašnieku prasības par zemes nomas līguma noslēgšanu un nomas parāda piedziņu par iepriekšējo periodu skar daudzus dzīvojamo māju pārvaldniekus Latvijā, tādējādi ar šo rakstu autori vēlas vērst uzmanību uz problēmu, kas ...
Inga Bite
Viedoklis
Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti
Diskusijas par Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu imunitāti gan Saeimā, gan sabiedrībā uzplaiksnī regulāri, arī šobrīd. Uzskatu, ka deputāta administratīvās imunitātes atcelšana ir gan iespējama, gan pieļaujama arī ...
ELSA Latvija
Akadēmiskā dzīve
Piedalies arī Tu profesora Kārļa Dišlera XVII konstitucionālās tiesas procesa izspēlē!
Turpinot tradīciju, Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvia) aicina visus Latvijas augstskolu tiesību zinātņu studentus piedalīties profesora Kārļa Dišlera XVII konstitucionālās tiesas procesa izspēlē.
1 komentāri
AUTORU KATALOGS