ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2015 /Nr.47 (899)

Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem: problemātiskie aspekti
26 komentāri
Dr.iur.cand.
Linards Muciņš
Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, zvērināts advokāts 

Latvijas tiesu varas sistēma, kā arī Latvijas komercdarbības joma, neskatoties uz 25 gadu attīstību pēc neatkarības atjaunošanas, joprojām atrodas bērna autiņos. Daudzu tiesību institūtu ieviešanas process apzināti vai neapzināti tiek izkropļots, vienkāršots, ieviests nepilnīgi vai arī ačgārni. Minētais visā pilnībā attiecas arī uz administratoru profesiju. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu (redakcijā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā) amata darbībā maksātnespējas procesa administratori no 2016. gada 1. janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām. Lai noskaidrotu, cik pamatoti ir maksātnespējas administratoriem noteikt valsts amatpersonas statusu, rakstā tiek apskatīta maksātnespējas administratoru profesijas vēsturiskā attīstība un būtība mūsdienu tiesiskā valstī.

Latvijas tiesu varas sistēma, kā arī Latvijas komercdarbības joma, neskatoties uz 25 gadu attīstību pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā, joprojām atrodas bērna autiņos. Neskatoties uz iestāšanos ES un it kā ES gara un burta pārņemšanu, Latvijā nav ieviestas (atjaunotas) vairākas institūcijas un institūti, kuri nepieciešami tiesiskas valsts, kā arī brīvas saimnieciskās darbības funkcionēšanai, bet daudzu institūtu ieviešanas process apzināti vai neapzināti tiek izkropļots, vienkāršots, ieviests nepilnīgi vai arī ačgārni. Minētais visā pilnībā attiecas arī uz administratoru profesiju. Tik tiešām, kalns dzemdējis peli. Saeima 25 gadu laikā pieņēmusi trīs maksātnespējas likumus, kuros regulē administratoru profesiju. Lai izprastu administratoru profesijas būtību, jāapskata tās attīstība vēsturiskā aspektā. Tikai analizējot šo profesiju no vēsturiskā aspekta, mēs varam atrast atslēgu administratora profesijas funkcionālai un saturiskai izpratnei. Liela daļa Latvijas juristu praktiķu, kā arī juristi teorētiķi neizprot komercdarbības centrālo problēmu – drošu un stabilu kredītu, kas savukārt nav iespējams bez šīs jomas ciešas sasaistes ar tiesu varu. Latvijā nedarbojas komerctiesas, ar lielām grūtībām tiek kodificētas komerctiesības, ir neizpratne un sociālistiska, primitīva pieeja zemesgrāmatām un to tiesnešu statusam un citiem publiskiem reģistriem. Analoga situācija valda arī attiecībā uz administratoriem. Lai izprastu administratora profesijas funkcijas un šo funkciju saturu, jāatgriežas pie šīs profesijas vēstures.

 

1. Administratora profesijas vēsturiskā attīstība

Administratora profesija sevī vēsturiski iekļauj vairākas cauri gadsimtiem izveidojušās un sākotnēji atsevišķi pastāvējušas funkcijas, kas gadsimtu gaitā ir attīstījušās ar viennozīmīgu tendenci – apvienot vienā personā (aizgādnī, pārstāvī, komersantu organizāciju profesionālā speciālistā) vairākas, brīžiem pat pretrunīgas un it kā savstarpēji izslēdzošas funkcijas, papildināt šo funkciju saturu, nododot atsevišķas funkcijas administratoram no kreditoriem un kreditoru sapulcēm, kā arī no tiesas – administratoram, līdzsvarot šīs funkcijas un tālāk attīstīt tās. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka administratora funkcijas pamatā ir saistītas ar komersantu un bāzējas komerctiesībās, kaut arī vēlākā periodā atsevišķās valstīs, arī šobrīd Latvijā, administrators darbojas arī nekomerciālā jomā. Kaut arī Latvijas likumdošana šo procesu šobrīd sauc par maksātnespējas procesu, Rietumeiropas valstīs un Latvijā pirms kara tas parasti tiek saukts par konkursu.

Sākotnēji romiešu tiesībās par maksātnespējīgā mantas aizgādni (curator bonorum) varēja iecelt jebkuru personu, bet parādnieka mantu atsavināt varēja tikai attiecīga Romas amatpersona pēc aizgādņa priekšlikuma, bet pats maksātnespējīgais parādnieks varēja tikt sadalīts gabalos, tam varēja tikt piespriests nāvessods, tas varēja tikt pārdots verdzībā vai arī viņu varēja turēt cietumā (parādnieka personīga atbildība ar savu personu), ja netika samaksāts parāds.

Vēlāk maksātnespējas administratorus iecēla tiesa, sākotnēji pašiem kreditoriem izraugoties tos no savu vai citu personu vidus, bet, pretēji aizbildnim, administrators nevarēja būt no maksātnespējīgās personas radinieku vidus.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (26)
26 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bez uzplečiem
8. Decembris 2015 / 14:59
0
ATBILDĒT
Ļoti būtisks ir L.Muciņa arguments par aizgādņiem un aizbildņiem - arī viņi darbojas uz tiesas lēmuma pamata un veic darbības, kas saistošas trešajām personām, tajā skaitā ir tiesīgi pārdot mantu, arī izsolēs. Bet, pat nerunājot par pašas ieviestās normas absurdumu, jāņem vērā, ka neviens tā arī līdz galam nav izpratis administratoru kā valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas problemātiku. Piemēram, amatpersonu deklarācijās norādāmie pilnvarojumi un citi darījumi. Ja administrators pēdējos 20 gadus ir bijis vienlaikus ekonomiski aktīvs arī kā juridisko vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, viņš pie labākās gribas nespēj atcerēties visas pilnvaras, kuras viņam 20 gadu laikā ir izdotas, bet vēl - kaut vai formāli - ir spēkā. Jo neviena tiesību norma nekad nav prasījusi uzskaitīt privātpersonai izdotas pilnvaras! Bet kaut vienas šādas pilnvaras nenorādīšana deklarācijā ir formāls pamats atbildībai. Kriminālai vai administratīvai - tas jau būs normu piemērojošo VID un KNAB ierēdņu subjektīvais redzējums...
Njā
4. Decembris 2015 / 09:16
1
ATBILDĒT
Ka tikai pēc tam, kad reāli ieviesīs to absurdo normu par amatpersonas statusu, nesanāk tā, ka ...ups...populistiski izdomājām kaut kādu sviestainu normu, bet izrādās, ka dzīvē tā norma nekādā veidā neļauj cīnīties ar tiem pāris negodīgajiem, kuru it kā dēļ šī norma tika izdomāta.
Jurčiks > Njā
4. Decembris 2015 / 12:36
0
ATBILDĒT
Tas gan ir ļoti iespējams, taču šo apsvērumu diemžēl NEKAD neņem vērā ne likumdevējs, ne birokrāti. Jo ir tak jāimitē rosība...
SS
3. Decembris 2015 / 17:25
1
ATBILDĒT
Lieliski pateikts: 1) "Imperatīvo tiesību normu esamība privātās tiesībās it kā pievirza šīs normas tuvu pie publisko tiesību kategorijas, bet tāpēc tās nekļūst par publisko tiesību normām." Ceru, ka mūsu valsts galvas mūsu valsts normatīvo aktu bāzi tomēr tuvinās Rietumu valstīm nevis grūdīs atpakaļ PSRS laikos.
Muca
3. Decembris 2015 / 15:03
4
ATBILDĒT
Analoģiska loģika, kā raksta autoram (iepriekš amatpersonas statuss nebija noteikts...) - ja agrāk zaga, tātad zagt ir labi. Ja tagad aizliedz zagt, tad jāpasaka kā tikt pie naudas. Ja jauni naudas ieguves veidi nav paredzēti, tad likums ir prettiesisks : ))
Lūcija
3. Decembris 2015 / 13:36
0
ATBILDĒT
Kā jau norādīts kādā komentārā - juristiem nekas nav problemātiski, ja vajag - spēs pamatot jebkuru viedokli. Tāpēc var jau spēlēties ar motivāciju virzienā “par” un virzienā “pret”. Katrā no tiem būs atrodams kas pareizs. Lai nepazustu viedokļu muklājos, galvenajam jautājumam būtu jābūt par jēgu. Un mērķi. Un ieguvumu. Kādi būs ieguvumi un kādi zaudējumi? Sniedzot godīgas atbildes uz šiem jautājumiem, domājošs likumdevējs varētu provizoriski paredzēt - vai valsts amatpersonas statusa noteikšana nodrošinās pilnvērtīgu administratoru darbības kontroli un vai ar to tiks panākta maksātnespējas jomas sakārtošana.
