Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Februāris 2016 /Nr.7 (910)

Kāpēc tā?
4 komentāri

Pagājušajā nedēļā Saeimas atbalstu guva Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, kurā tieslietu ministra amatu saglabā Dzintars Rasnačs. Arī vairāki citi ministri turpinās iesākto darbu savā nozarē. Tādējādi strauja kursa maiņa acīmredzot nav gaidāma nedz tieslietu nozarē, nedz izpildvarā kopumā.

Jaunās valdības deklarācijā tieslietas nav izceltas kā atsevišķa prioritāte un tiesību "tematika" atrodama tikai kā viena no 11 apakšnodaļām pie lielā stratēģiskā mērķa "Tautsaimniecības stiprināšana". Citi deklarācijā minētie valdības darbības virzieni ir: Valsts drošība un nacionālā identitāte; Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums; Reformas izglītībā un zinātnē; Reformas veselības aprūpē.

Tādējādi jāsecina, ka tieslietu sistēmas uzlabošana atšķirībā, piemēram, no reformām izglītības sistēmā nebūs valdības uzmanības centrā.

Kā konkrētus darāmos darbus tieslietu nozarē koalīcijas partneri norādījuši šādus uzdevumus: tiesu teritorijas reformu pabeigšana; procesuālo likumu normu sistemātiska izvērtēšana; maksātnespējas politikā sagaidāmo ilgtermiņa rezultātu definēšana un maksātnespējas procesa reformas pabeigšana; piespiedu dalītā īpašuma attiecību daudzdzīvokļu mājās risinājuma izstrāde; administratīvo pārkāpumu sistēmas reformas pabeigšana; ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas atvieglošana; cilvēktiesību ievērošanas stiprināšana; valsts pārvaldes iestāžu un tiesībsarga sadarbības stiprināšana cilvēktiesību un pamattiesību jautājumos. (Deklarācijas fragmentu skat. Tiesību politikas sadaļā 4. lpp.)

Salīdzinājumam ir interesanti ielūkoties iepriekšējās valdības deklarācijā, kur tieslietas tāpat bija "paslēptas" zem augstākas stratēģiskās prioritātes, tikai toreiz šis virsmērķis bija valsts drošība.

L. Straujumas valdība tieslietās bija nospraudusi krietni lielāku uzdevumu skaitu, no kuriem daži saglabāti arī jaunās valdības programmā (jau minētā dalītā īpašuma problēma, tiesu reformas, procesuālo likumu revīzija; maksātnespējas procesa revīzija; administratīvo pārkāpumu sistēmas reforma; cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumu efektīva novēršana), savukārt vairāki citi vairs nav minēti (hipotekārās kreditēšanas regulējums; normatīvo aktu plūdu mazināšana; kreditoru aizsardzības stiprināšana tiesiskās aizsardzības procesos; nacionālo interešu aizsardzība ES likumdošanas procesos; cietušo atbalsta un aizsardzības sistēma; tiesāto personu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana; bijušo ieslodzīto resocializācija; vienots elektronisko izsoļu modelis spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos; vienots pārsūdzības modelis tiesu varai piederīgo profesiju disciplinārlietās; korupcijas samazināšana valstī; datubāzes par uzturlīdzekļu nemaksātājiem pabeigšana).

