ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Februāris 2016 /Nr.6 (909)

Dvēseļu revīzija
1 komentāri

Vairāki notikumi neilgā laika posmā liek domāt par to, ka Latvijas sabiedrība ir nobriedusi godīgai sarunai par mūsu vēsturi.

Pagājušajā gadā klajā nāca literatūrzinātnieces Dr.philol. Evas Eglājas-Kristsones pētījums "Dzelzsgriezēji" par latviešu literātu iesaistīšanu Valsts drošības komitejas organizētajos "kultūras sakaros" ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā. Šo pašu tēmu, paplašinot diskusiju līdz visas mākslas un literatūras pasaules funkcionēšanai čekas modrajā uzraudzībā, šī gada 2. februārī drosmīgi turpināja diskusijas "Slepenās varas spēles" dalībnieki, klātesot gan padomju režīma darbiniekiem un disidentiem, gan trimdas latviešiem, vēsturniekiem, mākslas zinātniekiem, māksliniekiem, literātiem u.c. Savukārt janvāra nogalē iznāca viens no Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas pirmajiem veikumiem – Dr.phil. Solveigas Krūmiņas-Koņkovas pētījums, kurā atklāti mehānismi un metodes, ar kuru palīdzību čeka pēckara desmitgadēs īstenoja katoļu un luterāņu baznīcas kontroli okupētajā Latvijā.

Vairākums 2. februāra diskusijas dalībnieku uzsvēra nepieciešamību jebkurai sabiedrībai, kas pārcietusi totalitāru režīmu, īstenot šī režīma darbības vispusīgu apzināšanu un godīgu izvērtēšanu, lai ar šāda atklāta, kaut arī nepatīkama procesa palīdzību atbrīvotos no režīma postošajām sekām sabiedrības apziņā un, noslēdzot šo vēstures lappusi, turpmāk netraucēti spētu darboties demokrātijas apstākļos.

Kā spilgtākais šāda procesa piemērfors parasti tiek minēta Vācija, kur jaunā pēckara paaudze papildus uzvarētājvalstu īstenotajiem kara noziedznieku tiesāšanas procesiem pati rosināja atklātu diskusiju par tobrīd aktīvajā politikā un valsts pārvaldē esošo personu kādreizējo sadarbību ar nacionālsociālisma režīmu. Tikai šādā iekšējā "attīrīšanās procesā" varēja notikt patiesa vāciešu atbrīvošanās no nacisma rēgiem. Spilgts apliecinājums pretējam ir neonacisma daudz lielākā izplatība mūsdienu Vācijas austrumdaļā, kas ilgstoši atradās PSRS kontrolē un kur šādi "vēstures pārstrādes" jeb sabiedrības katarses procesi, dabiski, nevarēja notikt.

Tā kā traģiskākos 20. gadsimta totalitārisma periodus Latvijā noteica ārēji okupācijas režīmi, Latvijas gadījumā, protams, vissāpīgākais un līdz ar to arī vismazāk apjaustais ir kolaboracionisma jautājums (kaut arī tikpat balts plankums ir "pašmāju" autoritārā Ulmaņa režīma atbalstītāju temats). Tāpēc padomju okupācijas perioda seku "pārvarēšanas" pirmais nosacījums ir vispārēja un atklāta saruna par to, kā tika organizēta padomju iekārtas cilvēku iesaistīšanās šī režīma funkcionēšanas nodrošināšanā, kur bija robežas starp "izdzīvošanas minimumu" un apzinātu kolaboracionismu un kādu izšķiršanos priekšā labprātīgi vai piespiedu kārtā šajos apstākļos nonāca indivīds. Vienīgi apjaušot kopainu, – diskusijā vairākkārt norādīja mākslas zinātniece un vēsturniece Ieva Kalniņa – šādai sarunai būtu dziļāka jēga. Saprotot, ka esi bijis tikai skrūvīte lielajā mehānismā, par savu personisko traģēdiju, sadarbojoties ar režīmu, iespējams, būtu vieglāk runāt arī tiem, kas to joprojām neuzdrošinās. Savukārt pārējiem tā būtu iespēja izvairīties no banālām "raganu medībām".

Tāpat kā mākslas, literatūras, garīdzniecības pasaulē, atklāta saruna un padomju perioda nesaudzīga pētniecība būtu nepieciešama arī tieslietu nozarē. Vai Latvijas juridiskā sabiedrība tam ir gatava? Radošā inteliģence liek par to domāt.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Dvēseļu revīzija. Jurista Vārds, 09.02.2016., Nr. 6 (909), 2.lpp.
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
:)
11. Februāris 2016 / 10:06
0
ATBILDĒT
Patiešām, ja mēs spētu par to atklāti runāt, tad, iespējams, nerastos šodienas jaunie kolabracionisti :)
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt  
Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda ...
65 komentāri
Dace Šulmane
Informācija
Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi konferencē Latvijas Universitātē  
Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 29. janvārī notika konference "Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās Latvijas prominentākie juristi – ...
1 komentāri
Tiesībsargs
Tiesību politika
Pētījums: veselības aprūpes konstitucionālās garantijas Latvijā ir mīts, nevis realitāte
Pagājušonedēļ tiesībsargs Juris Jansons publiskoja gan pētījumu "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam", gan savu atzinumu kādā pārbaudes lietā par vienlīdzības principa ...
Jekaterina Macuka
Numura tēma
Par iespēju sabiedriskās vietās aizliegt seju aizsedzošu apģērbu
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to personām šādas tiesības – sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu – ...
Elizabete Krivcova
Numura tēma
Parandžas aizliegums sniegs maldīgu drošības sajūtu
Jautājums par parandžas nēsāšanu aktualizējies līdz ar Eiropas bēgļu krīzes tuvošanos Latvijai. Aizliegums ir domāts kā atbilde uz nedrošības sajūtu, kas valda sabiedrībā. Tomēr aizlieguma priekšrocības var izrādīties iluzoras.
AUTORU KATALOGS