Ieguvums – nosakot jauno statusu valsts iegūs iespēju ar KNAB un VID starpniecību stingrāk kontrolēt administratorus abu minēto iestāžu kompetencē esošajos jautājumos. Tikai - vai šī kontrole ir tā, kas nepieciešama, lai cīnītos ar negodprātīgajiem administratoriem? Un vai tā kaut kādā mērā ļaus sakārtot maksātnespējas jomu? Atļaušos apšaubīt. Diemžēl publiski apspriestās administratoru nelikumīgās un negodprātīgās darbības nav iespējas atrisināt un izskaust ar šo 2 iestāžu realizēto kontroles mehānismu palīdzību. Jo pārkāpumi, kas nereti tiek pieļauti no administratoru puses, notiek citu normatīvo aktu regulējuma jomā, kurā iejaukties un kaut ko “izlabot” pat teorētiski neietilpst augstāk minēto iestāžu kompetencē. Ja valsts mērķis būtu cīnīties ar negodprātīgajiem un tiešām sakārtot maksātnespējas jomu, tad administratoru stingrākas kontroles nodrošināšanai būtu bijis jāsper pavisam citi, daudz pārdomātāki soļi. Arī raksta autors norāda vienu no iespējamajiem rīcības variantiem šī mērķa sasniegšanai, piemēram, sakārtotas pašpārvaldes izveidošanu ar disciplinārlietu un ētikas komisiju u.c.
Par zaudējumiem. Ja pareizi saprotu, tad apm. puse administratoru jeb tie, kas šobrīd ir arī advokāti, vairs nevarēs savienot šos abus amatus rakstā izklāstīto aspektu dēļ. Tātad, likumdevējam ir iespējams precīzi aprēķināt – cik tieši juridiski kvalificētākie amata brāļi tiks “zaudēti”, un kādu ietekmi tas atstās uz “palikušajiem”, kuriem būs jātiek galā ar maksātnespējīgo personu administrēšanu. Un te jānonāk pie jau minētā jautājuma, uz kuru ticamu atbildi reformas atbalstītāji nav skaļi pauduši – vai un ko tad mēs ar administratoru statusa grozīšanu iegūsim? Kāda tam ir jēga? Vai to, ka, piedodiet, administrēšana turpmāk kļūs mazāk profesionāla un mazskaitlīgāka? Un kā, savukārt, tas nākotnē ietekmēs maksātnespējas lietu virzības ātrumu un efektivitāti? Ja grozījumi virzītāji godīgi atbildētu uz šiem jautājumiem, tad būtu jārodas vismaz nelielām šaubām par to, kur un pie kāda rezultātā tie mūs novedīs. Un šis rezultāts, piedodiet, grozījumu piekritēji, diemžēl nebūs pat ne mazākajā mērā uzlabota/sakārota maksātnespējas joma. Būsim reāli - lai sasniegtu šādu mērķi, ir jāveic pavisam citas darbības, kas ir daudz dziļākas un komplicētākas, un kas nav saistītas ar formālu statusa nomaiņu maksātnespējīgo personu “aizgādņiem”.
Ārija
2. Decembris 2015 / 14:22
5
ATBILDĒT
Četras sveces ar tumsu runā...
Normis
2. Decembris 2015 / 13:36
5
ATBILDĒT
Labs raksts. Precīzi parādīts, cik svarīgi kādu parādību pareizai izpratnei, saprast to vēsturisko izcelsmi, attīstību, ģenēzi. Par konkrēto jautājumu gribu piebilst, ka var jau teikt, ka Saeimas rīcības brīvība šajā jautājumā ir teju absolūta, kā tas nav, bet rezultātam, kad acīmredzami neatbilst konkrēto tiesību institūtu izpratnei un būtībai, būtu jābūt vismaz praktiski lietderīgam. Pilnībā piekrītot, ka administratoru stingrāka kontrole ir vajadzīga, ir 100 un viens veids, kā to var darīt, nenonākot līdz situācijai, kad advokāti noliek administratora sertifikātus......
Jurčiks
2. Decembris 2015 / 08:51
4
ATBILDĒT
Svaigu galvu šorīt pārlasīju vēlreiz, jāsaka, ka argumentācija ir vāja. Kamēr tiek runāts par vēsturisko pusi, zināšanas par kuru var pasmelties krievu grāmatās, tikmēr viss šķiet kārtībā. Kad jāsāk argumentēt, tad nu ir tā, kā ir...

Piemēram. sākumā auitors raksta "VCLK 494. pantā bija noteikts, ka aizgādņa amats, tāpat kā aizbildņa amats, ir publisks pienākums (dienests), sabiedriska klauša,22 ko romiešu tiesībās dēvēja par officiis civilibus", no kā var noprast, ka runa tā kā par publisku amatu. Tālāk autors, runājot par maksātnespējas likumu, sāk apgalvot pretējo, nesaistot to ar šo citātu un nepamatojot, kāpēc šāda atšķirība.

Vai, piemēram, "Galvenais arguments ir administratora pielīdzināšana tiesu izpildītājam ar tā tiesībām pārdot parādnieka mantu izsolē. Šis arguments pilnībā noraidāms, jo šī funkcija administratoram piemita jau pirms grozījumu izdarīšanas Maksātnespējas likumā [...]". Bet vai tad tiešām neienāk prātā, ka tas, ka šī funkcija administratoram piemita jau pirms grozījumu izdarīšanas Maksātnespējas likumā, varētu norādīt uz to, ka kļūda bija pieļauta iepriekš, bet tagad ar grozījumiem šī kļūda tiek labota?

Tādus vienpusējas argumentācijas piemērus te var atrast daudz, nav laika te analizēt visu. Raksts izskatās pēc viedokļa, ne pēc zinātniska pētījuma, uz kādu tas pretendē.
sm.
1. Decembris 2015 / 23:17
0
ATBILDĒT
Oponējot virsrakstā izteiktajai domai, es teiktu, ka juristiem nekas nav problemātiski, ir tikai – gribas vai negribas. Šeit maksātnespējas administratoriem negribas būt amatpersonām. Savukārt tur valstij gribas, lai tie, kam negribas būt valsts amatpersonām, nevarētu būt par maksātnespējas administratoriem.

Neesmu ne par, ne pret, bet es teiktu, ka MN administrators īsteno valsts pieļautu iespēju atbrīvoties no civiltiesiskām saistībām, kuras citādā kārtā turpinātos. Sava valsts funkcija tur ir. Vienlīdz labi varētu iztēloties, ka maksātnespējīgas kapitālsabiedrības saistības pāriet īpašniekiem, īpašnieku īpašniekiem utt un visbeidzot fiziskām personām, kas visu mūžu vergo no melnstrādnieka algas. Saistības jāpilda, teiktu tīri privāttiesiska interese bez valsts funkcijas.
Janka > sm.
3. Decembris 2015 / 15:39
3
ATBILDĒT
Tas ka normatīvie akti piešķir kādas tiesības nenozīmē, ka tiesību subjektam kam tiesības piešķirtas ir jābūt amatpersonai.
jurists
1. Decembris 2015 / 17:57
7
ATBILDĒT
Šo derētu ņemt vērā tiem, kas sevi nodēvējuši par ekspertiem maksātnespējas jomā un tic fantāzijām par administratoru realizētām valsts funkcijām.
Jurčiks > jurists
1. Decembris 2015 / 18:22
0
ATBILDĒT
Kā saka austrumnieki, lai cik reizes tu neteiktu "halva", mutē no tā saldāks nepaliks... Tāpat kā tu nevari pazemot cilvēku, nosaucot viņu par "pašpasludinātu ekspertu" vai tamlīdzīgi un viņu viedokļus par fantāzijām. Tas pirmkārt.

Otrkārt, paši advokāti jau paši par sevi, pat ārpus MN funkcijām kaut kādā mērā pilda valsts funkcijas - kā aizstāvji kriminālprocesos, kā valsts nodrošiātās palīdzības sniedzēji. Likumā viņi nodēvēti par "tiesu sistēmai piederīgām personām", turklāt dod zvērestu valstij... Kā tad tā - kad izdevīgi, tad viņi ir tiesu sistēmai piederīgi, bet kad nav, tad mūk no sava kvazivalstiskā statusa kā velns no krusta. Nekonsekvence sanāk, biedrīši...

Ar administratoriem ir līdzīgi: valsts ir izveidojusi šo profesiju ar likumu, uzņēmusies to pārraudzīt. Kur ir šķērslis tai noteikt valsts amatpersonas statusu?
VPIL > Jurčiks
3. Decembris 2015 / 16:57
1
ATBILDĒT
Sapņotājs? Kriminālprocesā valsts funkcija ir prokuroram. Advokāts, arī juridiskās palīdzības sniedzējs ir valsts garantēta pakalpojuma sniedzējs. Kā valsts iepērk telpu uzkopšanas pakalpojumus, tāpat arī iepērk juridiskos pakalpojumus maznodrošinātajiem. Tas apstāklis, ka šīs darbības un samaksa ir precīzi noteiktas ar likumu un MK noteikumiem, nevarētu būt par pamatu tam, ka šādu advokāta darbu apsauc par valsts pārvaldes uzdevumu (tavā tekstā "valsts funkcijas").
Jurčiks > VPIL
3. Decembris 2015 / 23:04
0
ATBILDĒT
OK, par valsts nodrošinātās palīdzības sniegšanu piekrītu. Bet par aizstāvību kriminālprocesā gan īsti nē - valsts ir noteikusi, ka advokāts ir obligāta šā procesa sastāvdaļa, noteikusi tā funkcijas. Jā, apsūdzības f-ja irtīri valstij (prokurors), bet arī bez advokata kriminālprocess iespējams tikai tīri teorētiski. Un kam tad ir nepieciešams zvērests un "tiesu sistēmai piederīgas personas" statuss?
Ainārs
1. Decembris 2015 / 17:54
12
ATBILDĒT
Pievienojos paustajam viedoklim. Maksātnespējas administratori nedrīkst būt valsts amatpersonas, jo tas ierobežo darbaspēka brīvu kustību. Cita starpā, vācieši liekas sevišķi kompetenti.
Un vēl tikai vajadzētu noteikt, ka maksātnespējas administaratoriem ir aizliegts administrēt uzņēmumus ar valsts kapitāla daļām. Tā būtu pilnīga katarse.
advokāts
1. Decembris 2015 / 17:31
9
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu Muciņa kungam, ka daudzu tiesību institūtu ieviešanas process apzināti vai neapzināti tiek izkropļots, vienkāršots, ieviests nepilnīgi vai arī ačgārni. Bet gribētos tikai vēl papildināt, ka bērnu autiņos atrodas tieši Latvijas likumdošanas process. Tas ir haotisks, neprofesionāls un bieži vien arī absurds. Būtu interesanti uzzināt, vai ir kāds deputāts, kurš varētu nosaukt kaut vienu valsts varas funkciju, kuru veic maksātnespējas administrators. Domāju, ka daži vispār nezin ko dara maksātnespējas administrators... Tāpēc nav ko brīnīties, ka maksātnespējā visu nosaka „skaļākā balss”!
Jurčiks
1. Decembris 2015 / 17:01
1
ATBILDĒT
Var jau būt, ka tās tas arī ir, taču šādu rakstu parādīšanās īsi pirms Satversmes tiesas sprieduma raisa bažas par raksta tapināšanas patiesajiem motīviem... Ja gribēja diskusiju, tad tak to varēja darīt laikus, kā nekā lieta ierosināta jau 2015.gada janvārī. Tad varētu izdiskutēt visus par un pret savlaicīgi...
ST > Jurčiks
1. Decembris 2015 / 17:11
1
ATBILDĒT
Satversmes tiesas sēde jau notika 20.decembrī.
Jurčiks > ST
1. Decembris 2015 / 18:11
1
ATBILDĒT
Sēde vēl nenozīmē spriedumu. Izskatās pēc mēģinājuma ietekmēt tiesu...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
visi numura raksti
Notikums
Tieslietu nozares svētku pasākuma kopbilde
Numura tēma
Juridiskā valoda saziņā ar iedzīvotājiem: kad saņemta atbilde, bet jāmeklē skaidrojums
"Jurista Vārda" šī numura tēma veltīta valsts un pašvaldību iestāžu saziņai ar iedzīvotājiem. Būtībā jautājums ir par juristu un ierēdņu rakstītprasmi cilvēkiem saprotamā valodā. Redakcijas rīcībā ir dažas ne visai ...
3 komentāri
Rihards Gulbis
Tiesību politika
Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav alternatīva apelācijai vai kasācijai
Augstākās tiesas Civillietu departaments šogad atzinis par pamatotiem un apmierināmiem tikai divus pieteikumus nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kaut gan šādu pieteikumu skaits, ...
Dace Šulmane
Akadēmiskā dzīve
Rīgas Stradiņa universitātes jaunie tiesību doktori
2015. gads Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē bijis zinātniski piesātināts, jo veiksmīgi savus promocijas darbus aizstāvējuši seši jaunie zinātnieki, iegūstot tiesību doktora grādu. Latvijas tiesību doktoru pulkam ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Latvijas krimināltiesību literatūras klasika – atkārtotā izdevumā
VAS "Tiesu namu aģentūra" grāmatu apgāds piedāvā iegādāties divus pārizdotus un ar mūsdienu komentāriem papildinātus starpkaru perioda izcilākā Latvijas krimināltiesībnieka prof. Dr.iur. Paula Minca darbus krimināltiesībās – ...
AUTORU KATALOGS