Ņemot vērā, ka jauno valdību veido tie paši politiskie spēki un darbu turpina tas pats tieslietu ministrs, nosprausto uzdevumu saglabāšana liecina par dabisku pēctecību. Turpretī no valdības dienaskārtības svītroto prioritāšu saraksts it kā liek domāt, ka šie uzdevumi jau ir sasniegti (piemēram, tiesu izpildītāju izsoļu elektroniskais mehānisms tiešām ir ieviests). Par dažiem citiem uzdevumiem atbilde varētu nebūt tik skaidra. Varbūt tie vienkārši izrādījušies neizpildāmi? Piemēram, juristu un visas sabiedrības mūždien apspriesto normu plūdu mazināšana.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Kāpēc tā?. Jurista Vārds, 16.02.2016., Nr. 7 (910), 2.lpp.
0
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aldis
16. Februāris 2016 / 21:13
0
ATBILDĒT
Diemžēl Tieslietu ministrijai un Saeimai nav sapratne par kvalitatīvu tieslietu sistēmu. Darbības ir imitācija un daudz ko izšķir nejaušības. Nav nepieciešamo zināšanu, izpratnes un lēmumu pamatā ir subjektīvas iegribas.
Viesturs
16. Februāris 2016 / 10:38
9
ATBILDĒT
Tieslietu sistēma LR pateicoties kopumā ilgstošai NA politiskajai vadībai ir saglabājusi visā sistēmā attīstību, stabilitāti, uzticamību un, nebūs par maz teikts, kārtību valstī.
Straujas nepieciešamās reformas būtu nepieciešamas tikai atalgojuma jautājumā tiesas darbiniekiem.
Bail pat iedomāties, kas notiktu ar tiesu sistēmu, ja pie tās ,,reformēšanas" pieķertos ,,tiesiskuma grandi" piem. no Vienotības - ar skaļiem saukļiem un sistēmu graujošām darbībām...
LJ
16. Februāris 2016 / 09:18
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka problēmas valdības deklarācijā ir saistītas ar trūkumiem Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kas paredz būtiskākās vidēja termiņa prioritātes, to rīcības virzienus, mērķus, kā arī to sasniegšanas rādītājus. NAP paredz trīs prioritātes: „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Katrai prioritātei ir paredzēti vairāki rīcības virzieni. Tiesu vara Nacionālajā attīstības plānā ietverta tikai vienā no pirmās prioritātes „Tautas saimniecības izaugsme” rīcības virzieniem „Izcila uzņēmējdarbības vide”.
Līdz ar to šajā dokumentā, kas ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, tiesu attīstība līdz 2020. gadam citos virzienos netiek plānota.
Šajā sakarā gribas atzīmēt dažus faktus par NAP izstrādāšanu. NAP ir tapis, Pārresoru koordinācijas centra ekspertiem sadarbojoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, ministrijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Šajā tapšanas stadijā nav piedalījušies tiesu varas pārstāvji.
Nacionālās attīstības plāna izstrādes vadības grupas 2012. gada 16. februāra sēdē apstiprinātā „Nacionālā attīstības plāna 2014-2020. gadam satura izstrādes metodika” nosaka NAP izstrādē iesaistītos dalībniekus un organizatorisko struktūru. Tas neparedz tiesu varas līdzdarbošanos (ne tiešu, ne arī netiešu).
Kaut arī Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs, likums „Par tiesu varu” noteic, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Līdz ar to, neiesaistot vai nedodot iespēju iesaistīties tiesu varai NAP izstrādē, minētais dokuments nevar nodrošināt saskaņotu visu varas atzaru darbību valsts attīstības nodrošināšanā.
Turklāt tiesu varas „aizmiršana” NAP var ietekmēt gan tiesu attīstību, gan finansiālo drošību, gan dažādu citu to jomu darbību un attīstību, kuras ietekmē tiesu darbība.
Laikam jau tomēr problēmas nesākas plānošanas dokumentā, bet gan politiķu un arī amatpersonu izpratnē par valsts darbību.
par tēmu > LJ
16. Februāris 2016 / 12:02
0
ATBILDĒT
Būtu lietderīgi pavilkt ar pirkstu pa Tieslietu padomes lēmumu sarakstu un atzīmēt tos,kurus likumdevējs un izpildvara ir respektējuši. Ir aizdomas, ka saraksts būtu ļoti īss.Vismaz tie,kuri ir interesējuši konkrēti mani,ir vai nu vispār ignorēti,vai nav tikuši tālāk par staignu šļuru,ko sauc par "tālāku diskusiju nepieciešamību".
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas
Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, ...
19 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Tiesībsarga amatam – divi kandidāti
2016. gada 16. martā pēc piecu gadu darbības beidzas līdzšinējā tiesībsarga Jura Jansona pilnvaru termiņš. Atbilstoši Tiesībsarga likumam jau pavisam drīz, tuvākajās nedēļās, Saeimai amatā ir jāapstiprina nākamais tiesībsargs, ...
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojuma patstāvība pēc galvenā parādnieka saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas
Latvijas Republikas Civillikumā1 esošais galvojuma regulējums nenosaka atšķirīgus noteikumus attiecībā uz to, vai galvojums ir dots par fiziskas vai juridiskas personas saistībām. Neskatoties uz to, pēdējos gados ir izveidojušies divi ...
10 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Tieslietu sistēmas cilvēkvēsture: notāru biogrāfiskā rādītāja otrais sējums
Pagājušā gada nogalē klajā nācis otrais Latvijas notāru biogrāfiskā rādītāja sējums: "Latvijas notariāts. Valsts notāri un zvērināti notāri biogrāfijās. 1944–2015", kas turpina notariāta vēstures izpētes un fiksēšanas ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Tieslietu zinātnes lasījumi Latvijas Universitātes konferencē
Latvijas zinātnē tieši gada sākums, nevis beigas ir lielākās "ražas" laiks, jo tieši tad tradicionāli notiek vadošās nacionālās akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitātes – zinātniskā konference, šogad jau 74. reizi. ...
AUTORU KATALOGS