ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ir grūti iedomājama situācija, kad persona savu interešu aizsardzībai lietā pilnvarotu pārstāvi, vienlaikus liedzot viņam iepazīties ar ziņām par veselības stāvokli, kas tieši attiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem (citāts iz raksta).
Var piekrist advokāta sāpei - persona pilnvaro zvērīgu advokātu, kurš vēlas iepazīties ar dokumentiem par personas psihiskās veselības stāvokli un rīcībspēju, bet iestāde neļauj. Kā lai advokāts noskaidro klienta lucida intervalis (gaišo starplaiku) kalendāru? Ņemot vērā apstākli, ka Tiesu informācijas sistēmā ir jāievieto ne tikai advokātu noslodzes kalendāru, bet arī procesa dalībnieku gaišo starplaiku kalendāru, kas tiek korelēts ar pilnmēness cikliem.
Tādējādi likums atļauj advokātam uz ordera pamata iepazīties pat ar valsts noslēpumu (citāts iz raksta).
Par to nav šaubu itin nekādu, uz ordera pamata advokāts drīkst iepazīties ar visu orderī norādīto valstu noslēpumiem un izmantot tos orderī norādīto mērķu sasniegšanai bez liekas sebošanās uzrādījuma kārtībā (skat. monogrāfiju "Konosamenta augļu baudītāja advokāta orderis kā finanšu instruments valsts parāda pārfinansēšanai»).
Jāsecina, ka, likumdevēja ieskatā, tieši zvērināts advokāts, kurš piedalās procesā uz ordera pamata, ir tā persona, kas var atbilstoši pārstāvēt personas intereses pat apstākļos, kad persona garīga rakstura traucējumu dēļ nav spējīga dot jebkādu piekrišanu šādai pārstāvībai, tostarp informācijas par personas veselība stāvokli iegūšanai (citāts iz raksta).
Skaidrs, ka likumdevējs ir uzticējis advokātiem uz ordera pamata pārstāvēt personas, kuras savu piekrišanu nevar dot - garā vājie, mirušie, no Komercreģistra izslēgtie, reorganizētie, vēl tiesībspēju neieguvušie un rīcībspēju zaudējušie u.t.t.
Ja zvērinātam advokātam ir jāsaņem īpaša piekrišana saņemt informāciju par klienta veselības stāvokli, tad jau šāda pacienta piekrišana ir jāsaņem gan katram Veselības inspekcijas pārstāvim, kurš iepazīstas ar lietas materiāliem, gan tiesnesim, tiesneša palīgam un tiesas sēžu sekretāram, kuru rīcībā ir lietas materiāli, gan tiesas kancelejas darbiniekiem, kuri, piemēram, sagatavo lietas materiālu kopijas, un visām pārējām personām, kurām ir pieejami lietas materiāli (citāts iz raksta).
Absolūti precīzi, iestādē un tiesās nepieciešams noteikt ikreizēju procesa dalībnieka piekrišanu datu apstrādei, un izslēgt no izmantojamo pierādījumu saraksta visus dokumentus, no kuriem var identificēt zenzitīvo personu.

Ko cienījamais advokāts šai rakstā gribēja pateikt, vai tas ir palīdzes treniņš sofistikā?
Vai to, ka Advokatūras likumā vārds "orderis" ir minēts vienā vietā - tā paraugu apstiprina Zvērinātu advokātu padome. Par advokāta un klienta vienošanos ir pāris vietas vairāk, bet arī tas tiek saistīts ar atlīdzību. Nekas vairāk. Pieļauju, ka advokāti paši nevēlas sakārtot savu Advokatūras likumu.
Nepareizas tiesību normas izvēle liek izdarīt nepareizus secinājumus. Kāpēc administratīvās tiesas sprieduma analīzē tiek izmantots Civilprocesa likums vai Kriminālprocesa likums. Būtu labāk ieskatījušies Administratīvā procesa likumā un rūpīgāk izlasījuši 38.panta pirmo daļu par pārstāvības noformēšanu un sesto daļu par orderi. Nevajadzētu administratīvajā procesā jaukt advokātu kā fiziskas personas pārstāvi (pilnvara) un advokātu kā juridiskās palīdzības sniedzēju (orderis).

Kāda ir atbildība par advokatūras tiesību ļaunprātīgu izmantošanu?

Ja reiz par orderiem sākam runāt - neesmu ar advokatūru saistīta persona un praktiskās nianses nezinu, bet līdz šai baltai dienai netieku skaidrībā, kāpēc tāds advokāta orderis vispār ir izdomāts. Kāda ir praktiskā jēga no dokumenta, ko kāds izraksta pats sev un ne ar vienu nesaskaņo? Kādēļ advokāts pilnvarojumu nevarētu apliecināt, uzrādot pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina viņa tiesības kādu pārstāvēt?

Ja tā paskatās no AT prakses, kas ir ticis izdarīts, tad advokāta statusam informācijas pieprasīšanā vairs nav pilnīgi nekādas jēgas. Tam nav nekādas jēgas, jo iztulkojot Advokatūras likuma normu "likumā noteiktajā kārtībā" kā to, ka ir jāievēro tie paši priekšraksti, kas personai, kas nav advokāts, ir pilnībā zudis ADVOKĀTA PIEPRASĪJUMA jēga, jo tas pilnībā neatšķiras no INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMA, ko iesniedz privātpersona. Ļoti šaubos, vai tāds bija attiecīgās Advokatūras likuma normas mērķis.