2015. gada 22. oktobrī Rīgā tika atvērts parakstīšanai Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Konvencijas par terorisma novēršanu Papildprotokols par ārvalstu teroristu kaujiniekiem. Šis notikums ir vēsturisks vismaz trīs iemeslu dēļ: 1) kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas šī bija pirmā reize, kad Latvijā tika atvērts parakstīšanai starptautisks daudzpusējs līgums; 2) pirmo reizi Eiropas Savienība (turpmāk – ES) parakstīja starptautisku daudzpusēju līgumu tā atvēršanas parakstīšanai dienā; 3) Papildprotokolam tā atvēršanas parakstīšanai dienā bija rekordliels skaits parakstītāju – 18. Raksts sniedz vispusīgu ieskatu vēsturiskā Rīgas Protokola sagatavošanas un parakstīšanas procesā, kā arī analizē tā saturu un nozīmi terorisma, konkrēti – ārvalstu teroristu kaujinieku fenomena, apkarošanas cīņā, dodot valstīm papildu juridiskus instrumentus terorisma novēršanai.
Šī raksta pirmajā daļā tiks vispārīgi ieskicēta starptautisku daudzpusēju līgumu izstrāde no starptautiskā un nacionālā tiesiskā regulējuma un praktiskās puses, apskatot arī Latvijas iesaisti starptautisku daudzpusēju līgumu izstrādē. Raksta otrajā daļā apskatīts galvenais šī raksta temats – Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu Papildprotokola par ārvalstu teroristu kaujiniekiem jeb Rīgas Protokola izstrāde 2015. gada pavasarī un vēsturiskā parakstīšana Rīgā 2015. gada 22. oktobrī.
I. Īsi par starptautisku daudzpusēju līgumu izstrādi
Par starptautiskiem divpusējiem līgumiem tiek uzskatīti ne tikai līgumi, kuriem ir divas līgumslēdzējpuses, bet arī līgumi ar trīs vai vairāk dalībvalstīm, kas starptautisku līgumu noslēdz savā starpā un kuru noslēgšanai raksturīgi divpusēju līgumu elementi līguma saturā un noslēgšanas, kā arī grozījumu veikšanas procedūrās.
Par starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem tiek uzskatīti gan līgumi, kuri ir noslēgti atsevišķu valstu vai valdību starpā starp vairākām, konkrēti uzskaitāmām valstīm, taču galvenokārt un šī raksta nolūkiem par starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem autore sauks tipiskākos šīs līguma grupas piemērus – starptautiskus daudzpusējus līgumus, kas noslēgti starptautisku organizāciju ietvaros.
Tiesību avoti
1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk – Vīnes konvencija)1 ir galvenais starptautisko tiesību avots starptautisku līgumu izstrādē. Nav vienlīdz autoritatīva un spēkā esoša starptautiskā līguma, kas regulētu tieši starptautisku daudzpusēju līgumu noslēgšanu, tāpēc Vīnes konvencijas normas kā starptautiskās paražu tiesības tiek izmantotas arī starptautisku daudzpusēju līgumu izstrādē un interpretācijā, ciktāl tās iespējams piemērot.
Starptautisku daudzpusēju līgumu izstrādes un apstiprināšanas jautājumus Latvijā regulē atsevišķi Satversmes panti,2 likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"3 un Ministru kabineta kārtības rullis.4 Tāpat atsevišķos gadījumos attiecībā uz starptautiska līguma izstrādes posmu piemērojami 2010. gada 3. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 707 "Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes