Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Juristu likteņi

17. Novembris 2015 /Nr.45 (897)

Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”
1 komentāri
Mg.iur.
Dita Amoliņa
LU juridiskās fakultātes doktorante
Fotomateriāli – no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumiem

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem.

Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu.

Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību.

Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
11
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Armands
20. Novembris 2015 / 19:47
0
ATBILDĒT
Visu cieņu autorei par lielisko rakstu un tā tapšanā ieguldīto darbu!
Acti labores iucundi!
visi numura raksti
Dace Šulmane
Juristu likteņi
Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā
Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. ...
Andris Plotnieks
Juristu likteņi
Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”
Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota ...
Pēteris Stučka
Domu mantojums
Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)
Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas ...
Rainis
Domu mantojums
Kas ir satversme?
Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā.
Dina Gailīte
Informācija
Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības
Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS